Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste
Kravas līnijkuģis, dēvēts arī par pasažieru - kravas kuģi, ir tirdzniecības kuģis, kurš pārvadā ģenerālās kravas un bieži arī pasažierus. Tie kļuva populāri nedaudz pēc 19. gadsimta vidus un 20. gadsimta otrajā pusē atdeva savas pozīcijas konteinerkuģiem, kā arī citiem pārvadātājiem ar lielāku specializācijas pakāpi.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kravas līnijkuģis ir ticis definēts kā:
kuģis, kurš tika izmantots nodrošinot regulārus pakalpojumus atbilstoši sarakstam iepriekš noteiktos maršrutos starp noteiktām ostām un pārvadāja vairākas, atsevišķas dažādu preču partijas.
Kravas līnijkuģi pārvadāja ģenerālās kravas sākot no izejmateriāliem rūpniecībai līdz gatavām precēm. Daudziem kuģiem atsevišķas kravas tilpnes bija piemērotas dažādu kravu veidu pārvadāšanai ar atdzesētām telpām saldētai gaļai vai atdzesētiem augļiem, tankiem, tādām šķidrām kravām kā augu eļļas un īpašām telpām vērtslietām. Parasti kravas līnijkuģi pārvadāja arī pasažierus, bet bieži tikai vienā klasē. Šie kuģi atšķīrās no okeāna laineriem, kuri koncentrējās uz pasažieru pārvadāšanu un no klaiņkuģniecības tvaikoņiem, kuri nenodrošināja pārvadājumus pēc zināma saraksta. Kravas līnijkuģi veica pārvadājumus no ostas uz ostu pēc iepriekš publicētiem sarakstiem un maršrutiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png)
Pavadoņnavigācijas sistēmu "Transit" izveidoja ASV 1967. gadā. 1993. gadā tajā bija astoņi pavadoņi, Zemes dienests un uz katra kuģa, kurš gribēja izmantot šo pavadoņnavigācijas sistēmu, uztvērējs. Pavadoņi pārvietojās pa polārām orbītām, to augstums bija apmēram 1 000 km, apriņķošanas periods 107 min.
Tā kā Zemes, Saules un Mēness pievilkšanas spēku rezultātā pavadoņu orbītu elementi nepārtraukti mainījās, uz Zemes atradās novērošanas stacijas, kurās tika novērota pavadoņu kustība pa to orbītām, šie novērojumi nonāca koordinācijas skaitļošanas centrā, kur noteica jaunos pavadoņa orbītas elementus. Dati par pavadoņa orbītas izmaiņām tika pārraidīti atpakaļ uz pavadoni, uz kura bija uztvērējs, atmiņas bloks un raidītājs. No pavadoņa, savukārt, šie dati nonāca uz kuģa un kopā ar izmērītajiem navigācijas parametriem nokļuva kuģa uztvērējaparatūrā un tika ievadīti datorā. Vienlaicīgi uz kuģa tika uztverti arī precīza laika signāli. Visus saņemtos datus apstrādāja datorā un izskaitļoja kuģa koordinātas noteiktajā laika momentā.[2]
Kuģa atrašanās vietu ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem var noteikt, kad pavadonis atrodas tiešās radioredzamības zonā. Maksimālais radioredzamības laiks un attiecīgi arī maksimāli iespējamais pavadoņa signālu mērīšanas periods navigācijas nolūkiem bija 16 minūtes. Visīsākais novērošanas periods, kāds bija nepieciešams atrašanās vietas noteikšanai, bija sešas minūtes.
Mērījumi notika nosakot Doplera frekvences nobīdi noteiktā laika intervālā, kurš bija no 24 līdz 120 sekundēm ilgs. Pēc mērījumu rezultātiem katrā intervālā noteica attālumu starpību no kuģa vietas līdz Zemes mākslīgā pavadoņa atrašanās pozīcijai mērījumu veikšanas sākuma un beigu momentos. Pavisam pavadoņa pārlidojuma laikā varēja iegūt no 8 līdz 40 attālumu starpībām un attiecīgi iegūt tikpat daudz kuģa atrašanās vietas izolīniju (rotācijas hiperboloīdu šķēlumu ar Zemes virsmu). Pēc iegūto datu attiecināšanas uz vienu momentu,[3] mērījumu veikšanas sākuma vai beigu brīdi, noteica kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas.[4]
Kuģa aparatūrā bija jāievada kurss un ātrums, vai nu manuāli vai arī automātiski, tādēļ visus mērījumus automātiski varēja attiecināt uz vienu momentu. Aparatūra pati meklēja un sekoja pavadoņu signāliem un ar datora palīdzību aprēķināja kuģa atrašanās vietas koordinātas, kuras parādīja uz displeja ciparu veidā vai arī izvadīja no datora ar printeri.
Tā kā pavadoņnavigācijas sistēmā "Transit" darbojās tikai astoņi pavadoņi, kuģa atrašanās vietu nevarēja noteikt jebkurā laikā, bet ar vidējo intervālu apmēram 90 minūtes uz ekvatora un virs 30 minūtēm polārajos rajonos. Starp pavadoņnavigācijas sistēmas observācijām kuģiem bija jāiet pēc grafiskā lagrēķina vai arī jāizmanto kāda no radionavigācijas sistēmām. Lagrēķinu varēja vest arī automātiskā režīmā.
Ieslēdzot uztvērējindikatoru, bija nepieciešams ievadīt:
- datumu un Griničas vai kuģa laiku (ar precizitāti līdz 14 minūtēm);
- kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ar precizitāti 60 līdz 100 jūras jūdzes);
- kuģa kursu un ātrumu, ja tas nenotiek automātiski;
- antenas augstumu virs references elipsoīda virsmas ha.
Pēdējo aprēķina sekojoši:
,
kur hud - antenas augstums virs ūdenslīnijas. hg - ģeoīda korekcija. Tā ir starpība starp references elipsoīda un ģeoīda virsmām un to atrada no īpašas kartes - shēmas. hg svārstās no +100 līdz -100 metriem. Jaunāka tipa indikatoros hg tika ievadīts automātiski, stūrmanim bija jāievada tikai hud.
Observācijas pēc pavadoņnavigācijas sistēmas iedalīja drošās un nedrošās. Ja observācija bija droša, to automātiski pieņēma datora atmiņā un tālākajā lagrēķinā. Nedroša observācija tika pieņemta lagrēķinā tikai pēc stūrmaņa komandas. Tādējādi nosakot kuģa vietu pēc pavadoņnavigācijas sistēmas stūrmanim atkrita novērojumi un aprēķini, tomēr viņa ziņā palika observācijas analīze un lēmums, pieņemt to vai nepieņemt lagrēķinā. Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā tika attīstīta līdzīgas pavadoņnavigācijas sistēmas "Ciklon" un "Cikada".[5] Pirmā bija paredzēta militāriem mērķiem, otrā civiliem. Pavadoņnavigācijas sistēmu "Transit" ar laiku nomainīja GPS, bet "Ciklon" un "Cikada" vietā stājās GLONASS.
Uztvērējs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez kuģa koordinātu un ātruma noteikšanas ar pavadoņnavigācijas sistēmas uztvērējaparatūras un datora palīdzību varēja risināt vēl virkni navigācijas uzdevumu:
- analītisko lagrēķinu, t.i. starp observācijām pēc žirokompasa un lagas datiem tika nepārtraukti aprēķinātas koordinātas, ņemot vērā arī straumes elementus;
- kursa un attāluma aprēķinu, ejot uz noteiktu vietu pa lielo loku.[6] Datorā tika ievadītas gala punkta koordinātas un dators izskaitļoja un regulāri parādīja uz displeja vajadzīgo kursu;
- kursa un attāluma aprēķinu ejot pa loksodromu[7] pēc ievadītajām gala punkta vai pagrieziena punkta koordinātām;
- nonesuma aprēķinu un kuģa faktiskā ātruma aprēķinu;
- kursa pārvešanu, t.i. pēc žirokompasa labojuma un nonesuma tika aprēķināts žirokompasa kurss iešanai uz vajadzīgo punktu;
- laika aprēķinu, kad būs iespējama nākamā observācija pēc pavadoņnavigācijas sistēmas "Transit";
- kuģa cirkulācijas un citu manevrēšanas elementu noteikšanu, nolasot ik pēc 10 sek. no indikatora displeja kuģa koordinātas un atliekot tās uz liela mēroga planšetes. Šī metode īpaši efektīva lieltonnāžas kuģiem, kuriem pie nelieliem stūres pārlikšanas leņķiem cirkulācijas līkne stipri atšķiras no riņķa līnijas;
Augstāk minētie uzdevumi nebija visi iespējamie, kuru klāsts papildinājās attīstoties navigācijas automatizētajām sistēmām.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Karaliskais Pasta kuģis (Royal Mail Ship (RMS) — angļu val.)
- ↑ Ozoliņš V. Navigācija un locija III Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas Salacgrīvas filiāle 1995. 157., 159. lpp.
- ↑ Pavadoņa pārlidojuma laikā, kad tiek veikti mērījumi, kuģis pārvietojas savā kustībā, tādēļ mērījumi jāattiecina uz vienu momentu līdzīgi kā izpildot viena priekšmeta dubultpeilējumu.
- ↑ Ляльков Э. П., Васин А. Г. Навигация. izdevniecība Транспорт. 1981. 254. lpp.
- ↑ Ozoliņš V. Navigācija un locija III Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas Salacgrīvas filiāle 1995. 159. lpp.
- ↑ Īsākais attālums uz zemeslodes virsmas kā sfēras ir lielās aploces, kuras plakne iet caur zemeslodes centru, loks, kas iet caur atstāto un sasniedzamo punktu. Šāds loks krustojas ar Zemes meridiāniem zem dažādiem leņķiem. Uz Merkatora projekcijas kartes lielās aploces loks jeb ortodroma attēlojas kā līka līnija.
- ↑ Divkārši līka līnija uz Zemes virsmas vai globusa, kura šķērso meridiānus, kuri nav savstarpēji paralēli, zem viena un tā paša leņķa - kursa. Uz Merkatora projekcijas kartes loksodroma attēlojas kā taisna līnija.
- ↑ Ozoliņš V. Navigācija un locija III Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas Salacgrīvas filiāle 1995. 160. lpp.