Džeimss Kegnijs

Vikipēdijas lapa
Džeimss Kegnijs
James Cagney
Džeimss Kegnijs
Džeimss Kegnijs 1930. gados
Dzimis 1899. gada 17. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Miris 1986. gada 30. martā (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Stenforda, Ņujokas, ASV
Nodarbošanās aktieris

Džeimss Frānsiss Kegnijs jaunākais (angļu: James Francis Cagney, Jr.; dzimis 1899. gada 17. jūlijā, miris 1986. gada 30. martā) bija amerikāņu kinoaktieris, viena no populārākajām 1930. gadu zvaigznēm. 1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts ierindoja viņu Holivudas Zelta laikmeta labāko aktieru saraksta astotajā vietā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pazīstamā loma bija 1931. gada režisora Viljama Velmena filmā "Sabiedrības ienaidnieks", ko uzskata par vienu no visu laiku ietekmīgākajām gangsteru filmām. Pēc filmas izdošanas Kegnijs kļuva par zvaigzni un noslēdza vienu no tā laika lielākajiem līgumiem ar Warner Bros.. 1938. gadā viņu pirmo reizi nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par lomu Maikla Kertica krimināldrāmā "Eņģeļi ar netīrām sejām". 1942. gadā viņš ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu par tēlojumu Kertica filmā "Jenkijs Dūdls dendijs" (Yankee Doodle Dandy). Viena no viņa pazīstamākajām lomām ir Raula Volša film noir filmā "Baltā tveice" (1949).[1][2] Trešo reizi Oskara balvai viņu nominēja par tēlojumu filmā "Mīli mani vai pamet" (Love Me or Leave Me, 1955). Pēc dalības Billija Vaildera komēdijā "Viens, divi, trīs" (1961), Kegnijs pārtrauca filmēties, lai pavadītu vairāk laika ar ģimeni savā zemnieku saimniecībā. Pēc 20 gadiem atgriezās kino un attēloja lomu Miloša Formana filmā "Regtaims" (Ragtime, 1981), kas kļuva par viņa pēdējo lomu.

Viens no iemīļotākajiem Orsona Velsa un Stenlija Kubrika aktieriem. Darbojās aktieru tiesību aizstāvēšanā.

Pazīstamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Philip French. «Philip French's screen legends». The Guardian (en-GB), 2008-05-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-04-02.
  2. David Thomson. «Rage in motion». The Guardian (en-GB), 2004-06-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-04-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]