Da Vinči kods

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par grāmatu. Par filmu skatīt rakstu Da Vinči kods (filma).
Leonardo da Vinči "Vitrūvija cilvēks". Romānā, Žaka Sonjēra, nogalinātā Luvras kuratora, līķi, atrada uz muzeja grīdas tieši tādā pašā pozā kā slavenajā zīmējumā

"Da Vinči kods" (angļu: The Da Vinci Code) ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna romāns, kas izdots 2003. gadā. "Da Vinči kods" ir Brauna populārā romāna "Eņģeļi un dēmoni" turpinājums. Romāns kļuva par pasaulē atzītu bestselleru, kā arī izraisīja lielu interesi par Svētā Grāla leģendu un Marijas Magdalēnas vietu kristietības vēsturē.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenajam romāna tēlam, Hārvarda Universitātes reliģiskās simboloģijas profesoram Robertam Lengdonam, jāatšķetina Luvras kuratora Žaka Sonjēra slepkavību. Sonjēra līķis tika atrasts Luvras muzeja zālē, pilnīgi kails "Vitrūvija cilvēka" pozā un ar šifrētu uzrakstu sev blakus. Šis šifrs norāda uz to, ka risinājuma atslēga jāmeklē Leonardo da Vinči darbos. Lengdons tiek nepatiesi apsūdzēts kuratora slepkavībā. Atrisināt mīklas un atrast īsto slepkavu Robertam palīdz kriptogrāfe, Žaka Sonjēra mazmeita - Sofija Nevē.

Romānā ir vairākas paralēlas sižeta līnijas, kurās piedalās dažādi romāna personāži.

Reliģiozā kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāns varbūt būtu palicis kristietības piekritēju nepamanīts, ja tas nebūtu kļuvis tik populārs un ja romāna sākumā nebūtu teikts, ka visi mākslas darbu, arhitektūras, dokumentu un slepeno rituālu apraksti atbilst īstenībai. Romāna kritizētāji vērš uzmanību uz neprecīzu vēstures izklāstu un vēsturisku faktu skaidrošanu, kā arī uz neapstiprinātu leģendu izmantošanu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]