Sidra nama likumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par grāmatu. Par filmu skatīt rakstu Sidra nama likumi (filma).
"Sidra nama likumi"
"Sidra nama likumi"
Autors(-i) Džons Ērvings
Oriģinālais
nosaukums
The Cider House Rules
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Žanrs(-i) romāns
Izdevējs William Morrow and Company
Izdota 1985. gadā
Izdota latviski izdevniecībā "Jumava", tulkotāja Ieva Lešinska
OCLC 11533062
Iepriekšējā The Hotel New Hampshire
Nākamā "Lūgšana par Ouenu Mīniju"

"Sidra nama likumi" (angļu: The Cider House Rules) ir ASV rakstnieka Džona Ērvinga romāns. Pirmo reizi izdots 1985. gadā.

Pēc šī romāna motīviem Ērvings ir sarakstījis arī scenāriju tāda paša nosaukuma filmai, par ko saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptēto scenāriju.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par grāmatas saturu!

Viens no romāna galvenajiem varoņiem ir Homērs Velss. Viņš ir uzaudzis bāreņu namā. Viņa bērnībā bija vairāki mēģinājumi nodot viņu adopcijai, tomēr katru reizi kādu iemeslu dēļ viņš netika pieņemts ģimenēs un atkal atgriezās bāreņu namā. Bāreņu nama vadītājs ir ārsts akušieris-ginekologs Vilburs Lārčs. Kad Homērs kārtējo reizi pēc neveiksmīgas adopcijas mēģinājuma atgriežas bāreņu namā, Lārčs saprot, ka nav vairs cerību, ka pusaudzi kāds adoptēs. Viņš nolemj Homēru apmācīt visā, ko pats māk, un Homērs kļūst par viņa asistentu, pamazām apgūstot akušiera darbu. Viņi viens otram arī ir kā tēvs un dēls.

Romānā parādītas Lārča atmiņas par savu jaunību un ārsta darbu. Lārčs savā mūžā pieredzējis situācijas, kad viņam nācies palīdzēt sievietēm, kas dažādu iemeslu dēļ vēlējušās pārtraukt grūtniecību. Ārstiem veikt abortu tajā laikā ASV nebija atļauts. Bieži sievietes izmisumā meklēja nelegālus veidus, kas apdraudēja viņu dzīvību, jo nelegālie "speciālisti" visbiežāk bija nemākuļi, kam nerūpēja aborta sekas. Kad agrākos gados Lārčs strādāja slimnīcā, viņam bija nācies glābt sieviešu dzīvības pēc tādiem abortiem, bet bieži vien nesekmīgi. Laika gaitā Lārčs pārliecinājies, ka labāk būtu neaizliegt abortus. Tagad, vadot bāreņu namu, pie Lārča bieži ierodas grūtnieces, kam viņš palīdz dzemdībās un jaundzimušos pieņem bāreņu namā, vai arī nepieciešamības gadījumā veic abortus. To visu uzzina arī Homērs, kas pamazām jau kļuvis par profesionālu akušieri. Homērs pieņem dzemdības, tomēr abortus morālu apsvērumu dēļ viņš neveic.

Kādu dienu skaistā mašīnā bāreņu namā ierodas labi situēts pāris - Kendija Kendala un Villijs Vērtingtons. Kendija ir nolēmusi veikt abortu pie doktora Lārča, un viņas līgavainis Villijs viņu morāli atbalsta. Homērs paspēj sadraudzēties ar Villiju un Kendiju, viņi to uzaicina pie sevis. Homērs grib pamēģināt dzīvot citu dzīvi, un kopā ar viņiem atstāj bērnu namu. Villija vecākiem pieder māja un milzīgi augļu dārzi, no kuriem sezonas laikā tiek vākti augļi un gatavots sidrs. Homērs nolemj tur palikt un strādāt.

Sakarā ar Otrā pasaules kara sākšanos Villijs iestājas armijā. Homēru neiesauc, jo Lārčs ir devis negatīvu slēdzienu par viņa veselību (pārliecinājis arī pašu Homēru, ka viņam ir slima sirds, kaut arī patiesībā Homērs ir vesels). Villijs iestājas lidotājos, tiek nosūtīts uz Dienvidaustrumāziju. Drīz viņa lidmašīnu notriec virs Birmas (tagadējā Mjanma). Villijam un vēl dažiem tomēr izdodas izdzīvot. Viņi kājām dodas cauri džungļiem, iet nedēļām ilgi, novārguši un slimību nomocīti, tomēr sasniedz apdzīvotas vietas, kur saņem palīdzību. Paiet vēl ilgs laiks, kamēr izdodas sazināties ar mājām.

Pa to laiku Villija ģimene saņem ziņu, ka viņš ir bez vēsts pazudis. Paiet vairāki mēneši, kamēr Kendija cenšas ar to samierināties un dzīvot tālāk. Homērs jau sen ir iemīlējies Kendijā, bet sava drauga Villija dēļ bija to slēpis. Tagad, kad Villija vairs nav, Homērs un Kendija kļūst par mīļākajiem, bet, lai saudzētu Villija vecāku jūtas, viņi slēpj savas attiecības. Kendija gaida bērnu no Homēra, bet, lai to noslēptu, viņi dodas uz bērnu namu pie Lārča, kur pavada vairākus mēnešus, kamēr tur piedzimst viņu dēls Endžels.

Pa to laiku Villijs ir atrasts dzīvs un atgriežas mājās. Viņš gan ir daļēji paralizēts un piesaistīts ratiņkrēslam. Kendija nespēj pateikt patiesību, ka viņai ir bērns no Homēra. Viņai vēl joprojām ir jūtas arī pret Villiju, un viņi apprecas. Endžels tiek uzdots par bērnu, ko Homērs adoptējis no bērnu nama. Endžela audzināšanā piedalās arī Kendija un Villijs. Endžela izcelsme tiek turēta noslēpumā 15 gadus.

Visus šos gadus augļu dārzos ražas sezonās notiek darbs. Homērs tur strādājot, satiekas ar sezonas strādniekiem, kas ierodas uz augļu novākšanas darbiem. Katru gadu atbrauc afroamerikāņu strādnieku grupa, kuras vadītājs ir Rozs. Viņš māk panākt disciplīnu, strādnieki viņu respektē, pat baidās no viņa. Strādnieku apmetnē pie sienas ir papīra lapa ar sarakstu "Sidra nama likumi", bet strādnieki tos nezina, jo nemāk lasīt. Kad sezona beigusies, viņi aizbrauc, lai nākamajā gadā atgrieztos. Reiz Rozs ierodas kopā ar savu meitu Rozu. Darbiem turpinoties, meiteni sastop Endžels un viņā iemīlas. Meitene viņu brīdina, ka tas ir bīstami. Drīz izrādās, ka meitene gaida bērnu no sava tēva, un sākušās nopietnas komplikācijas. Lai glābtu meitenes dzīvību, Homērs veic abortu (viņam savulaik Lārčs ir atsūtījis pilnu komplektu ar akušiera instrumentiem). Pēc aborta nedaudz atkopusies, Roza aiziet pie sava tēva, sadur viņu ar nazi un dodas prom. Tēvs nomirst no noasiņošanas, nevienam nesakot, ka viņš ir ievainots, lai Roza paspētu tikt projām pēc iespējas tālāk, pirms policija sāks viņu meklēt.

Agrākajos gados bērnu namā Homēram bija draudzene Melonija, viņiem bija attiecības. Kad Homērs pameta bērnu namu, Melonija dzīvoja ar domu, ka kādreiz atradīs Homēru. Viņa zina, ka Homēra atrašanās vieta ir saistīta ar augļu dārziem. Beigās viņa atrod Homēru. Bet viņa ir vīlusies, redzot, kā Homērs dzīvo. Melonija satiek Endželu un pēc viņa līdzības Homēram bērnībā saprot, ka puisis ir Homēra dēls. Viņa arī satiek Kendiju un Villiju un intuitīvi nojauš visu savstarpējās attiecības. Melonija pasaka Homēram, ka vienmēr domājusi, ka no viņa kaut kas īpašs iznāks, bet nu viņa ir vīlusies, redzot, ka Homērs savu īsto dēlu uzdod par adoptētu. Tas liek Homēram daudz ko pārdomāt. Viņi ar Kendiju izlemj atklāt gadiem ilgstošos melus par Endžela izcelsmi.

Doktors Lārčs jau sen uzsācis gatavot Homēram viltus dokumentus par oficiālu mediķa izglītību, cerībā, ka kādreiz Homērs atgriezīsies bērnu namā strādāt viņa vietā, jo viņš pats jau ir ļoti vecs. Lārčam jau sen izstrādājusies atkarība atpūtas brīžos apreibināties, ieelpojot ētera izgarojumus. Viņam pat ir speciāla dozēšanas metode, kas neļauj ieelpot par daudz. Bet vienreiz šī metode nenostrādā un Lārču atrod mirušu. Homērs saņem ziņu un dodas uz bērnu namu. Drīz Homērs tiešām sāk strādāt Lārča vietā. Tāpat kā kādreiz Lārčs, Homērs vakaros lielajā bērnu nama guļamistabā lasa bērniem grāmatas un labunakti viņiem novēl ar Lārča vārdiem: "Ar labunakti, Meinas princeses, ar labunakti, Jaunanglijas karaļi."

Fakti, saistībā ar sižetu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilbura Lārča ārsta pieredzes aprakstos rakstnieks Džons Ērvings izmantojis gadījumus no sava vectēva Dr. Frederika Ērvinga (kas bija pazīstams ārsts akušieris-ginekologs) sarakstītajām, profesionāļiem domātajām grāmatām.
  • Sižeta līnijā par Villija Vērtingtona karošanu Dienvidaustrumāzijā un lidmašīnas notriekšanu virs Birmas rakstnieks iedvesmojies no reāliem, līdzīgiem notikumiem sava tēva dzīvē. Tēvu viņš nekad nebija saticis un par viņa kara laiku pieredzi uzzināja tikai pēc daudziem gadiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Mel Gussow. «A Novelist Builds Out From Fact To Reach The Truth; John Irving Begins With His Memories». The New York Times, 1998-04-28. Skatīts: 2009-11-07.