Mikrocaurulītes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tubulīna struktūra — ar dzeltenu un oranžu krāsu atšķiras alfa un beta tubulīni

Mikrocaurulītes ir citoskeleta daļa, ko veido globulārs proteīns tubulīns. To galvenās funkcijas ir saglabāt šūnas formu, kā arī nodrošina organoīdu pārvietošanās ceļu.

Tie ir apmēram 25 nm plati un 0,2—25 mm gari un tukši cilindriņi.

Veidojoties mikrocaurulītēm, tubulīna molekulas savienojas dimēros. Tubulīni dalās alfa un beta tubulīnos, un tie veido rindas tā, ka alfa un beta tubulīni ir vienmēr blakus. Daudzās šūnās mikrocaurulīšu veidošanos kontrolē centrosoma — mikrocaurulīšu organizācijas centrs. Tas atrodas tuvu kodolam. Mikrocaurulītes vēdekļveidīgi veidojas centrosomās un pilda to galvenās funkcijas. Organoīdiem kustoties, miozīna kustību molekula savienojās ar aktīna diedziņiem, bet kinezīna un dineīna kustību molekulas savienojas ar mikrocaurulītēm.

Šūnā atrodami dažādu kinezīnu veidi. Katrs no šiem proteīniem nodrošina viena konkrēta veida pūslīšu vai šūnas organoīdu pārvietošanos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 89.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 06.10.2021.