Džons Ērvings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džons Ērvings
John Irving
Džons Ērvings Ķelnē, Vācijā, 2010. gada 14. septembrī
Džons Ērvings Ķelnē, Vācijā, 2010. gada 14. septembrī
Personīgā informācija
Dzimis 1942. gada 2. martā (79 gadi)
Eksetera, Ņūhempšīra, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Dzīves vieta Vērmonta, Toronto
Pilsonība ASV
Dzīvesbiedre Šeila Līrija (1964—1982)
Dženita Tērnbala (1987—pašlaik)
Bērni Kolins, Brendans, Eva Evereta
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, scenārists
Valoda angļu
Slavenākie darbi "Garpa pasaule"
"Sidra nama likumi"
"Lūgšana par Ouenu Mīniju"
"Atraitne uz gadu"
Apbalvojumi Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko adaptēto scenāriju (1999)

Džons Vinslovs Ērvings (angļu: John Winslow Irving; dzimis 1942. gada 2. martā) ir amerikāņu rakstnieks un scenārists. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējs.

Ērvings kļuva starptautiski pazīstams pēc sava ceturtā romāna "Garpa pasaule" publicēšanas 1978. gadā. Vairāki viņa romāni ir kļuvuši par bestselleriem, piemēram, "Sidra nama likumi", "Lūgšana par Ouenu Mīniju". Ērvinga romāni ir tulkoti 35 valodās. Pieci no Ērvinga romāniem ir izmantoti filmu scenārijiem. 1999. gadā par scenāriju filmai "Sidra nama likumi" Ērvings saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptēto scenāriju .

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērvings dzimis kā Džons Voliss Blants juniors (angļu: John Wallace Blunt, Jr.) Ekseterā, Ņūhempšīrā; māte Helēna Frānsisa (dz. Vinslova), tēvs Džons Voliss Blants seniors.[1][2][3] Savu tēvu Ērvings nekad nav saticis. Viņš uzauga patēva Kolina F. N. Ērvinga ģimenē, kurš strādāja Filipsa Ekseteras akadēmijā. Tikai 1981. gadā Ērvings uzzināja par sava bioloģiskā tēva pagātni.[4] Viņa tēvs Otrajā pasaules karā bijis pilots Armijas Gaisa spēkos. 1943. gada jūlijā viņa lidmašīna avarēja Birmā (mūsdienu Mjanmā), bet viņš izdzīvoja. Līdzīgu notikumu Ērvings vēlāk aprakstīja savā romānā "Sidra nama likumi".

Ērvings skolas laikā sāka nodarboties ar cīņas sportu, ko turpināja arī vēlāk. 1992. gadā viņš tika uzņemts Nacionālajā ciņas sporta slavas zālē Stillvoterā, Oklahomā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sešdesmito gadu vidū Ērvings devās uz Eiropu. Viņš studēja Vīnē, Eiropas studiju institūtā. Drīz pēc tam viņš sāka rakstīt savu pirmo romānu Setting Free the Bears, kura darbība pārsvarā norisinās Vīnē, sākoties īsi pirms Austrijas anšlusa, līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Ērvings turpināja darbu pie sava romāna pēc atgriešanās ASV, kā arī turpināja papildināt savas rakstnieka prasmes, studējot Aiovas universitātes Rakstnieku seminārā Iowa Writers' Workshop. Viens no viņa pasniedzējiem bija Kurts Vonnegūts. Vēlāk, 1975. gadā, arī Ērvings pats iesaistījās pasniedzēja darbā, pieņemot angļu valodas docenta vietu Monholiokas koledžā (Mount Holyoke College).[5]

Ērvinga rakstnieka karjera sākās 26 gadu vecumā. Viņa pirmo romānu Setting Free the Bears 1968. gadā publicēja izdevniecība Random House. Sadarbībā ar šo izdevniecību tika publicēti vēl divi Ērvinga romāni: The Water Method Man 1972. gadā un The 158-Pound Marriage 1974. gadā. Vēlāk rakstnieks mainīja sadarbības partneri un viņa ceturtais romāns "Garpa pasaule" 1978. gadā tika publicēts izdevniecībā Dutton, kas grāmatai nodrošināja mārketinga atbalstu. Romāns kļuva par kultūras notikumu, kā arī par starptautisku bestselleru. Tas tika izvirzīts Nacionālai daiļliteratūras grāmatu balvai National Book Award for Fiction jau 1979. gadā, un Ērvings nokļuva starp finālistiem,[6] bet saņēma balvu tikai 1980. gadā par brošēto izdevumu.[7] Pēc šīs grāmatas motīviem 1982. gadā tika uzņemta filma "Garpa pasaule" (režisors Džordžs Rojs Hills) ar Robinu Viljamsu titullomā. Filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas par labākajām otrā plāna lomām Glennai Klouzai un Džonam Litgovam.

Pēc Ērvinga romānu motīviem tika uzņemtas vēl vairākas filmas. Vienai no tām — "Sidra nama likumi", Ērvings sarakstīja arī scenāriju, par ko saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptāciju (1999). Par labāko otrā plāna lomu šajā filmā Amerikas Kinoakadēmijas balvu saņēma Maikls Keins. Darbu pie scenārija šai filmai, kā arī notikumus, kas saistīti ar filmēšanu, Ērvings aprakstījis savā dokumentālajā grāmatā My Movie Business.

2018. gada Ērvings saņēma goda doktora grādu Viljamsa koledžā Masačūsetsā. Tajā pašā gadā tika arī paziņots, ka Ērvings izvirzīts Deitonas literārai miera prēmijai kategorijā "Ričarda Holbruka balva par izciliem sasniegumiem" (par mūža ieguldījumu).[8][9]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gadā Ērvings apprecējās ar Šeilu Līriju, kuru satika Hārvarda Universitātē. Viņiem ir divi dēli — Kolins un Brendans. Izšķīrās 1982. gadā. Otrreiz apprecējās 1987. gadā ar Dženitu Tērnbalu, kas ir viņa izdevēja grāmatu apgādā Bantam-Seal Books. 1991. gadā piedzima meita Eva Evereta. Ģimene daudzus gadus dzīvo Kanādā.[10] 2019. gada 13. decembrī Ērvings kļuva par Kanādas pilsoni, saglabājot arī ASV pilsonību. Kā pats izteicās, saglabājot ASV pilsonību, viņš patur tiesības atklāti izteikties par ASV un savu nepatiku pret Donaldu Trampu, kuru viņš dēvēja par vulgāru, narcistisku un ksenofobisku.[11]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Džona Ērvinga romānu motīviem uzņemtas filmas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Writer's Life,books.google.ca
  2. Irving, John Winslow. Biography Archived 2013. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.,pabook.libraries.psu.edu
  3. John Irving Archived 2013. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē.,London Sunday Times
  4. Mel Gussow. «A Novelist Builds Out From Fact To Reach The Truth; John Irving Begins With His Memories». The New York Times, 1998-04-28. Skatīts: 2009-11-07.
  5. Nicholas Wroe. «Grappling with life». The Observer. London, 2005-08-13. Skatīts: 2009-11-05.
  6. "National Book Awards – 1979" Archived 2007. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.
  7. "National Book Awards – 1980". National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.
  8. «APNewsBreak: Author John Irving wins literary peace award». APN News.
  9. «Dayton Literary Peace Prize to honor John Irving with ambassador Richard C. Holbrooke distinguished achievement award». Dayton Literary Peace Prize.
  10. «Call of the Wild». nymag.com.
  11. «‘Ending up here is a love story.’ American writer John Irving becomes a Canadian citizen». thestar.com.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]