Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kruīza kuģis ir pasažieru kuģis, kuru lieto izpriecu ceļojumiem, kad pats ceļojums, kuģa izklaides iespējas un dažkārt ceļojuma galamērķi (ostas, kurās kuģis ienāk) veido daļu no pasažieru piedzīvotā. Pārvadāšana nav vienīgais kruīza mērķis, īpaši tiem kruīziem, kuri atgriež pasažierus atstātajā ostā (zināmi kā "cilpas kruīzi"). "Kruīzos uz nekurieni" vai "reisos uz nekurieni", kruīza kuģi veic divu līdz trīs nakšu cilpveida reisus neienākot nevienā ostā.[1]

Speciāli pārvadāšanai būvēti laineri strādā kā "līnijkuģi" un parasti pārvadā pasažierus no viena punkta uz otru nevis cilpveida reisos. Parasti kuģniecības līnijas būvē lainerus okeānu reisiem atbilstoši stingrākām drošības prasībām nekā parastiem kruīza kuģiem, ietverot lielāku brīvsānu augstumu un izturīgāku korpusa apšuvumu, lai varētu izturēt vētrainas jūras un nelabvēlīgus laika apstākļus, kādi sastopami atklātā okeānā, piemēram, Ziemeļatlantijā. Okeāna laineriem salīdzinot ar speciāli būvētiem kruīza kuģiem parasti ir lielāki tanki degvielai, vairāk pārtikas un citu krājumu patērēšanai garos reisos. Tomēr tikai nedaudzi okeāna laineri turpina eksistēt - tie ir iekonservēti kuģi un Queen Mary 2, kurš veic regulārus reisus Ziemeļatlantijā.

Lai arī laineri bija grezni, tiem piemita īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās, tropiskajam klimatam nepiemēroti noslēgti, ūdensdroši klāji un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, liels skaits numuriņu bez logiem). Pakāpeniska pasažieru kuģu uzbūves evolūcija no līnijkuģiem uz kruīza kuģiem ir pārvietojusi pasažieru kajītes no korpusa iekšienes uz virsbūvi un apgādājusi tās ar privātām verandām. Modernie kruīza kuģi, lai arī ziedojuši kādu daļu to jūras spēju, ir radījuši ērtības ūdens tūristiem, un pēdējos kuģus dažkārt dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".[2]

Kruīza kuģi Tallinas pasažieru ostā, Tallinā, Igaunijā - populārā tūrisma galamērķī.

Atšķirības starp laineriem un kruīza kuģiem ir saplūdušas īpaši attiecībā uz to pielietojumu, lai arī turpina pastāvēt konstruktīvas atšķirības. Lielākie kruīza kuģi ir iesaistīti ilgākos reisos pāri okeāniem un var neatgriezties tajā pašā ostā mēnešiem ilgi (garie cilpveida reisi).[3] Daži no bijušajiem laineriem strādā kā kruīza kuģi, piemēram, Marco Polo, lai arī to skaits samazinās. Vienīgais specializētais transatlantiskais laineris, kurš turpina kā tāds strādāt 2019. gada jūnijā, ir Cunard Line Queen Mary 2. Tomēr kuģim piemīt arī mūsdienu kruīza kuģu ērtības un tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.[4]

Kruīzi ir kļuvuši par tūrisma industrijas galveno sastāvdaļu ar novērtētajiem ienākumiem 2011. gadā 29,4 miljardu ASV dolāru apjomā un pāri par 19 miljoniem pārvadāto pasažieru 2011. gadā.[5] Industrijas straujā augšana ir nodrošinājusi vismaz deviņu jaunbūvētu kuģu ienākšanu tirgū katru gadu sākot no 2001. gada, lai apkalpotu Ziemeļamerikas klientūru neskaitot tos, kas uzbūvēti, lai apkalpotu Eiropas klientus. Mazākus tirgus, piemēram, Āzijas Klusā okeāna piekrasti, parasti apkalpo vecāki kuģi. Šos kuģus no strauji augošiem reģioniem ir izspieduši jaunāki kuģi.

2019. gadā pasaulē lielākais kruīza kuģis bija Royal Caribbean International Symphony of the Seas. Kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem Harmony of the Seas, Allure of the Seas un Oasis of the Seas, šie kuģi veido četrus pasaulē lielākos kruīza kuģus.[6][7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmssākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpriecu kruīzi aizsākās izveidojoties Peninsular & Oriental Steam Navigation Company 1822. gadā. Uzņēmums uzsāka darbu kā kuģniecības līnija starp Angliju un Pireneju pussalu ar nosaukumu Peninsular Steam Navigation Company, un tas parakstīja pirmo līgumu par pasta piegādi 1837. gadā. 1840. gadā uzņēmums sāka pasta piegādi uz Aleksandriju Ēģiptē caur Gibraltāru un Maltu. Tajā pašā gadā uzņēmums pārtapa par Peninsular and Oriental Steam Navigation Company un to reģistrēja ar karalisko hartu.

RMS[8] Strathaird, P&O 20. gs. sākuma kruīza kuģis. Uzņēmums uzsāka piedāvāt luksusa kruīzus 1844. gadā.

P&O pirmo reizi ieviesa pasažieru kruīzus 1844. gadā reklamējot jūras ceļojumus uz tādiem galamērķiem kā Gibraltārs, Malta un Atēnas no Sauthemptonas. Šie reisi bija pirmie šāda veida ceļojumi un kā tādi bija moderno kruīza brīvdienu priekšgājēji. P&O Cruises ir atzīta kā pasaules vecākā kruīza līnija.[9] Uzņēmums vēlāk ieviesa cilpas kruīzus uz tādiem galamērķiem kā Aleksandrija un Konstantinopole. 19. gs. otrajā pusē uzņēmums piedzīvoja strauju izplešanos ieviešot lielākus un greznākus kuģus, lai apkalpotu pastāvīgi augošo tirgu. Ievērojami šī laikmeta kuģi bija 1880. gadā būvētais SS[10] Ravenna, kurš bija pirmais kuģis ar pilnībā no tērauda būvētu virsbūvi un 1889. gadā būvētais SS Valetta - pirmais kuģis, kurā izmantoja elektrisko apgaismojumu.

Daži avoti kā pirmo kruīza kuģi min Abu Sicīliju karalistes kuģi Francesco I. Kuģis tika uzbūvēts 1831. gadā un atstāja Neapoli 1833. gada jūnija pirmajā pusē pēc reklāmas kampaņas. Kruīza kuģis veda dižciltīgos, autoritātes un karaliskos prinčus no visas Eiropas. Tikai nedaudz vairāk kā trijos mēnešos kuģis apmeklēja Taorminu, Katāniju, Sirakūzas, Maltu, Kerkīru, Patru, Delfus, Zakintu, Atēnas, Izmiru un Konstantinopoli priecējot pasažierus ar ekskursijām gidu pavadībā, dejām, kāršu galdiem un ballēm uz kuģa. Tomēr pasažieri bija Eiropas aristokrātija un tas nebija komerciāls pasākums.

Prinzessin Victoria Luise bija pirmais ar nolūku būvētais kruīza kuģis.

Vācijas kuģa Augusta Victoria kruīzs Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos no 1891. gada 22. janvāra līdz 22. martam ar 241 pasažieri, tajā skaitā Albertu Ballinu un viņa sievu, popularizēja kruīzus plašākai sabiedrībai. Kristiāns Vilhelms Allers par šo ceļojumu publicēja ilustrētu atskaiti Backschisch (Bakšiš).

Pirmais kuģis, kurš tika īpaši būvēts luksusa kruīziem bija Vācijas Prinzessin Victoria Luise, kuru projektēja Hamburg-America Line ģenerālmenedžeris Alberts Ballins. Kuģis tika pabeigts 1900. gadā.

Luksusa kruīzu prakse pamazām iespiedās vecākajā transatlantisko šķersojumu tirgū. Cīņā par pasažieriem laineri ieviesa tādas greznības kā restorānus, luksusa apkalpošanu un kajītes ar smalkāku iekārtojumu. Visslavenākais piemērs bija Titāniks. 19. gs. beigās Alberts Ballins, Hamburg-America Line direktors, bija pirmais, kurš nosūtīja savus transatlantiskos kuģus ilgstošos dienvidu kruīzos Ziemeļatlantijas ziemas sezonas skarbākajā laikā. Citi uzņēmumi drīz sekoja. Daži no tiem būvēja specializētus kuģus vieglai pārorientācijai no vasaras sezonas okeāna šķērsošanas uz ziemas kruīziem.

1897. gadā bija trīs luksusa laineri pārvadājumiem no Eiropas uz Ziemeļameriku. 1906. gadā to skaits bija pieaudzis līdz septiņiem. Britu Inman Line piederēja City of Paris, Cunard Line piederēja Compania un Lucania un White Star Line piederēja Majestic[11] un Teutonic. Kuģi La Lorraine un La Savoie piederēja franču uzņēmumam Compagnie Générale Transatlantique.

No luksusa laineriem līdz "megaizmēra" kruīza kuģiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attīstoties lielām pasažieru reaktīvajām lidmašīnām 1960. gados, starpkontinentu ceļotāji deva priekšroku tām nevis kuģiem nolemjot laineru biznesu panīkumam. Vecākiem laineriem piemita atsevišķas īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, bieži bez logiem).

Queen Elizabeth 2 uzsāka darbu kā luksusa laineris pēc plašas pasažieru lidmašīnu izmantošanas sākšanas.

Pasažieru pārvadāšanai paredzēto laineru pakalpojumi tika pārtraukti 1986. gadā ar vienu ievērojamu izņēmumu - transatlantiskos šķērsojumus turpināja nodrošināt britu kuģniecība Cunard Line, kura darbojās nišas tirgū piedāvājot ceļojumus tiem, kuri deva priekšroku pavadīt jūrā vairākas dienas. Mēģinājumā pārbīdīt tirgus fokusu no pasažieru ceļošanas uz kruīziem ar izklaides iespējām, Cunard Line uzsāka sniegt luksusa transatlantisko kruīzu pakalpojumus ar laineri Queen Elizabeth 2. Kabarē izrādēm tika noalgotas starptautiskas slavenības un okeāna šķērsošana tika reklamēta kā brīvdienas pašas par sevi.

Tāpat Queen Elizabeth 2 aizsāka "vienas klases kruīzus", kur visi pasažieri saņēma vienādas kvalitātes numuriņus un iespējas. Tas atdzīvināja tirgu, jo luksusa kruīzi sāka kļūt pievilcīgi abās Atlantijas okeāna pusēs. 1970. gadu televīzijas seriāls Love Boat palīdzēja popularizēt kruīzus kā romantisku iespēju pāriem.[12] Cits kuģis, kurš piedzīvoja līdzīgas pārvērtības bija SS Norway (bijušais laineris SS France). Vēlāk šis kuģis tika pārvērsts pastāvīgai kruīzu veikšanai un kļuva par Karību reģiona pirmo "superkuģi".

Sovereign of the Seas bija pirmais "megaizmēru" kruīza kuģis (ekspluatācijā kopš 1988. gada).

Mūsdienu kruīza kuģi, kuri būvēti 1980. gadu beigās vai vēlāk, kā piemēram Sovereign klase, kura lauza izmēru rekordu, kurš dekādēm piederēja Norway, uzrāda stiprības un izmēru raksturlielumus, kādi iepriekš piemita tikai laineriem. Turklāt daži no šiem kuģiem ir piedalījušies regulāros transatlantiskajos šķērsojumos.[3] Sovereign klases kuģi bija pirmie "megaizmēra" kuģi, kurus būvēja īpaši priekš masu kruīzu tirgus, tā bija arī pirmā kruīza kuģu sērija ar daudzstāvu ātriju,[13] kurā atradās ar stiklu klāti lifti. Tāpat šiem kuģiem bija viens klājs, kurā kajīšu ar skatu uz okeānu vietā bija kajītes ar privātiem balkoniem. Citas kruīza līnijas drīz nolaida ūdenī kuģus ar līdzīgām pazīmēm sākot no Fantasy klases un beidzot ar Panamax izmēra Vista klasi, kura bija projektēta tā, lai divas trešdaļas no kajītēm ar skatu uz okeānu būtu apgādātas ar verandām. Tā kā numuriņi ar verandām kruīza līnijām bija īpaši ienesīgi, kaut kas tāds, kas nepiemita vecajiem laineriem, jaunākos kruīza kuģus projektē, lai palielinātu šāda veida ērtības un tos bieži dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".[2]

Oasis of the Seas (ekspluatācijā kopš 2009. gada).

Līdz 1975. - 1980. gadam, kruīzi piedāvāja šaflbordu, krēslus uz klāja, dzērienus zem saulessargiem un nedaudzas citas atpūtas iespējas dažiem simtiem pasažieru. Pēc 1980. gada tie sāka piedāvāt aizvien vairāk ērtību. 2010. gadā pilsētas izmēra kuģos ir desmitiem dažādu atpūtas iespēju.

Kopš 2001. gada katru gadu tirgū ir ienākuši deviņi vai vairāk jauni kruīza kuģi, tajā skaitā 11 Vista klases un citi, bet visi kuģi ir bijuši 100 000 BT lieli vai lielāki. Vienīgais salīdzināmais laineris, kurš ir ticis pabeigts pēdējos gados ir Cunard Line Queen Mary 2, kuru uzbūvēja 2004. gadā. Pēc tā priekšgājēja Queen Elizabeth 2 ekspluatācijas beigšanas 2008. gada novembrī, Queen Mary 2 ir vienīgais laineris, kurš veic Atlantijas okeāna šķērsojumus, lai arī tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.[4]

Šķeltā struktūra ar sešu klāju augsto "dēļu laipu" un pastaigu zonu lejā, kuģa vidusdaļā.

Kādu laiku Queen Mary 2 bija lielākais pasažieru kuģis līdz to 2006. gadā apsteidza Royal Caribbean International (RCI) Freedom klases kuģi. Freedom klases kuģus savukārt apsteidza RCI Oasis klases kuģi, kuru ekspluatāciju sāka 2009. un 2010. gadā.[14][15] Raksturīga Oasis klases kuģu iezīme ir šķelta "āra ātrija" struktūra, kurš stiepjas uz leju kuģa vidusdaļā. Šāda ātrija struktūra kļuva iespējama pateicoties kuģa netipiski lielajam platumam. Tajā izvietots "Centrālais parks" un sešu klāju augstā "dēļu laipa". Tāpat uz visiem klājiem izvietotas verandas.

Divās īsās dekādēs (no 1988. līdz 2009. gadam) kruīza kuģu lielākās klases ir izaugušas par trešdaļu garākas (no 268 līdz 360 m), gandrīz dubultojušas savu platumu (no 32,2 līdz 60,5 m), dubultojušas kopējo pasažieru skaitu (no 2 744 līdz 5 400) un trīskāršojušas masu (no 73 000 BT līdz 225 000 BT). Tāpat "megaizmēra" kruīza kuģi ir izauguši no viena klāja ar verandām līdz visiem klājiem ar verandām. Ja laineru zelta laikmets ir pagājis, tad kruīza kuģu zelta laikmets iespējams bija pēdējās desmitgadēs, vai arī tas vēl nemaz nav pienācis.

Operatori un kruīza līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kruīza kuģu operatorus sauc par kruīza līnijām un tie ir uzņēmumi, kuri, tajā skaitā, tirgo kruīzus sabiedrībai.[16] Kruīza līnijām ir divējāds raksturs: tās daļēji piedalās transporta uzņēmējdarbībā un daļēji atpūtas un izklaides nozarē. Šis duālisms tiek novadīts arī līdz pašiem kuģiem, kuriem ir komanda, ko vada kuģa kapteinis un apkalpojošais personāls ar viesnīcas vadītāju. Starp kruīza līnijām dažas ir tiešas pēcteces tradicionālajām pasažieru kuģniecības līnijām (piemēram Cunard), bet citas tika dibinātas sākot ar 1960. gadiem īpaši kruīzu nodrošināšanai.

Vēsturiski kruīzu kuģu bizness ir bijis viegli ievainojams. Kuģi ir lieli kapitālie ieguldījumi ar augstām ekspluatācijas izmaksām. Pastāvīga rezervāciju samazināšanās var novest uzņēmumu finansiālās grūtībās. Kruīza līnijas ir pārdevušas, renovējušas vai mainījušas nosaukumu saviem kuģiem, lai sekotu ceļošanas tendencēm. Kruīza līnijas ekspluatē savus kuģus praktiski 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un 52 nedēļas gadā. Kuģis, kurš netiek ekspluatēts plānotas apkopes dēļ, nozīmē desmitiem miljonu ASV dolāru zaudējumus. Ja apkope ir neplānota, tā potenciāli var radīt tūkstošiem neapmierinātu klientu.[17]

Virkne neveiksmju un konsolidāciju 1990. gados noveda pie tā, ka daudzas kruīza līnijas nopirka daudz lielāki holdinga uzņēmumi un tās turpināja darboties kā "zīmoli" vai holdinga meitas uzņēmumi. Zīmolus turpina uzturēt daļēji sagaidot lojālo klientu atgriešanos un arī, lai piedāvātu dažādus kvalitātes un apkalpošanas līmeņus. Piemēram, Carnival Corporation & plc pieder gan Carnival Cruise Line, kuras iepriekšējais imidžs bija kuģi ar "ballīšu kuģu" reputāciju jaunākiem ceļotājiem, kurš gan tagad ir mainījies uz lieliem, moderniem, bet vēl joprojām pelnošiem kuģiem, un Holland America Line, kuras kuģi uztur klasiskas elegances imidžu. 2004. gadā Carnival apvienoja Cunard birojus ar Princess Cruises birojiem Santa Klaritā, Kalifornijā, lai apvienotu administratīvos, finansiālos un tehnoloģiskos pakalpojumus, tādā veidā izbeidzot Cunard, kā atsevišķa uzņēmuma (struktūrvienības) pastāvēšanu, kāds tas iepriekš bija neatkarīgi no piederības.[18] Tomēr Cunard daļēji atguva savu neatkarību 2009. gadā, kad tā birojus pārcēla uz Carnival ēku Sauthemptonā.[19]

Izplatīta prakse kruīzu industrijā ir uzskaitīt kuģu īpašuma tiesību maiņas[20] un kuģu pasūtīšanas[21] gadījumus pēc mazākā darbojošā uzņēmuma, kurš ir pirkuma, īpašuma tiesību vai pasūtījumu saņemošā kruīza līnija, nevis lielākā holdinga kompānija. Citiem vārdiem, no šī, kopējās industrijas prakses skatu punkta, piemēram, Carnival Cruise Line un Holland America Line ir kruīza līnijas, kamēr, piemēram, Carnival Corporation & plc un Royal Caribbean Cruises Ltd. var tikt uzskatīti par kruīza līniju holdinga uzņēmumiem. Šī industrijas prakse, izmantot mazākos darbojošos uzņēmumus nevis lielos holdinga uzņēmumus, tiek izmantota arī sastādot kruīza līniju sarakstu un kruīza līniju klientu atsauksmēs.[22]

Dažas kruīza līnijas ir specializējušās, piemēram, Saga Cruises uz saviem kuģiem apkalpo tikai pasažierus, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Star Clippers un agrāk arī Windjammer Barefoot Cruises un Windstar Cruises izmantoja tikai buru kuģus. Regent Seven Seas Cruises ekspluatē vidēja izmēra kuģus, mazākus par Carnival un Royal Caribbean "megaizmēra" kuģiem, būvētus tā, lai 90% numuriņu būtu balkoni. Dažas specializējušās līnijas piedāvā "ekspedīcijas kruīzus" vai arī ekspluatē mazus kuģus, kuri dodas uz tādiem noteiktiem galamērķiem kā Arktika un Antarktika vai Galapagu salas. John W. Brown, kurš iepriekš, otrā pasaules kara laikā, darbojās ASV tirdzniecības flotes sastāvā, pirms pārvēršanas par muzeja kuģi, vairākas reizes gadā attauvojās, lai veiktu sešu stundu "dzīvās vēstures kruīzus" cauri Baltimoras ostai, lejup pa Patapsko upi Čīspīkas līcī. Šis kuģis bija arī lielākais kruīza kuģis ASV austrumu krastā, kurš strādāja zem ASV karoga.

Šobrīd pieci pasaules lielākie kruīza līniju holdinga uzņēmumi un operatori ir Carnival Corporation & plc, Royal Caribbean Cruises Ltd., Star Cruises (kurai pieder 50% no Norwegian Cruise Line; NLC pati par sevi ir trešā lielākā līnija), MSC Cruises un Louis Cruise Lines. Louis Cruises lielā mērā ir izveidojis savu floti pērkot vecākus kuģus, kuriem iepriekš bijis viens vai divi īpašnieki, kamēr pārējie četri operatori pārsvarā paši ir būvējuši savus kuģus un tiem kopā pieder lielākā daļa no "megaizmēru" kuģiem.

Visu pasaules kruīza kuģu kopējais kajīšu skaits sastāda mazāk nekā 2% no pasaules viesnīcu numuriņu skaita.[23]

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AIDAdiva Izmirā.

Kruīza kuģi tiek organizēti līdzīgi peldošām viesnīcām ar pilnu apkalpojošo personālu un parasto kuģa komandu. Dažreiz, pašiem greznākajiem kuģiem, komandas un apkalpojošā personāla skaits ir lielāks nekā pasažieru skaits.

Ēdināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Island Princess Skagvejā, Aļaskā.

Vakariņas uz gandrīz visiem kruīza kuģiem ir iekļautas kruīza cenā.

Tradicionāli kuģa restorāni organizē divas vakariņas dienā: agrās vakariņas un vēlās vakariņas. Pasažieriem tiek noteikts viens vakariņu laiks visam kruīzam. Nesens jaunievedums ir ļaut pasažieriem vakariņot, kad vien tie vēlas. Divi vakariņu laiki ļauj kuģim iegūt pietiekami daudz laika un vietas, lai apkalpotu visus viesus. Divu dažādu vakariņu laiku esamība var izraisīt grūtības ar atsevišķu kuģa pasākumu (piemēram, šovu un uzstāšanos) nodrošināšanu tiem, kuri ierodas uz vēlajām vakariņām, tomēr šo problēmu parasti risina ieviešot īsāku pasākumu pirms vēlajām vakariņām. Cunard Line kuģi ir saglabājuši laineros izplatīto dažādo klašu tradīciju, kad dažādiem numuriņu tipiem ir atsevišķas ēdamtelpas, kamēr Celeberty Cruises un Princess Cruises kuģiem ir standarta ēdamtelpas un "uzlaboti" specializētie restorāni, kurus jārezervē un kuros par maltīti jāmaksā. Daudzi kruīzi ieplāno vienu vai vairākas "oficiālo vakariņu" naktis. Viesiem jāģērbjas "formāli", tomēr nepieciešamais ģērbšanās stils var atšķirties no kuģa uz kuģi. Bieži vīriešiem jānēsā uzvalki ar kakla saitēm vai pat smokingi, bet sievietēm elegantas kleitas. Ēdienkarte ir bagātāka nekā parasti.

Bez ēdamtelpas moderniem kruīza kuģiem ir viena vai vairākas ikdienišķas, bufetes veida ēdnīcas, kuras var būt atvērtas 24 stundas un, kuru ēdienkarte mainās dienas gaitā, lai nodrošinātu maltītes sākot ar brokastīm un beidzot ar uzkodām naktī. Pēdējos gados kruīza līnijas ir sākušas ieviest daudzveidīgus, etniski ievirzītus restorānus uz katra kuģa. Tāpat kuģos ir daudzi bāri un naktsklubi pasažieru izklaidēm. Lielākā daļa kruīza līniju neiekļauj alkoholiskos dzērienus kruīza maksā un tiek sagaidīts, ka pasažieri maksās par tik dzērieniem cik patērējuši. Tāpat lielākā daļa kruīza līniju aizliedz pasažieriem uznest uz kuģa un lietot savus dzērienus, tajā skaitā alkoholu. Alkohols, kas ir ticis nopirkts bezakcīzes veikalos, tiek aizzīmogots un atgriezts pasažieriem, kad tie nokāpj no kuģa.

Parasti ir viena centrālā kambīze, kura ir atbildīga par visu kuģa galveno restorānu apkalpošanu, lai arī specializētajiem restorāniem var būt atsevišķas kambīzes.

Tāpat kā jebkuram citam kuģim, pienācīga apgāde ar provīziju ir būtiska, bet tā ir īpaši svarīga kruīza kuģim, kurš pasniedz vairākus tūkstošus maltīšu katrā ēdienreizē. Piemēram, lai Royal Princess uzņemtu un nogādātu krastā 3 600 pasažierus un astoņas tonnas pārtikas katra kruīza sākumā un beigās, ir nepieciešama gandrīz "militāra operācija".[24]

Citi piedāvājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kruīza kuģa darbības nodrošināšanai ir nepieciešama elektroenerģija, kuru parasti nodrošina dīzeļģeneratori.[25] Kad kuģi ir pietauvoti, lai nodrošinātu kuģa aprīkojuma darbību, tiem ir jādarbina savi ģeneratori nepārtraukti, ja vien kuģi ir spējīgi izmantot krasta barošanu un tāda ir pieejama. Piesārņojošās emisijas no dīzeļdzinējiem var tikt pielīdzinātas tām, kuras rada 700 kravas automašīnu dzinēji un tās ir kaitīgas, ja kuģi pietauvojas blīvi apdzīvotos rajonos. Daži kruīza kuģi jau atbalsta krasta barošanu, kamēr citi tiek pielāgoti tās izmantošanai.[26]

Moderni kruīza kuģi parasti nodrošina dažus vai visus no zemāk minētajiem piedāvājumiem:

  • Kazino - tiek atvērts tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus;
  • Veikali - tiek atvērti tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus;
  • Spa;
  • Fitnesa klubs;
  • Bibliotēka;
  • Teātris ar Brodvejas stila izrādēm;
  • Kinoteātris;
  • Iekšējais un/vai āra peldbaseins ar ūdens slidkalniņiem;
  • Karstās vannas;
  • Bufete - restorāns;
  • Atpūtas zāles;
  • Sporta zāle;
  • Klubi;
  • Basketbola korti;
  • Tenisa korti;
  • Biljarda galdi;
  • Galda tenisa galdi;
  • Lazarete un morgs;[27]
  • Kāršu spēļu telpa;
  • Skatu un novērošanas telpa;
  • Videospēļu zāle;
  • Dzīvokļa tipa numuriņi;
  • Karaoke;
  • Virtuālais simulators.

Uz dažiem kuģiem ir boulinga zāles, slidotavas, klinšu kāpšanas sienas, izpletņlēkšanas simulatori, miniatūri golfa laukumi, arkādes videospēļu zāles, nobraucieni pa trosi, sērfošanas simulatori, dažādu ķēžu restorāni un virvju šķēršļu joslas.

Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komanda parasti tiek noalgota no trīs līdz vienpadsmit mēnešiem ar iespēju līgumu pagarināt savstarpēji vienojoties, kas, savukārt, ir atkarīgs no pasažieru saņemto pakalpojumu vērtējuma un kruīza līniju operatoru cikliskā darba rakstura. Lielākā daļa darbinieku strādā 77 darba stundu nedēļu 10 mēnešus ilgi, kuriem seko 2 mēnešu atvaļinājums.[28]

Apkalpojošajam personālam nav apmaksātu atvaļinājumu vai izdienas pensiju, bet tas ir atkarīgs no ieņemamā amata un līguma veida. Pārējai komandai un vadībai ir apmaksāti atvaļinājumi, medicīniskās un pensijas iespējas, kā arī viņi var saņemt darbinieku veselības apdrošināšanu.

Tiešā saņemtā alga ir zema priekš Ziemeļamerikas standartiem,[29] lai arī restorānu darbiniekiem ir potenciāls būtiski nopelnīt no pasažieru dzeramnaudām. Komandas locekļiem uz kuģa nav jātērējas par pārtiku un dzīvesvietu. Medicīniskā aprūpe un transportēšana lielākajai daļai darbinieku ir par brīvu. Tas kopā dara karjeru uz kruīza kuģiem par finansiāli pietiekami pievilcīgu neskatoties uz citu priekšrocību trūkumu. Tomēr F. Oyogoa uzskata, ka "darbā iekārtošanas aģentūras bieži izmanto potenciālo darbinieku izmisumu."[30]

Sadzīves apstākļi mainās no kruīza līnijas uz kruīza līniju, bet galvenokārt tos ietekmē ieņemamais amats. Parasti divi nodarbinātie dzīvo vienā kajītē ar dušu, kumodi un galdu ar televizoru, bet vecākajiem virsniekiem tiek piešķirtas vienvietīgas kajītes. Komandai ir pieejama virkne dažādu pakalpojumu, kuri ir šķirti no tiem, kurus saņem pasažieri. Šie pakalpojumi iekļauj ēdamtelpu, bārus, atpūtas telpas, lūgšanu telpas/mošejas un fitnesa centru. Uz dažiem lielākiem kuģiem ir komandas klājs ar peldbaseinu un karstajām vannām.[31]

Lielākajiem kruīza kuģu operatoriem vairums no apkalpojošā personāla tiek komplektēts industriāli neattīstītās valstīs Āzijā, Austrumeiropā, Karību jūras reģionā un Centrālamerikā. Lai arī vairākas kruīza līnijas ir bāzētas ASV, to kuģi, tāpat kā lielākajai daļai starptautisko kuģniecību, tiek reģistrēti tādās valstīs kā Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Bahamu salas un Panama. Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā,[32] kura ir pazīstama arī kā jūrnieku tiesību likums (Seafarers' Bill of Rights - angļu val.),[33] nodrošina plašu jūrnieku tiesību uzskaitījumu un aizsardzību visiem komandas locekļiem. Starptautiskā darba organizācija (International Labour Organization (ILO) - angļu val.) ir izvirzījusi stingrus nosacījumus attiecībā uz darba un atpūtas stundām, veselību, drošību un sadzīves apstākļiem visiem komandas locekļiem un pieprasa valstu valdībām nodrošināt, ka to kuģi atbilst prasībām. Kruīzos ap Havajām operatoriem tiek prasīts reģistrēt savus kuģus Savienotajās Valstīs un komandai jābūt arodbiedrībā, tādēļ šie kruīzi ir daudz dārgāki nekā Karību jūras vai Vidusjūras kruīzi.

Biznesa modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa kruīza līniju kopš 2000. gadiem maksu par kruīza ceļojumu kaut kādā mērā iekasē par pakalpojumiem no "izvēlnes", jo pasažieru tēriņi uz kuģa veido ievērojami lielākus ieņēmumus nekā biļešu pārdošana.[29] Pasažieru biļete iekļauj numuriņu, apkalpošanu numuriņā, neierobežotas maltītes galvenajā ēdamtelpā (vai galvenajā restorānā) un bufetē, piekļuvi šoviem, peldbaseina un sporta zāles izmantošanu. Katru dienu tiek iekasēta arī maksa par numuriņa tīrīšanu un viesmīļu pakalpojumiem. Pastāv papildus maksa par alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, oficiālajiem kruīza foto, interneta un Wi-Fi pieeju, kā arī specializētajiem restorāniem. Ir ticis ziņots, ka kazino un oficiālie kruīza foto dod ievērojamu peļņu. Kruīza līnijas gūst būtisku peļņu arī pārdodot krasta ekskursijas (paturot vairāk kā 50 procentus no summas, ko pasažieri tērē par ekskursiju), kuras piedāvā vietējie apakšuzņēmēji.[29] Papildus tam kruīza kuģi saņem ievērojamu komisijas maksu par pirkumiem krasta veikalos, kuri uz kuģa tiek reklamēti kā "ieteicami" (līdz pat 40 procentiem no bruto pārdošanas apjomiem[34]). Šādu praksi veicina modernie kruīza termināļi, kuros ir bezakcīzes veikali, kuri pieejami tikai pasažieriem, bet nav pieejami vietējiem iedzīvotājiem.[29] Ostas bieži orientē savu uzņēmējdarbību un pakalpojumus, lai apmierinātu ienākošo kruīza kuģu vajadzības. Vienā gadījumā Icy Strait Point Aļaskā ir galamērķis, kurš tika radīts īpaši un vienīgi apmeklētājiem no kruīza kuģiem.

Ceļošana uz un no atiešanas ostas ir pasažiera atbildība, bet nopērkot kruīza līnijā pārvadāšanas pakalpojumu no lidostas līdz kruīza terminālim, pasažieris iegūst garantiju, ka kuģis neattauvosies, kamēr viņš nebūs nokļuvis uz borta. Līdzīgi, ja pasažieris rezervē krasta ekskursiju ar kruīza līniju un ekskursija ievelkas, kuģis ir spiests palikt kamēr pasažieris atgriežas.

Tādas luksusa kruīza līnijas kā Regent Seven Seas Cruises un Crystal Cruises reklamē savus tarifus kā "visu iekļaujošus".[35] Piemēram Regent Seven Seas kuģu pamata tarifs iekļauj lielāko daļu alkoholisko dzērienu uz kuģa un lielāko daļu krasta ekskursiju ostās, kā arī maksu, kura normāli tiktu maksāta kuģa apkalpojošajam personālam.[36] Tāpat tarifs var iekļaut arī viesnīcas numuriņu naktī pirms uzkāpšanas uz kuģa un aviobiļetes uz un no kruīza sākuma un beigu ostām.[36]

Kuģu nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecākiem kruīza kuģiem ir bijuši vairāki īpašnieki. Parasti nododot kuģi jaunam īpašniekam notiek tā atjaunošana un nosaukuma maiņa. Dažiem kuģiem ir bijis ducis vai vairāk dažādu identitāšu.

Daudzām kruīza līnijām ir kopēja sistēma pēc kādas tās nosauc savus kuģus. Dažas līnijas izmanto savu nosaukumu kā kuģa nosaukuma priedēkli vai piedēkli (piemēram, tādi priedēkļi kā Carnival, AIDA vai Norwegian un piedēklis Princess). Citas līnijas lieto unikālu vārdu vai frāzi (piemēram, priedēkli Pacific uzņēmuma P&O Cruises Australia kuģiem vai piedēkļus of the Seas uzņēmuma Royal Caribbean International kuģiem vai -dam uzņēmuma Holland America Line kuģiem). Šādu priedēkļu un piedēkļu izmantošana ļauj vairākām kruīza līnijām izmantot vienus un tos pašus populāros kuģu nosaukumus, tajā pašā laikā saglabājot katram kuģim unikālu identifikatoru.

Kruīza kuģu izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kruīza kuģi nekad nav tikuši izmantoti karavīru transportēšanai to zemākā ātruma un samazināto jūras spēju dēļ, kā arī tādēļ, ka tie lielā mērā tika ieviesti pēc vairākiem, lielākiem kariem. Tas ir pretēji laineriem, kurus bieži uzskatīja par valsts lepnumu un izmantoja, lai sacenstos ar citām valstīm. Šos kuģus rekvizēja abu pasaules karu un Folklendu kara laikā, lai pārvadātu karavīrus un izmantotu tos kā hospitāļa kuģus.[37]

Kruīza kuģus un bijušos lainerus bieži izmanto citām vajadzībām nevis tām, kādām tie ir būvēti. Viesnīcu trūkuma dēļ 2004. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, radās plāns pietauvot vairākus kruīza kuģus Atēnās, lai nodrošinātu dzīvesvietas tūristiem.

2005. gada 1. septembrī ASV federālā ārkārtas situāciju vadības aģentūra (Federal Emergency Management Agency (FEMA) – angļu val.) nofraktēja trīs Carnival Cruise Line kuģus (Carnival Fantasy, bijušo Carnival Holiday un Carnival Sensation), lai izvietotu viesuļvētras Katrīna dēļ evakuētos cilvēkus.[38]

2010. gadā notika Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums, kura rezultātā tika slēgta Apvienotās Karalistes gaisa telpa. Tikko pabeigtais Celebrity Eclipse tika izmantots, lai izglābtu 2 000 britu tūristu, kuri bija iesprostoti Spānijā. Tas bija īpašnieku labas gribas žests. Kuģis attauvojās no Sauthemptonas, lai dotos uz Bilbao 21. aprīlī un atgriezās 23. aprīlī.

2017. gadā kruīza kuģus izmantoja, lai palīdzētu pārvadāt dažu viesuļvētras Irma iznīcinātu Karību salu iedzīvotājus,[39] kā arī Puertoriko iedzīvotājus, kurus pārvietoja viesuļvētras Marija dēļ.[40]

Reģionālās industrijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četri kuģi kruīza kuģu terminālā Naso, Bahamās.
Kruīza kuģi Ušvajā, Argentīnā.

Lielākā daļa kruīza kuģu strādā Karību reģionā vai Vidusjūrā. Citi darbojas tādās vietās kā Aļaska, dienvidu Klusais okeāns, Baltijas jūra un Jaunanglija. Kruīza kuģis, kurš pārvietojas starp šiem reģioniem, parasti veic pārvietošanas kruīzu. Ekspedīcijas kruīza līnijas, kuras parasti izmanto nelielus kuģus, apmeklē tādus īpašus galamērķus kā Arktika un Antarktika vai Galapagu salas.

Tika lēsts, ka 2005. gadā pasaulē bija 14 miljoni kruīza tūristu. Galvenais kruīzu reģions bija Ziemeļamerika (70% no kruīziem), kur Karību salas bija populārākais galamērķis.

Otrais populārākais reģions bija kontinentālā Eiropa (13%), kur straujāk augošais kruīza segments ir Baltijas jūras kruīzi. Apmeklētākās Baltijas jūras ostas ir Kopenhāgena, Sanktpēterburga, Tallina, Stokholma un Helsinki. Sanktpēterburgu, nozīmīgāko Baltijas jūras kruīza ostu, 2009. gada kruīza sezonā apmeklēja 426 500 pasažieri.

Vidusjūras kruīzu tirgū ir notikušas ātras un pamatīgas izmaiņas; Itālija ieguva Eiropas un Vidusjūras baseina kruīzu galamērķu pirmo vietu. Visbiežāk apmeklētās ostas Vidusjūrā ir Barselona (Spānija), Čivitavečia (Itālija), Palma (Spānija) un Venēcija (Itālija).

2013. gadā kruīza tirgū ienāca pirmais Ķīnas uzņēmums. Ķīnas pirmais luksusa kruīza kuģis Henna veica savu pirmo reisu 2013. gada janvāra otrajā pusē no Fēniksa salas starptautiskās ostas Saņjā.

Karību kruīzu industrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz 9 000 pasažieru no trijiem Carnival kuģiem apmeklē Sentomasu ASV Virdžīnās; no priekšplāna uz aizmuguri: Carnival Liberty, Carnival Triumph un Carnival Glory.

Karību kruīzu industrija ir viena no lielākajām pasaulē un tā ir atbildīga par vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru ienākumiem Karību reģionā 2011. - 2012. kruīzu gadā.[41] Vairāk nekā 45 000 cilvēku no Karību reģiona ir tieši nodarbināti kruīzu industrijā.[41] 2011. - 2012. kruīzu gadā (no 2011. gada maija līdz 2012. gada aprīlim[41]) salas apmeklēja apmēram 17 457 600 kruīzu pasažieru. Karību reģionā strādā sekojošas kruīza līnijas: Royal Caribbean International, Princess Cruises, Carnival Cruise Line, Celebrity Cruises, Disney Cruise Line, Holland America, P&O, Cunard, Crystal Cruises, Pullmantur Cruises un Norwegian Cruise Line.

Daudzas amerikāņu kruīza līnijas, kuras dodas uz Karību reģionu atstāj Maiami ostu, bet pēdējos gados gandrīz trešdaļa kruīzu atstāj Maiami. Citi kruīza kuģi atstāj Evergleidas ostu (Fortloderdeilā), Kanaveralas ostu (apmēram 72 km uz austrumiem no Orlando), Ņujorku, Tampu, Galvestonu, Ņūorleānu, Brīvības zemesragu (Cape Liberty - angļu val.), Baltimoru, Džeksonvilu, Čārlstonu, Norfolku, Mobilu un Sanhuanu Puertoriko. Dažas Apvienotās Karalistes kruīza līnijas Karību sezonas laikā bāzē savus kuģus Barbadosā un izmanto tiešos čārterlidojumus no Apvienotās Karalistes.

Kruīza kuģu 2013. gadā apmeklētākās Karību reģiona ostas uzskaitītas zemāk.[42]

Vieta Galamērķis Ieradušies pasažieri (2013)[42]
1 Bahamu Salas 4 709 236
2 Kozumela Meksikā 2 751 178
3 ASV Virdžīnas 1 998 579
4 Sintmārtena 1 779 384
5 Kaimanu Salas 1 375 872
6 Jamaika 1 288 184
7 Puertoriko 1 176 343
8 Tērksas un Kaikosas 778 920
9 Aruba 688 568
10 Beliza 677 350
11 Haiti 643 634
12 Sentkitsa un Nevisa 629 000
13 Kirasao 610 186
14 Sentlūsija 594 118
15 Barbadosa 570 263
16 Antigva un Barbuda 533 993
17 Dominikāna 423 910
18 Britu Virdžīnas 367 362
19 Bermudu salas 320 090
20 Dominika 230 588
21 Grenāda 197 311
22 Martinika 103 770
23 Bonaire 96 818
24 Sentvinsenta un Grenadīnas 82 974

Aļaskas kruīzu industrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kruīza Līniju Starptautiskās Asociācijas (Cruise Lines International Association (CLIA) – angļu val.) jaunākais pasūtītais pētījums par kruīza industrijas iespaidu uz ASV ekonomiku tika veikts par 2016. gadu un tajā uzmanība tika pievērsta arī Aļaskai. 2016. gadā Aļaskas kruīzi radīja gandrīz 5 miljonus pasažieru un komandas locekļu apmeklējumu, kas sastādīja 20,3% no visiem pasažieru un komandas locekļu apmeklējumiem ASV.[43]

Aļaskas kruīzu statistika[43]
Kopā Daļa no visām ASV (procentos)
Uz kuģiem uzkāpušie pasažieri 157 000 1,3
Pasažieri, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji 9 000 0,1
Kopējie pasažieru un komandas apmeklējumi 4 897 000 20,3
Tiešie izdevumi $1 065 milj. 4,9
Kopējais darbaspēka iespaids $19 842 5,1
Kopējais algu iespaids $991 milj. 4,8

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. De Santiago E. 3 Day Cruise to Nowhere Options lovetoknow Cruises Types of Cruises Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā
  2. 2,0 2,1 Klassen C. What’s the Difference between a Cruise Ship and an Expedition Vessel in Galapagos? Santa Cruz II Galapagos cruise. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā
  3. 3,0 3,1 Roughan J. The ocean-going stretch limo The New Zealand Herald. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā
  4. 4,0 4,1 Cunard Cruises Seascanner. Skatīts: 2019. gada 29. jūnijā
  5. Cruise Market Watch Announces 2011 Cruise Line Market Share and Revenue Projections Cruise Market Watch. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā
  6. Leasca S. Royal Caribbean Just Beat Its Own Record For World's Largest Cruise Ship Travel + Leisure. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā
  7. Miquel R. 15 biggest cruise ships in the world CNN travel. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā
  8. Royal Mail Ship (RMS) — angļu val.
  9. Brookes K. CRUISE NEWS JUNE 2012 BTNews. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijā
  10. Steamship (SS) — angļu val.
  11. Majestic (I) WhiteStarHistory.com. Skatīts: 2019. gada 7. jūlijā
  12. Cruise Industry Trends From the 70s to 90s JobMonkey, Inc. Skatīts: 2019. gada 9. jūlijā
  13. Segts iekšējais centrālais pagalms daudzstāvu komerciālā vai sabiedriskā ēkā (piemēram, viesnīcā), parasti ar augšējo dabisko apgaismojumu, bieži ar dekoratīviem stādījumiem.
  14. Work starts on world's largest cruise ship TravelMole. 2007. gada 12. decembris. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā
  15. Genesis Class Ships: Named Oasis and Allure cruisecritic.co.uk 2008. gada 23. maijs. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā
  16. Cruise line Travel industry dictionary. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā
  17. Walker J. What cruise lines don't want you to know CNN. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā
  18. Carnival to move Cunard line’s operations to California The New York Times. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā
  19. Hamilton K. Carnival UK moves into new Southampton headquarters Daily Echo 2009. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā
  20. Ship Sales and Transfers - Secondhand Cruise Market Cruise Industry News. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā
  21. Cruise Ship Orderbook Cruise Industry News. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā
  22. Cruise Line Cruise Reviews CruiseCritic. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā
  23. Matousek M. The CEO of Carnival reveals the cruise industry's greatest challenge right now Business Insider 2019. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 30. jūlijā
  24. Porter L. How cruise lines mop up after 3,500 passengers - and brace themselves for thousands more The Telegraph 2016. gada 10. marts. Skatīts: 2019. gada 5. augustā
  25. Wankhede A. How is Power Generated and Supplied on a Ship? Marine Insight 2019. gada 6. marts. Skatīts: 2019. gada 8. augustā
  26. Air pollution fears fuel fight against new London cruise ship terminal The Guardian. Skatīts: 2019. gada 8. augustā
  27. Caracciolo F. What Happens When Someone Dies During a Cruise Thrillist 2018. gada 16. maijs. Skatīts: 2019. gada 9. augustā
  28. Ross A. K. High Seas, Low Pay; Working on Cruise Ships Our Times: Canada's Independent Labour Magazine 2001. gada decembris, 2002. gada janvāris. Skatīts: 2019. gada 11. augustā
  29. 29,0 29,1 29,2 29,3 Ross A. K. The cost of cruising Vancouver Observer 2010. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 12. augustā
  30. Oyogoa F. Cruise Ships: Continuity and Change in the World System. 33. lpp. Journal of World-Systems Research. Volume 22. Issue 1. 2016. gads. Skatīts: 2019. gada 13. augustā
  31. Cruise Ship Jobs - Frequently asked questions Cruise Ship Jobs. Skatīts: 2019. gada 14. augustā
  32. 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā Likumi.lv. Skatīts: 2019. gada 17. augustā
  33. ILO Maritime Labour Convention International Transport Workers' Federation. Skatīts: 2019. gada 17. augustā
  34. Pārdošanas apjomi neskaitot atlaides, atpakaļ atgriezto preču vērtību u.c.
  35. Faust G. C. Top 5 Luxury All-Inclusive Cruise Lines cruisecritic.co.uk 2019. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 23. augustā
  36. 36,0 36,1 Our all inclusive fares include... Regent Seven Seas Cruises. Skatīts: 2019. gada 23. augustā
  37. Captain Christopher Burne obituary The Guardian. Skatīts: 2019. gada 31. augustā
  38. Weisman K. $236 Million Cruise Ship Deal Criticized The Washington Post 2005. gada 28. septembris. Skatīts: 2019. gada 31. augustā
  39. Zillman C. Cruise Lines Are Sending Ships to Rescue Hurricane Irma Victims in the Caribbean Fortune 2017. gada 11. septembris. Skatīts: 2019. gada 4. septembrī
  40. Putterman S. Royal Caribbean cancels cruise, sends ship to help Puerto Rico after Hurricane Maria Boston Herald.com 2017. gada 28. septembris. Skatīts: 2019. gada 4. septembrī
  41. 41,0 41,1 41,2 Economic contribution of cruise tourism to the destination economies Volume 1 Aggregate analysis Business Research & Economic Advisors, 2012. 2. lpp.
  42. 42,0 42,1 Caribbean tourism organization latest statistics 2013 Caribbean tourism organization, 2014. 6. lpp.
  43. 43,0 43,1 The Contribution of the International Cruise Industry to the U.S Economy in 2016 Business Research & Economic Advisors, 2017. 57. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]