Pāriet uz saturu

Dauna sindroms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikipēdijas lapa
Ar Dauna sindromu slims zēns

Dauna sindroms jeb trisomija 21, ir viena no hromosomu patoloģijas formām, kad 46 hromosomu vietā ir 47 hromosomas, turklāt kariotipā ir trīs 21. hromosomas kopijas (normāli jābūt tikai divām). Šī hromosomu anomālija izraisa dažādas attīstības novirzes un fiziskas pazīmes.

Dauna sindroms ir iedzimts stāvoklis, kas notiek aptuveni vienam no 700 dzemdību gadījumiem visā pasaulē. Sindroma izplatību neietekmē etniskā piederība, dzimums vai sociāli ekonomiskie faktori, bet zināms, ka vecāka mātes vecums palielina risku dzemdēt bērnu ar šo sindromu.

Šo sindromu 1866. gadā pirmoreiz aprakstīja angļu ārsts Džons Dauns (John Down), no kā arī ir radies sindroma nosaukums.

Dažreiz šī patoloģijas forma tiek nepareizi dēvēta par Dauna slimību.

Sindroma pazīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Fiziskas īpatnības: Plakana seja, mazāk izteikta deguna tiltiņa daļa, mazas ausis, slīpas acu šķēlumi.
  • Attīstības traucējumi: Dažādi intelektuālās attīstības traucējumi un aizkavēta runas attīstība.
  • Veselības problēmas: Dažādi veselības traucējumi, piemēram, iedzimtas sirds slimības, problēmas ar redzi un dzirdi, kā arī palielināts risks vairogdziedzera problēmām un leikēmijai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]