Āķveidīgie spalvmākoņi
Āķveidīgie spalvmākoņi (latīņu: Cirrus uncinus, Ci unc) ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu. Parasti sastāv no ledus kristāliņiem, kuri rodas no sasalušiem ūdens pilieniem. Atdziestošajā gaisā notiek ūdens tvaiku sublimācija un ledus kristālu veidošanās. Atšķiras ar to, ka neaizsedz visas debesis. Visbiežāk mākoņi novērojami augšupejošas gaisa plūsmas laikā un siltās frontes tuvošanās laikā. Ci unc ir vēstneši par laikapstākļu izmaiņām tuvākajā laikā. To augstums mērenajos platumos ir 7—10 km, bet tropos 17—18 km. Mākoņi ir caurspīdīgi, tiem cauri spīd Saule un Mēness. Dienā tie nesamazina apgaismojumu. Nokrišņi no āķveidīgajiem spalvmākoņiem neizkrīt. Vakarā pēc saulrieta šos mākoņus vēl ilgi apspīd Saule.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]K. Ozola, A. Zirnītis. Meteoroloģija. R:, LVI, 1958, 229. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āķveidīgie spalvmākoņi.
|