Daudzgadīgi augi

Vikipēdijas lapa
Parastais cigoriņš (Cichorium intybus) ir daudzgadīgs lakstaugs

Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.[1] Lielākajai daļai daudzgadīgo lakstaugu virszemes daļas rudenī atmirst. Pavasarī auga virszemes daļas attīstās no jauna, jo augsnē zem sniega šiem augiem saglabājas saknes un citi apakšzemes orgāni ar pumpuriem.[2]

Daudzgadīgie augi spēj sasniegt lielu vecumu. Vecākie Latvijas ozoli ir Glika ozoli Alūksnē — vairāk nekā 320 gadus veci. Pasaulē ir sastopami pat 2000 gadus seni ozoli.[2]

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir nodalāmi vairāki daudzgadīgo augu veidi, atkarībā no to dzīves cikliem:

  • Daudzgadīgi lakstaugi — augi, kuru lapotne un stublāji augšanas sezonas beigās atmirst, taču zem zemes saglabājas sakne vai citi orgāni, kas pārziemo, piemēram, pļavas āboliņš, gaiļbiksīte un meža silpurene.
  • Mūžzaļi augi — augi bez izteiktiem stumbriem, kuru lapotnes neatmirst (vai lapu nomaiņa notiek pakāpeniski), piemēram, begonijas un kapmirtes.
  • Koksnainie augi — augi ar noturīgiem virszemes stumbriem vai zariem, kas izdzīvo no vienas augšanas sezonas līdz nākamajai. Daudzām sugām pirms ziemas var nobirt lapas. Piemēram, bērzi un kadiķi.
  • Monokarpi — augi, kas vienreiz uzzied, saražo sēklas un tad mirst, piemēram, agaves.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A-Z encyclopedia of garden plants ([3rd ed.] izd.). London : Dorling Kindersley in association with the Royal Horticultural Society. 2008. ISBN 978-1-4053-3296-5. OCLC 299238159.
  2. 2,0 2,1 «Augu dzīves ilgums — teorija. Bioloģija, 7. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-05.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]