14 Eirēne

Vikipēdijas lapa
Eirēne
Eirēnes 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Džons Hainds
Atklāšanas datums 1851. gada 19. maijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (14) Irene
Citi nosaukumi [1] A906 QC,
A913 EA,
1952 TM
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1]
Afēlijs 3,016 AU [1]
Perihēlijs 2,1570784 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,5866829 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1660832[1]
Apriņķojuma periods 4,16 a [1]
Slīpums 9,11807°[1]
Uzlecošā mezgla garums 86,16008°[1]
Pericentra arguments 98,0012°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 152 km[2]
Sideriskais periods 15,028 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,159[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 12,28 [3]
Absolūtais spožums 6,3 H [1]

Eirēne, arī 14 Eirēne ir asteroīds ar diametru apmēram 152 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Asteroīdu atklāja 1851. gada 9. maijā angļu astronoms Džons Hainds Bišopa observatorijā Londonā. Haindam tas bija ceturtais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīda vārdu ieteica angļu zinātnieks Džons Heršels, nodēvējot to horas Eirēnes vārdā. [4]

Eirēne grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, viena no horām, miera personifikācija. [5] Dž. Heršels vārdu izvēlējās tobrīd Londonā notiekošās Lielās izstādes iedvesmots. Dž. Hainds vēlējās, lai asteroīda simbolā būtu attēlots balodis ar olīvzaru knābī un zvaigzni uz galvas,[6] bet simbols netika oficiāli apstiprināts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirēnes orbīta