Dalībnieks:*Eliii/Smilšu kaste
| Līgatne | |
|---|---|
| Pilsētciemats | |
   Līgatnes papīrfabrikas ciemats | |
  Līgatne | |
| Koordinātas: 57°11′11″N 25°02′02″E / 57.18639°N 25.03389°EKoordinātas: 57°11′11″N 25°02′02″E / 57.18639°N 25.03389°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Līgatnes novads |
| Pagasts | Līgatnes pagasts |
| Iedzīvotāji (2015. gada 3. jūnijā 1537,0)[1] | |
| • kopā | 1 537,0 |
| Pasta indeksi | LV-4108 |
| Mājaslapa | http://www.ligatne.lv/ |
|
Piezīmes: Līgatne (Augšlīgatne), agrāk Līgate, Paltmales muiža, tagad Augšlīgatne | |
Līgatnes papīrfabrikas ciemats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsturiskais Līgatnes papīrfabrikas ciemats atrodas Latvijā - Līgatnē, Līgatnes novadā, Vidzemes reģionā. Līgatnes papīrfabrikas ciemata centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas pieminekļu sarakstā iekļauts 1998. gadā. [2] Tas ir 19. gadsimta koka arhitektūras un industriālās celtniecības vienots ansamblis, kas saplūst kopā ar apkārtējo dabu – kalnaino reljefu, Līgatnes upi, Ānfabrikas un Lustūža klintīm, kurās atrodami vietējo iedzīvotāju joprojām izmantotie alu pagrabi. Mūsdienās, pateicoties tūrisma infrastruktūras labiekārtojumam, takām un skatu laukumiem, tūristiem un citiem interesentiem ir iespēja doties pa papīrfabrikas strādnieku pēdām un sajust vietas vēsturisko ietekmi, plašāku informāciju gūstot katrā apskates punkta izvietotajā informatīvajā norādē, kā arī Līgatnes Tūrisma informācijas centrā un informatīvajos materiālos. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir kā plašs brīvdabas muzejs. [3]
Ciemata apbūves aizsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciemata apbūves izveides plānojums uzsākts 1888. gadā, kad Līgatnes papīrfabrikai attīstoties un paplašinoties, bija nepieciešamas dzīvojamās mājas tās darbiniekiem un viņu ģimenēm. [4] Pēc vēsturiskajiem datiem, papīrfabrikai piederēja 500 ha zemes, kas arī tika izmantota dzīvojamo un sadzīvisko ēku celtniecībai [5]v Līgatnes papīrfabrikas ciemats tika sadalīts vairākās teritoriālās daļās - lielākoties apbūve izvietojusies Līgatnes upes lejteces ielejā, tajā skaitā Zaķusalā, un apkārtējo krastu pauguros – Skolaskalnā, Pluču kalnā, Remdenkalnā (Beiwerk), Spriņģukalnā, Ķiberkalnā un Rīgaskalnā.1880. gados apbūvēts Spriņģu kalns, 1894.-1896. gados Rīgaskalns, 1897. gadā – Plūču kalns.[4] Centra apbūve veidojusies, no fabrikas ēku kompleksa ar raksturīgo ražošanas celtņu arhitektūru, no fabriku īpašnieku un administrācijas dzīvojamām mājām, kas izvietotas atsevišķi un ir celtas eklektikas stilā, kā arī no baraku tipa koka būvēm papīrfabrikas strādniekiem [6] Toreiz katrai papīrfabrikas strādnieka ģimenei tika iedalīts atsevišķs dzīvoklis, malka, ūdens un elektrība par brīvu – Līgatnē ražoja ne tikai pasaules līmeņa kvalitātes papīru, bet gan arī savu elektroenerģiju. Ciematam bija sava slimnīca, biedrības nams, skola, dzemdību nams, peldiestāde, sporta laukums, aptieka, veco ļaužu patversme, tirgus laukums, fabrikas kapsēta, u.c. [7]
Papīrfabrikas ciemata ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaķusala[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecākās strādniekiem paredzētās mājas atrodas Zaķusalā, tās celtas ap 1884.-1886. gadu. Koka mājas projektējis Jānis Kampe, taču celtniecības darbus vadījis galvenais būvuzņēmējs Jānis Meņģelis. Precētiem papīrfabrikas strādniekiem šajās mājās piešķirti vienas istabas dzīvokļi. Dzīvoklī bijusi viena istaba, virtuve, pieliekamais kambaris. Kopš 1890. gada dzīvokļos bijusi pieejama bezmaksas elektrība, tāpat arī malku un ūdeni nodrošinājusi papīrfabrika. Mājas galos atradušies 2-3 dzīvokļi vadītājiem, savukārt bēniņos mituši neprecētie papīrfabrikas darbinieki. [8] Arī mūsdienās šīs ēkas tiek apdzīvotas, pieder pašvaldības īpašumā, kaut arī to vizuālajā izskatā ir manāmi vairāki defekti, tās ir apbrīnojami labi saglabājušās.
Līdzās Zaķusalas dzīvojamām mājām atrodas brūzīši -tās ir īpatnējas saimniecības palīgēkas. Brūzīši sastāvējuši no divām daļām. Vienā daļā tika iebūvēti 2 lieli veļas vārāmie katli, kā arī veļas rullis, kur veļu gludināt. Otrā daļā bijusi telpa ar iebūvētām maizes krāsnīm. [8]
Sardzes nams[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1889. gadā kā viens no diviem tika uzbūvēts sardzes nams. Sarga galvenais uzdevums bija uzraudzīt satiksmi uz fabriku. Vēlāk ēka tikusi izmantota kā dzīvojamā māja, pēcāk tajā darbojies pasts. Mūsdienās ēka pieder pašvaldībai, 2010. gadā ēka pilnībā atjaunota tās senatnīgajā veidolā, un tagad šeit darbojas Līgatnes tūrisma informācijas centrs. [5]
Dzemdību nams un slimnīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1897. gadā tika uzcelts dzemdību nams, ko savu strādnieku ģimenēm uzcēla papīrfabrikas toreizējais īpašnieks Vilhelms Mencendorfs. Dzemdību nams tika ierīkots pēc tā laika vismodernākajām higiēnas un medicīnas prasībām. Par mazuļu piedzimšanu ciemata iedzīvotāji uzzinājuši pēc karoga, kas pacelts virs dzemdību nama jumta – zilā vai rozā krāsā, attiecīgi jaundzimušā dzimumam. Šobrīd dzemdību nams ir atjaunots un remontēts, un ēka ir pārdošanā, par ko vēstī ēkas logos novietotā informācija. [9] Tāpat arī par V. Mencendorfa personīgajiem līdzekļiem 1897. gadā tika uzcelta pirmā slimnīca ar 32 gultasvietām. Tā tika celta pēc pirmā latviešu akadēmiski izglītotā arhitekta J. Frīdriha Baumaņa projekta. (skat. 9. pielikuma 1.att.) Slimnīca darbojusies līdz pat 1997. gadam Šobrīd ēka pieder pašvaldībai un tajā iekārtots veco ļaužu pansionāts. [5]
jcjcjcdbdckjdj
tfdbfjvnfjdnjcnjcnfjnfdjncjcn
dscjnjdfvjfnfvnfvjnfdj
- ↑ «Informācija par objektu: Līgatne». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 25. februārī.
- ↑ «Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs». mantojums.lv. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2013. Skatīts: 20.04.2017.
- ↑ J. Turlajs. Latvijas ceļvedis. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta, 2004. 186. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas enciklopēdija. Rīga : V.Belokoņa izdevniecība. 2007. 1024. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Līgatnes takas. Līgatne : Līgatnes tūrisma informācijas centrs. 2014. 4. lpp.
- ↑ Latvijas pilsētas:enciklopēdija. Rīga : Preses nams. 1999. 592. lpp.
- ↑ Birulis, J. (2013). "Pazīsti Latviju!". Lauku avīzes Tematiskā avīze Nr.5: 62.
- ↑ 8,0 8,1 Līgatne cauri gadiem. Līgatne : Līgatnes Tūrisma Informācijas centrs. 2003. 21. lpp.
- ↑ Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskā tūrisma taka. Līgatne : Līgatnes Tūrisma Informācijas centrs. 2003. 21. lpp.