Dalībnieks:Grocijs/Smilšu kaste

Vienādranga tīkls, kurā saistītie mezgli savstarpēji dalās ar resursiem, neizmantojot centralizētu sistēmu

Klienta-servera tīkla arhitektūra, kurā klients izmanto servisus un resursus no centralizēta servera

Vienādranga tīkls (angļu: Peer-to-peer network "P2P") ir datortīkla arhitektūras veids, kurā visiem tīkla dalībniekiem ir vienādas tiesības. Katrs dalībnieks (dators) var darboties gan kā klients, gan kā serveris vai arī veikt abas šīs funkcijas vienlaikus. Datori šāda veida tīklā spēj sazināties savā starpā tieši, neizmantojot centrālo serveri, kamdēļ šādu arhitektūru mēdz pretstatīt klienta-servera tīkla arhitektūrai.

Katrs šāda datortīkla tips pieprasa, lai visi datori izmantotu vienādu vai saderīgu programmu, kas savā starpā varētu izveidot savienojumu, kā arī nodrošinātu failapmaiņu un citu resursu izmantošanu savā starpā.

Vienādranga tīklu vēsture

Par vienranga tīklu arhitektūras vienu no priekštečim uzskata 1979. gadā izstrādāto USENET tīklu (ziņojumdēļa sistēmu, ar kuras palīdzību dažādas intereškopas apmainās ar informāciju). Sistēma ieviesa decentralizētu kontroles modeli. Ziņu serveri savstarpēji izplatīja Usenet ziņas.

Pirmsākumi vienranga tīkliem ir 1986. gads, kad IBM izstrādāja tīkla arhitektūru dinamiskai maršrutēšanai, izmantojot datortīklus ar patvaļīgu topoloģiju APPN (Advanced Peer-to-Peer Networking).

Pirmā pasaulē popularitāti guvusī (vairkāk kā 50 miljoni lietotāju) vienādranga lietotne bija failu koplietošanas sistēma Napster, kas izdota 1999. gadā^[1]. Napster radīja 19 gadu vecais ASV students Šons Fenings. Lietotnē bija iespējams bez maksas apmainīties ar mūzikas ierakstiem. Lietotne darbojās izmantojot centralizētu indeksa serveri, kura lietotāji varēja meklēt pēc dziesmas nosaukuma vai izpildītāja vārda. Ja indekss atrada dziesmu uz jebkura tīklā esoša datora, lietotājs varēja to lejuplādēt, vienlaikus daloties ar dziesmām savā tīklā. Taču lielās ierakstu kompānijas - "AOL Time Warner", EMI, "Sony", "Universal", "Bertelsmann" iebilda, ka Napster krāpjot tās un atņemot māksliniekiem honorārus. 1999.gadā tās iesūdzēja Napster tiesā, prasot atlīdzināt zaudējumus. 2001. gadā "Napster" slēdza failu apmaiņas dienestu^[2]^[3].

Vienādranga tīklu darbība

Vienādranga tīklu uzdevumi

Jānodrošina satura meklēšanas iespējas (pēc vārda vai šablona);
Jābūt kartei, kurā norādīts, kur šis resurss atrodas;
Jābūt iespējai lejuplādēt saturu^[4].

Vienādranga tīklu tipi

Tīrais vienādranga tīkls:
- Mezgls (dators) darbojas gan kā klients, gan kā serveris
- Nav centrālā servera
- Nav maršrutētāja
Hibrīda vienādranga tīkls:
- Ir centrālais serveris, kas glabā informaciju par katru mezglu un atbild uz pieprasījumiem par šo informāciju.
Jauktais vienādranga tīkls:
- satur gan tīrā, gan hibrīda vienādranga tīkla iezīmes.

Priekšrocības

Svarīgākā vienādranga tīkla priekšrocība ir, ka visi klienti piedāvā resursus, ieskaitot datu pārraidi, vietu glabāšanai un datu apstrādi. Tie, kā posmi pievienojas un sistēmas prasības palielinās, kopējā sistēmas kapacitāte arī palielinās. Taču klients-serveris tīklu arhitektūrai tā nav. Šādām tīkla arhitektūrām fiksētais serveru skaits neļauj pievienot vairāk klientu, jo tas varētu nozīmēt lēnāku datu pārraides ātrumu visiem lietotājiem.

Tāpat vienādranga tīklus uzskata par lētāku risinājumu salīdzinājumā ar klients-serveris tīklu arhitektūru, jo tas var izmantot par serveriem darba stacijas (nav jāpērk speciāls serveris), ir vieglāk uzstādīt, nav nepieciešams administrators^[5].

Pastāv resursu devēju aizvietojamība. Viena mezgla kļūda vai atteikums neietekmē daļas vai visa tīkla darbību (kā tas būtu raksturīgi klienta-servera tīkla arhitektūrai)^[6].

Trūkumi

Pamatā trūkumi izriet no centralizācijas neesamības. Šādās sistēmās ir grūtāk nodrošināt drošību (piekļuves tiesību ierobežošanu) un kontroli. Klients-serveris tipa sistēmā pietiek ierīkot drošibas sistēmu (piem. FTP pieteikšanās) serverī vai ierobežotā skaitā serveru. Ar vienādranga tīkliem, kur katra sistēma ir serveris, tas ir ļoti sarežģīti. Parastajiem vienādranga tīklu lietojumiem tas gan nav svarīgi.

Tāpat katra lietotāja resursa darbība var tikt ietekmēta, pastāvot lielam tā resursu vienlaicīgam lietotāju skaitam.

Nepastāv centralizētas datu dublēšanas iespējas^[7].

Vienādranga tīklu protokoli un programmatūra

BitTorrent: Azureus, BitComet, BitTorrent, Opera

Šobrīd viens no populārākajiem vienādranga tīklu protokoliem pasaulē. 2001. gadā to izstrādāja Brems Koens. Pastāv daudz aplikāciju, kas šo protokolu izmanto. Katrs satura sniedzējs izveido satura aprakstu, ko dauc pat torentu. To lieto, lai pārbaudītu datu integritāti. Līdzinieks (angļu: peer) to var atrast tīmekļā vietnēs. Torents satur informāciju par serveri-trekeru (angļu: tracker) un faila gabaliem (parasti 64 -512 KB). Serveris -trekers uzskaita visus līdziniekus, kas lejup/augšuplādē saturu jeb baru (angļu: swarm). Attiecīgi veicot lejupielādi lietotājs sazinās ar trekeru. Arī bara locekļi regulāri sazinās ar trekeru. Līdzinieki, kam ir faila gabali ir devēji (angļu: seeders). Tālāk līdzinieki viens ar otru tieši apmainās ar failu gabaliem. Īpaši tiek meklēti retāk pieejamie. Esot barā līdzinieki vienlaikus var lejuplādēt trūkstošos failu gabalus un dalīties ar esošajiem. Kad faila gabals lejuplādēts, tiek pārbaudīta torrent failā norādītā kontrolsumma. Atbilstības gadījumā tiek informēti klienti par attiecīgā fragmenta pieejamību^[8].

Direct Connect: DC++, NeoModus Direct Connect, RevConnect
DNS
eDonkey 2000: eDonkey2000, eMule
Gnutella: LimeWire
Napster
Usenet

Atsauces

↑ Andrew S. Tanenbaum, David J. Wetherall. Computer Networks (5th izd.). Pearson, 2010. 748. lpp. ISBN 978-0-13-212695-3.
↑ «P2P». Encyclopædia Britannica. 2019-04-11. Skatīts: 2019-05-14.
↑ «Programmatūru kompānija "Roxio" iegādājas "Napster" nosaukumu un patentus». TVNET. 2002-11-28. Skatīts: 2019-05-13.
↑ «Datortīkli II: lekcijas: 2. daļa». odo.lv. Skatīts: 2019-05-18.
↑ «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-18.
↑ «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-18.
↑ «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-19.
↑ Andrew S. Tanenbaum, David J. Wetherall. Computer Networks (5th izd.). Pearson, 2010. 750-752. lpp. ISBN 978-0-13-212695-3.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vienādranga tīkls

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Andrew S. Tanenbaum, David J. Wetherall. Computer Networks (5th izd.). Pearson, 2010. 748. lpp. ISBN 978-0-13-212695-3.

[2] «P2P». Encyclopædia Britannica. 2019-04-11. Skatīts: 2019-05-14.

[3] «Programmatūru kompānija "Roxio" iegādājas "Napster" nosaukumu un patentus». TVNET. 2002-11-28. Skatīts: 2019-05-13.

[4] «Datortīkli II: lekcijas: 2. daļa». odo.lv. Skatīts: 2019-05-18.

[5] «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-18.

[6] «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-18.

[7] «Teach ICT - GCSE ICT - network topologies, network hardware, hubs, switches, routers, repeaters, bridges, modems, WAP, network cards». www.teach-ict.com. Skatīts: 2019-05-19.

[8] Andrew S. Tanenbaum, David J. Wetherall. Computer Networks (5th izd.). Pearson, 2010. 750-752. lpp. ISBN 978-0-13-212695-3.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]