Dalībnieks:Mickane4/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Industralizācijas objekti Liepājā

Industrializācija Liepājā ir industrializētās revolūcijas izpausmes Liepājā, kas sākās 19. gadsimta beigās un beidzās ap 20. gadsimta sākumu. Industrializācijas procesam raksturīgs straujš rūpniecības uzplaukums, ko nevarētu panākt, ja netiktu izgudrotas dažādas mašīnas, kas atviegloja tolaik smago roku darbu. Īsāk sakot industrializācijai ir raksturīga pāreja no roku darba uz mašīnu darbu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Liepājā bija izveidojusies stabila starppilsētu un sabiedriskā transporta kustība. Starppilsētu pārvadājumiem tika izmantots Liepājas dzelzceļš, bet pilsētā tramvajs. Dzelzceļa pārvadājumi notika pār Liepājas dzelzceļa tiltu, kas tika demontēts 20. gadsimta 80. gadu beigās.

Liepājas tramvajs

1899. gada 14. septembra rītā pilsētā oficiāli sāka kursēt tramvajs pa līniju pilsētas tilts — Karosta ar maksimālo ātrumu 15 km/h. Atsaucība bija liela, cilvēki jau sen bija gribējuši atrast ātrāku un ērtāku veidu, kā pārvietoties. Tramvajs joprojām ir viens no galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem Liepājā. Šobrīd tas ir ātrākais tramvajs Latvijā, jo tā vidējais ātrums sasniedz 17,25 km/h. Tagad tramvaja līnija savieno ģeogrāfiski centrālajā daļā esošo Jaunliepāju ar Dienvidrietumu mikrorajonu un Ezerkrastu.

Sērkociņu fabrika

 Liepājas sērkociņu fabrika, kāda tā zināma mūsdienās, savos darbības pirmsākumos ar sērkociņu ražošanu nebūt nenodarbojās, sākumā ražoja koka līstītes tad pievērsās sērkociņu ražošana un mēbeļu ražošanai. Tolaik, 1890. gadā tika nodibināta koka līstīšu fabrika, lai izstrādājumus eksportētu uz ārzemēm. Saražotos skaliņus sūtīja arī uz Kuldīgu, kur tos apstrādāja tālāk. Kuldīgas "Vulkāns" un Liepājas "Vulkāns" bija viens un tas pats uzņēmums un piederēja vienam īpašniekam. Jau nākamajā gadā ražošana tika paplašināta un izveidota sērkociņu fabrika, bet vēl pēc pāris gadiem, 1894. gadā, sērkociņu fabrikai mainījās īpašnieks, un tā piedzīvoja vēl vienu paplašināšanu, līdz, sākoties 1906. gadam, Kuldīgas un Liepājas sērkociņu fabrikas kopā ar Lapšina sērkociņu fabriku tika apvienotas akciju sabiedrībā "Vulkāns". Toreiz, 19. gadsimta beigās, sērkociņu darinātāji varēja saražot 250 000 sērkociņu kastīšu dienā, tātad aptuveni 91 000 000 sērkociņu kastīšu gadā. Lieli preču pasūtījumi tika izvesti arī uz ārzemēm, piemēram, caur Londonu uz Lielbritānijas kolonijām. 2003.gadā uzņēmums pasludināja maksātnespējas statusu.

Liepājas metalurgs

Rūpnīca darbība uzsāka 1882. gada 28. septembris. Saskaņā ar vēstures dokumentiem, tieši šajā dienā pēc 1. ģildes tirgoņa Ādolfa Bekera iniciatīvas sāka celt Bekera un Co stiepļu un naglu rūpnīcu. Galvenā produkcija — tērauda armatūras velmējumi dzelzbetona konstrukcijām. 130 gadu laikā uzņēmums nosaukumu mainījis deviņas reizes. Metalurgs līdz šim bija bijis kā lielākais ražošanas uzņēmums Latvijā, vienīgais metalurģijas uzņēmums Baltijas valstīs. 2013.gada 4.novembrī tiesā tika iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. No 2015.gada 1.janvāra darbu uzsāka KVV Liepājas Metalurgs, izmantojot bijušajiem īpašniekiem piederošās ražošanas telpas un iekārtas. Šobrīd strādājošu skaits sasniedz 550 cilvēku. Pēc gandrīz divu gadu dīkstāves uzņēmums no jauna iekaro noieta tirgus. Šobrīd galvenie KVV Liepājas Metalurgs eksporta tirgi ir Baltija, Skandināvija un Rietumeiropa.

Liepājas dzelzceļa tilts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas dzelzceļa tilts pār Liepājas ezera kanālu, kas savieno ezeru ar jūru. Tilts uzcelts 1879. gadā, lai nodrošinātu kravu plūsmu pa Liepājas — Romnas dzelzceļa līniju. Tā 30 metrus garā vidējā daļa bija pagriežama ap savu balstu,  Tilts kā pilsētas saimnieciskā uzplaukuma apliecinātājs kalpoja līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām, kad to demontēja, ignorējot tā vēsturisko vērtību. Tagad tilts netiek izmantots, bez sliedēm un norobežots.

Liepājas dzelzceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā dzelzceļa līnija Liepāja-Romna tika atklāta 1871. gadā. Laikā no 1927. līdz 1935. gadam tika atklātas Liepājas — Jelgavas un Liepājas — Kuldīgas līnijas. Rosīgā saimnieciskā dzīve Liepāju pārvērta par vienu no lielākajiem kravu pārkraušanas centriem, neskatoties uz to, ka tajā pašā laikā uz Liepāju brauca ļaudis no visas Krievijas un apmetās emigrantu mājās, gaidot kuģus aizceļošanai. Liepāja ir dzelzceļa stacija Liepājas pilsētā un tā ir lielākā dzelzceļa stacija Kurzemē. Liepāja ir līnijas Jelgava—Liepāja galastacija. Tā ir gala pietura pasažieru vilcienu maršrutam Rīga—Liepāja—Rīga. Pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz Liepāju dodas piektdienās, bet no Liepājas uz Rīgu — svētdienās. Paredzēta vilciena kursēšana uz Rīgu arī svētku dienās 24. jūnijā un 18. novembrī. Uz Liepāju pastāv arī kravas satiksme.