Graftona avantūra
Graftona avantūra (angļu: Grafton affair) bija slepena ieroču un sprāgstvielu pārvešanas operācija 1905. gada vasarā bruņotās sacelšanās organizēšanai 1905. gada revolūcijas laikā. Revolucionāri ar tvaikoni Džons Graftons nesekmīgi mēģināja pārvest ārzemēs iepirktos karamateriālus uz Krievijas Impērijas pakļautībā esošajām Somijas ostām.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1903. gadā Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība sadarbībā ar ASV latviešu sociāldemokrātiem izveidoja Latviešu Sociāldemokrātu savienību (LSS), kuras biedru vairākums dzīvoja Londonā un Šveicē, tās vadītāji bija Miķelis Valters un Ernests Rolavs. 1905. gada revolūcijas sākumā partijā iestājās daudz biedru arī Latvijā un maijā LSS bija apmēram 1000 biedru. Jau 1905. gada vasarā atsevišķi partijas biedri sāka uzbrukumus muižām. LSS biedri organizēja literatūras un ieroču nelegālu transportu no Rietumeiropas uz Krievijas Impēriju, kura bija iesaistīti LSS Londonas nodaļas biedri Juris Šenbergs, Ernests Augusts Minka, Vilis Štrauss un kapteinis Jānis Treimanis.[1]
Krievu-japāņu kara laikā Japānas Kara ministrija 1905. gada martā piešķīra 1 miljonu jenu ieroču iepirkšanai un nogādei Krievijas revolūcijas atbalstam.[2] Japānas militārais atašejs Stokholmā pulkvedis Motodziro Akasi (Akashi) naudu nogādāja Londonā un nodeva Krievijas emigrantu izveidotajai "Apvienotajai kaujas organizācijai" (United Fighting Organization). Viņš jau 1902. gadā kā Japānas vēstniecības darbinieks Pēterburgā bija nodibinājis sakarus ar Krievijas opozicionāriem, arī ar somu politiķi Konrādu (Koniju) Ciliakusu (Konni Zilliacus).
Kāds grupas dalībnieks, kas uzdevās par vīna tirgoni Robertu Dikinsonu (Robert Richard Dickenson) nopirka 1883. gadā būvēto angļu tvaikoni Džons Graftons (angļu: John Grafton). Pēc vēlākā padomju diplomāta Ļitvinova liecības par 100 000 rubļu tika iepirkti ieroči un izstrādāts plāns tos nogādāt vairākās Somijas ostās. Ieroču sagādē piedalījās latvieši Minka, Vāgners, Štrauss, Salniņš.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuģis 1905. gada augustā bez kravas un ar veco komandu atstāja Londonas ostu un devās uz Holandes ostu Flīsingenu, kur kuģi pārdēvēja par "Luna" un nomainīja kuģa komandu, kas sastāvēja pamatā no latviešu revolucionāriem ar jūrnieku pieredzi. Tad jūrā no cita kuģa slepeni pārkrāva kastes ar 16 tūkstošiem šauteņu, trīs tūkstošiem revolveru un trīs tonnas dinamīta un piroksilīna sprāgstvielu izgatavošanai. Caur Kopenhāgenu un Stokholmu kuģis devas uz Botnijas līča ziemeļiem, kur daļu ieroču izkrāva Kemi ostā, tad gar Somijas krastiem devās uz dienvidiem, bet pie Jakobstades (Pietarsāri) uzskrēja uz sēkļa. Diennakts laikā kuģa komanda izkrāva lielāko daļu kravas uz šērām un tad kuģi uzspridzināja. Komanda laivās aizbēga uz Zviedriju.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1930. gadā neatkarīgās Somijas valdība pie kuģa nogrimšanas vietas atklāja pieminekli.[3]
Pēc Vladlena Dozorceva un Valērija Starodubceva scenārija Rīgas Kinostudijas režisors Andris Rozenbergs 1979. gadā uzņēma filmu Gaidiet "Džonu Graftonu", pēc filmas scenārija angļu burinieks "Džons Graftons" veda ieročus revolucionāro strādnieku apbruņošanai cariskajā Krievijā, ko bija noorganizējuši eseri. Iecerētā pasākuma organizētāji nebija parūpējušies par konspirāciju, un viss pārvērtās lielā avantūrā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Karl-Gustav Olin. Grafton-affären. Olimex, 2005. - 296 lappuses (zviedriski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Inteliģentie ekstrēmisti Una Bergmane, "Diena", 2008. gada 23. augusts.
- ↑ Dmitrii B. Pavlov. Japanese Money and the Russian Revolution, 1904-1905. Acta Slavica Iaponica, 11: 79-87 (1993) Arhivēts 2019. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. atsauce uz pulkveža Akasi ziņojumu no: M. Akashi, Rakka ryusui. Colonel Akashi's Report on His Secret Cooperation with the Russian Revolutionary Parties during the Russo Japanese War (Helsinki, 1988), p. 37.
- ↑ «Pieminekļa attēls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2010. gada 21. decembrī.