12 Viktorija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktorija  12 Victoria symbol.svg
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Džons Hainds
Atklāšanas datums 1850. gada 13. septembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (12) Victoria
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1]
Afēlijs 2,85 AU [1]
Perihēlijs 1,8171025 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,3334823 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,2212915[1]
Apriņķojuma periods 3,56 a [1]
Slīpums 8,36883°[1]
Uzlecošā mezgla garums 235,48628°[1]
Pericentra arguments 69,53491°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 112,77 km[2]
Sideriskais rotācijas periods 8,6599 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,1765[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 12,34 [3]
Absolūtais spožums 7,24 H [1]

Viktorija, arī 12 Viktorija ir asteroīds ar diametru apmēram 113 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Asteroīdu atklāja 1850. gada 13. septembrī angļu astronoms Džons Hainds (John Russel Hind) Bišopa observatorijā. Dž. Hindam tas bija trešais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīds tika nodēvēts romiešu dievietes Viktorijas vārdā. Viktorija romiešu mitoloģijā ir uzvaras dieviete.[4] Vairāki astronomi protestēja pret izvēlēto vārdu, jo tas sakrita ar karalienes Viktorijas vārdu un valdnieku vārdus bija pieņemts neizmantot. Dž. Hainds ieteica jaunu vārdu – Klīo (tagad tas piešķirts asteroīdam 84 Klīo) un Astronomical Journal redaktors Bendžamins Goulds (Benjamin Gould) jau to izmantoja rakstos, tomēr Hārvarda koledžas observatorijas vadītājs Viljams Bonds (William Cranch Bond) uzskatīja, ka vārds Viktorija atbilst mitoloģijas tēmai un ir lietojams. Šis viedoklis guva astronomu vairuma atbalstu.[5]

Asteroīda novērojumi, izmantojot radaru un spekl-interferometriju, liecina, ka asteroīdam ir, vai nu stipri izstiepta forma, vai arī tam ir pavadonis.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktorijas orbīta