Codex Atlanticus

Vikipēdijas lapa
Codex Atlanticus

Codex Atlanticus, latviski reizēm nepareizi saukts par Atlantisko kodeksu, ir Leonardo da Vinči 1119 lappušu biezs rokraksts. Lappuses tiek datētas no 1478. līdz 1519. gadam, tās satur rasējumus un dažādu tēmu pierakstus — aerodinamika, ieroči, mūzikas instrumenti, matemātika, botānika un citas tēmas. Rokrakstu sastādīja Pompeo Leoni no atsevišķām lapām, kas bija pie viņa nonākušas. Pašreiz rokraksts atrodas Milānā, Ambroziānas bibliotēkā. Codex Atlanticus veidots atlanta formātā un sastāv no iesietām rokraksta lapām, šādu iesējumu dēvē par kodeksu.

No 1968. līdz 1972. gadam rokraksts tika restaurēts. 2006. gada aprīlī Karmena Bambaha no Metropoles mākslas muzeja pamanīja uz dokumentiem krāsainus plankumus, ko uzskatīja par pelējumu, kā arī lappušu uzbriešanu.[1][2] Viņa vērsās pie Džanfranko Ravazi un Florences restaurācijas institūta (Opificio delle pietre dure). Tomēr, kā noskaidrojās 2008. gada oktobrī, plankumi bija ķīmiskas dzīvsudraba sāļu pēdas, kas tika uzklāti aizsardzībai pret pelējumu.[3]

2009. gada septembrī Codex Atlanticus tika izstādīts. Rokrakstu izstādīja pa daļām — 50 lapas vienā izstādē. Katra izstāde ilga trīs mēnešus. Pirmā notika Milānā 2009. gada septembrī, pēdējā bija paredzēta 2015. gadā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]