Deivids Bovijs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no David Bowie)
Deivids Bovijs
Deivids Bovijs 2002. gadā
Galvenā informācija
Dzimis Deivids Roberts Heivords Džonss
1947. gada 8. janvārī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Miris 2016. gada 10. janvārī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Žanri rokmūzika, glemroks, ārtroks, poproks, soulmūzika, eksperimentālā mūzika
Nodarbošanās dziedātājs, dzejnieks, aktieris
Instrumenti balss, ģitāra, saksofons, klavieres, taustiņi, klavesīns, sintezators, harmonikas,koto, bungas
Darbības gadi 1964—2016
Izdevēji Deram, RCA, Rykodisc, EMI America, Virgin, EMI, ISO, Columbia, BMG, Parlophone, Pye
Darbība ar The Konrads, The King Bees, The Manish Boys, The Lower Third, The Riot Squad, Tin Machine
Mājaslapa www.davidbowie.com

Deivids Roberts Heivords Džounss (angļu: David Robert Hayward-Jones, pazīstams kā Deivids Bovijs (angļu: David Bowie); dzimis 1947. gada 8. janvārī, miris 2016. gada 10. janvārī) bija angļu mūziķis, aktieris, ierakstu producents un dziesmu aranžētājs. Savu mūziķa karjeru Bovijs uzsāka 1964. gadā un to turpināja līdz savai nāvei. Viņš ir iespaidojis daudzus mūsdienu mūziķus un ieņem ļoti nozīmīgu lomu mūzikas industrijā.[1] Viņš ir pazīstams, pateicoties savam baritona balss tembram, inteliģentajiem dziesmu vārdiem, muzikālajiem eksperimentiem un androgēniju.[2][3] Milzīgu uzmanību Bovijs izpelnījās ar neprognozējami mainīgajiem skatuves tēliem, saviem alter-ego, kuri nereti lauza sabiedrībā pieņemtos uzskatus gan par paša Bovija, gan cilvēka identitāti, dzimumu un seksualitāti kā tādu.[4][5]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene, kurā viņš piedzima, tajā laikā nebūt nebija saucama par konvencionālu. Viņa vecāki Mārgareta Mērija "Pegija" un Heivuds Stentons "Džons" Džounss nebija precējušies, līdz Deivids sasniedza astoņu mēnešu vecumu. Deivids bija viņu pirmais kopīgais bērns (gan mātei, gan tēvam bija bērni no iepriekšējām laulībām).[6]

Jau agrā bērnībā parādījās Deivida mīlestība pret visu amerikānisko, jo sevišķi rokenrolu — Elvisu Presliju, Fats Domino, Little Richard. Little Richard krietni atšķīrās no citām rokenrola zvaigznēm — viņa izskats bija androgēns, pat diezgan sievišķīgs, lirikas bija seksuāli suģestīvas. Šāda kombinācija ieintriģēja un fascinēja Deividu. Lielu ietekmi atstāja arī Deivida pusbrālis Terijs, kurš viņu iepazīstināja ar bītu kustības dzejniekiem un nonkomformismu tādos darbos kā Džeka Keruaka "Ceļā". Terijs viņu arī pirmo reizi aizveda uz Londonu, kur parādīja bohēmisko Soho rajonu un aizveda uz vairākiem blūza priekšnesumiem naktsklubos. Drīz vien Deivids sāka spēlēt saksofonu un ģitāru, viņš apņēmās kļūt par slavenu mūziķi. Tajā pašā laikā viņš arī sāka eksperimentēt ar savu ārējo izskatu.[6]

Šajā laika posmā, kaujoties par meiteni ar savu skolas biedru un draugu Džordžu Andervudu, Deivida acs tika savainota un viena no viņa zīlītēm palika mūžīgi palielināta, kas ir cēlonis populārajam mītam par divu dažādu krāsu acīm.[7] Vēlāk Deivids Džordžam teicis, ka tas viņam pat izdarījis pakalpojumu.[6]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā (15 gadu vecumā) Deivids Bovijs sauca sevi par Deividu Džounsu un formēja savu pirmo grupu The Konrads, kas spēlēja rokenrolu kāzās un jauniešu pasākumos. Grupa izjuka pēc gada. Pēc tam viņš ar Džordžu Andervudu formēja R'n'B (Rhythm and Blues) grupu The King Bees. Šai grupai pat izdevās izlaist singlu. Pēc tam, kad arī šī grupa pašķīrās, Džordžs uzsāka savu mākslinieka karjeru. Deividu šķiršanās satrieca, taču, daļēji pateicoties britu invāzijai, The Beatles milzīgajai popularitātei un The Rolling Stones pamazām pieaugošajai slavai, Deivids vēl jo vairāk apņēmās kļūt par slavenu mūziķi.[6][8]

Tam sekoja vēl divas grupas — The Manish Boys un The Lower 3rd. Šajā laikā Deivids konstatēja, ka mūzikas lauciņā darbojas vēl viens Deivids Džounss, kurš vēlāk kļuva par dalībnieku populārajā grupā The Monkees, tāpēc viņš uzsāka jauna uzvārda meklējumus. 1965. gadā (astoņpadsmit gadu vecumā) viņš pārņēma uzvārdu Bovijs no deviņpadsmitā gadsimta amerikāņu kareivja Džima Bovija, kura vārdā bija nodēvēts nazis (Jim Bowie knife). Uzvārds viņam likās skanīgs un "lipīgs".[6][8]

1966. gadā britu invāzija sasniedza savu kulmināciju. Bez iepriekš pieminētajiem The Beatles un The Rolling Stones, milzīgu popularitāti Amerikā iemantoja arī The Who un The Yardbirds (kurā savu karjeru uzsāka tādi mūziķi kā Džefs Beks, Ēriks Kleptons, kas vēlāk muzicēja grupā Cream, un Led Zeppelin vadošais ģitārists Džimijs Peidžs). Jaunatnes kultūra mainīja ierasto dzīves stilu. 1966. gadā Deivids Bovijs izdeva arī savu pirmo solo singlu Do Anything You Say. Dziesma topus neiekaroja, taču palīdzēja atrast menedžeri Kenu Pitu, kas agrāk bija menedžeris tādām zvaigznēm kā Džūdija Gārlenda un Frenks Sinatra. Jaunais menedžeris panāca līguma slēgšanu starp Boviju un ierakstu kompāniju 'Deram Records.[6]

1967.gadā iznāca Deivida pirmais albums David Bowie. Diemžēl bez sasniegumiem, taču menedžeris ierosināja Deividu paralēli nodarboties arī ar aktiermākslu, viņš spēlēja gleznu, kas atdzīvojas īsfilmā The Image. Tam sekoja divus gadus ilgs klusums no Deivida mūzikas jomā, taču Deivids atklāja, ka viņu ļoti saista arī aktiermāksla un sāka to apgūt kopā ar avangarda teātra mākslinieku Lindseju Kempu (viņš spēcīgi ietekmēja Deivida skatījumu uz skatuves mākslu, ģērbšanos un kosmētiku; šeit sakņojas ideja par dramatiskajām performancēm vēlāko koncertu laikā).[6][9]

1969. gadā Deivids redzēja filmu "2001: Kosmosa odiseja", kas viņu iedvesmoja sarakstīt dziesmu Space Oddity par astronautu Major Tom, kurš apmaldījies kosmosā (Major Tom daļēji kļuva par viņa alter-ego). Tā iznāca 1969. gada jūlijā, tikai dažas dienas, pirms Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas piezemējies uz Mēness. Space Oddity izdevās ieņemt Lielbritānijas Top 5 mūzikas topu. Balstoties uz panākumiem, Bovijs izdeva savu otro albumu Space Oddity, kuram, tāpat kā pirmajam albumam, popularitāti neizdevās iemantot, taču šajā laikā Deivids attīstīja uzstāšanās veidu, kas drīz vien izpelnījās negaidīti milzīgu sabiedrības uzmanību.[6][9]

Pagāja trīs gadi, līdz Bovijam izdevās atkārtot un pārspēt agrākos panākumus, tāpēc viņš bija nopietni noraizējies, ka viņam lemtas tikai piecpadsmit minūtes slavas. Viņš nezināja, kur tālāk virzīties, bija nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, kuras sekmēja Deivida topošā līgava Endžija Bārneta (vēlāk — Endžija Bovija). 1970.gadā Bovijs dibināja jaunu grupu The Hype un nopietni mainīja savu tēlu. Grupa netika uzņemta labvēlīgi un pajuka (tomēr grupa ir ievērojama kā pirmā proto-glemroka grupa, kurā viņš pirmo reizi sadarbojās ar ģitāristu Miku Ronsonu). Neskatoties uz grupas izjukšanu, beidzot Bovija plāni par teatrālu uzstāšanos un alter-ego kļuva reāli, viņš juta, ka dodas pareizajā virzienā. Kā solomākslinieks Bovijs turpināja kopā ar grupu ieņemto kursu — dramatiskas uzstāšanās ar ekstravagantiem tērpiem.[9]

1970. gadā iznāca albums The Man Who Sold the World, kurš šokēja ar vāku — attēlu, kurā Deivids nofotografēts nogūlies uz dīvāna zīda kleitā. Viņš tika ievērots, tomēr pārdoto albumu skaits vēl joprojām nebija iepriecinošs. Beidzot pienāca pagrieziena punkts — tikšanās ar Tony De Fries, kurš finansiāli atbalstīja mākslinieku un bija apņēmies padarīt viņu par zvaigzni. 1971. gadā Deivids devās uz Ameriku, kur viņam izdevās parakstīt līgumu ar RCA Records Ņujorkā.[9] Kompānija vēlāk sponsorēja Ziggy Stardust projektu. 1971. gadā iznāca albums Hunky Dory, kurš saņēma plašu atzinību no mūzikas kritiķiem, tomēr gadu vēlāk izdotais The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars saņēma tādu atzinību, kāda netika gaidīta. Tas prasīja gandrīz dekādi, lai viņš beidzot saprastu, kurā virzienā doties un ko viņš cenšas panākt, taču ar šo albumu un savu sievišķīgo tēlu — alter-ego vārdā Ziggy Stardust — Deivids Bovijs kļuva par rokmūzikas leģendu.[6][8][9]

Miris 2016. gada 10. janvārī no vēža.[10]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ David Bowie by Stephen Thomas Erlewine; URL accessed 21 March 2007
  2. ↑ «Earthling.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. decembrī. Skatīts: 2009. gada 8. maijā.
  3. ↑ John Pareles. «Review/Rock; For Bowie, One More Change of Pace». The New York Times, 1991. gada 30. novembris. Skatīts: 2008. gada 2. novembris.
  4. ↑ The Guardian, Starman: David Bowie by Paul Trynka, http://www.theguard[novecojusi saite]ian.com/music/2011/mar/13/david-bowie-starman-any-day
  5. ↑ The Telegraph, David Bowie: His many faces, http://www.telegraph.co.uk/culture/music/8496021/David-Bowie-his-many-faces.html
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 6,8 Dokumentālā filma "Sound and Vision", 2002
  7. ↑ Daily Telegraph, David Bowie: 22 things you didn't know, http://www.telegraph.co.uk/culture/music/music-news/9787241/David-Bowie-22-things-you-didnt-know.html
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Wikipedia, David Bowie https://en.wikipedia.org/wiki/David_bowie#1947.E2.80.9362:_Early_life
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 BBC Documentary, David Bowie & the Story of Ziggy Stardust, 2012
  10. ↑ «David Bowie dies after 18-month battle with cancer». Reuters. 2016-01-11. Skatīts: 2016-01-11.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deivids Bovijs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deivids_Bovijs&oldid=3970086"