Pāriet uz saturu

Džons Hainds

Vikipēdijas lapa
Džons Hainds
John Hind
Džons Hainds
Personīgā informācija
Dzimis 1823. gada 12. maijā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Notingema, Apvienotā Karaliste
Miris 1895. gada 23. decembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Tvikengema, Apvienotā Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija

Džons Rasels Hainds (angļu: John Russell Hind; 1823. gada 12. maijs — 1895. gada 23. decembris) bija angļu astronoms, Karaliskās biedrības biedrs, Karaliskās Astronomijas biedrības biedrs.

Džons Hainds piedzima 1823. gada 12. maijā Notingemā mežģīņu fabrikanta ģimenē. Mācījās Notingemas ģimnāzijā, 17 gadu vecumā devās uz Londonu mācīties par civilo inženieri. Pateicoties Čārlza Vitstona (Charles Wheatstone) palīdzībai, 1840. gada beigās viņš sāka strādāt Karaliskajā Griničas observatorijā Džordža Bidela Eirija (George Biddell Airy) vadībā.[1] 1844. gadā Dž. Hainds kļuva par Džordža Bišopa observatorijas vadītāju. No 1853. gada līdz 1891. gadam vadīja Nautical Almanac. 1863. gadā tika ievēlēts Karaliskajā biedrībā. 1880. gadā bija Karaliskās Astronomijas biedrības vadītājs.[2]

Džons Hainds ir viens no pirmajiem asteroīdu pētniekiem (atklājis 10 asteroīdus), atklājis maiņzvaigznes Zaķa R, Dvīņu U un Vērša T. Atklājis, ka Cefeja μ ir maiņzvaigzne. 1848. gada 27. aprīlī atklāja novu Čūskneša zvaigznājā.[3]

Hainda vārdā nodēvēti Mēness krāteris Hainds, asteroīds 1897 Hainds, Hainda mainīgais miglājs (zināms arī kā NGC 1555), Hainda tumšsarkanā zvaigzne jeb Zaķa R.

Bija precējies ar Feniju Fulleri (Fanny Fuller), viņiem bija seši bērni. Miris Tvikengemā 1895. gadā.