Džons Ērvings

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Ērvings
John Irving
Džons Ērvings Ķelnē, Vācijā, 2010. gada 14. septembrī
Džons Ērvings Ķelnē, Vācijā, 2010. gada 14. septembrī
Personīgā informācija
Dzimis 1942. gada 2. martā (72 gadi)
Eksetera, Ņūhempšīra, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Dzīves vieta Vērmonta, Toronto
Pilsonība ASV
Dzīvesbiedre Shyla Leary (1964-1982)
Janet Turnbull
(1987-pašlaik)
Bērni Kolins, Brendans, Everets
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, scenārists
Valoda angļu
Slavenākie darbi "Garpa pasaule", "Sidra nama likumi", "Lūgšana par Ouenu Mīniju"
Apbalvojumi Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko adaptēto scenāriju (1999)

Džons Vinslovs Ērvings (angļu: John Winslow Irving; dzimis 1942. gada 2. martā) ir amerikāņu rakstnieks un scenārists. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējs.

Ērvings kļuva starptautiski pazīstams pēc sava ceturtā romāna "Garpa pasaule" publicēšanas 1978. gadā. Vairāki viņa romāni ir kļuvuši par bestselleriem, piemēram, "Sidra nama likumi", "Lūgšana par Ouenu Mīniju". Ērvinga romāni ir tulkoti 35 valodās. Pieci no Ērvinga romāniem ir izmantoti filmu scenārijiem. 1999. gadā par scenāriju filmai "Sidra nama likumi" Ērvings saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptāciju.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērvings dzimis kā Džons Voliss Blants juniors (angļu: John Wallace Blunt, Jr.) Ekseterā, Ņūhempšīrā; māte Helēna Frānsisa (dz. Vinslova), tēvs Džons Voliss Blants seniors.[1][2][3] Savu tēvu Ērvings nekad nav saticis. Viņš uzauga patēva Kolina F. N. Ērvinga ģimenē, kurš strādāja Filipsa Ekseteras akadēmijā. Tikai 1981. gadā Ērvings uzzināja par sava bioloģiskā tēva pagātni.[4] Viņa tēvs Otrajā pasaules karā bijis pilots Armijas Gaisa spēkos. 1943. gada jūlijā viņa lidmašīna avarēja Birmā (mūsdienu Mjanmā), bet viņš izdzīvoja. Līdzīgu notikumu Ērvings vēlāk aprakstīja savā romānā "Sidra nama likumi".

Ērvings skolas laikā sāka nodarboties ar cīņas sportu, ko turpināja ari vēlāk. 1992. gadā viņš tika uzņemts Nacionālajā ciņas sporta slavas zālē Stillvoterā, Oklahomā.

Karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sešdesmito gadu vidū Ērvings devās uz Eiropu. Viņš studēja Vīnē, Eiropas studiju institūtā. Drīz pēc tam viņš sāka rakstīt savu pirmo romānu Setting Free the Bears, kura darbība pārsvarā norisinās Vīnē, sākoties īsi pirms Austrijas anšlusa, līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Ērvings turpināja darbu pie sava romāna pēc atgriešanās ASV, kā arī turpināja papildināt savas rakstnieka prasmes, studējot Aiovas universitātes Rakstnieku seminārā Iowa Writers' Workshop. Viens no viņa pasniedzējiem bija Kurts Vonnegūts. Vēlāk, 1975. gadā, arī Ērvings pats iesaistījās pasniedzēja darbā, pieņemot angļu valodas docenta vietu Mount Holyoke College.[5]

Ērvinga rakstnieka karjera sākās 26 gadu vecumā. Viņa pirmo romānu Setting Free the Bears 1968. gadā publicēja izdevniecība Random House. Sadarbībā ar šo izdevniecību tika publicēti vēl divi Ērvinga romāni: The Water Method Man 1972. gadā un The 158-Pound Marriage 1974. gadā. Vēlāk rakstnieks mainīja sadarbības partneri un viņa ceturtais romāns "Garpa pasaule" 1978. gadā tika publicēts izdevniecībā Dutton, kas grāmatai nodrošināja mārketinga atbalstu. Romāns kļuva par kultūras notikumu, kā arī par starptautisku bestselleru. Tas tika izvirzīts Nacionālai daiļliteratūras grāmatu balvai National Book Award for Fiction jau 1979. gadā, un Ērvings nokļuva starp finālistiem,[6] bet saņēma balvu tikai 1980. gadā par brošēto izdevumu.[7] Pēc šīs grāmatas motīviem 1982. gadā tika uzņemta filma "Garpa pasaule" (režisors Džordžs Rojs Hills) ar Robinu Viljamsu titullomā. Filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas par labākajām otrā plāna lomām Glenai Klouzai un Džonam Litgovam.

Pēc Ērvinga romānu motīviem tika uzņemtas vēl vairākas filmas (Filmogrāfija). Vienai no tām - "Sidra nama likumi", Ērvings sarakstīja arī scenāriju, par ko saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptāciju (1999). Par labāko otrā plāna lomu šajā filmā Amerikas Kinoakadēmijas balvu saņēma Maikls Keins. Darbu pie scenārija šai filmai, kā arī notikumus, kas saistīti ar filmēšanu, Ērvings aprakstījis savā dokumentālajā grāmatā My Movie Business.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Džona Ērvinga romānu motīviem uzņemtas filmas:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) The Writer's Life,books.google.ca
  2. (angliski) Irving, John Winslow. Biography,pabook.libraries.psu.edu
  3. (angliski) John Irving,London Sunday Times
  4. (angliski) Mel Gussow (1998-04-28). A Novelist Builds Out From Fact To Reach The Truth; John Irving Begins With His Memories. The New York Times. Atjaunināts: 2009-11-07.
  5. (angliski) Nicholas Wroe (2005-08-13). Grappling with life. The Observer. Atjaunināts: 2009-11-05.
  6. (angliski)"National Book Awards – 1979". National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.
  7. (angliski)"National Book Awards – 1980". National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]