Darva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par kurināmā sausās pārtvaices produktu. Par nāves metāla grupu skatīt rakstu Darrva.
Koka darva

Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.

Koka darva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koka darvu iegūst, dedzinot priedes saknes vai koksni. Koka darvai piemīt pretbakteriālas īpašības. To lieto arī kā ūdeni atgrūdošu pārklājumu laivām, kuģiem, jumtiem, kā arī tautas medicīnā, ziepju un gumijas rūpniecībā.[1]

Ūdenī atšķaidītu darvu var izmantot kā garšvielu saldumos un ēdienā[nepieciešama atsauce] vai smaržvielu pirtī, šampūnos un kosmētikā.

Akmeņogļu darva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņogļu darva agrāk bija blakusprodukts kurināmajās stacijās. No akmeņoglēm vai naftas iegūtā darva tās augstā benzola satura dēļ tiek uzskatīta par toksisku un kancerogēnu. Akmeņogļu darvu minimālā koncentrācijā mēdz izmantot medicīnā. Akmeņogļu un naftas darvai ir ļoti asa smaka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Treiliņu un auklu darvošana". Zvejniecības Mēnešraksts 3. 1939. gada 1. martā.