Dižtauriņu virsdzimta
| Dižtauriņu virsdzimta Papilionoidea (Latreille, 1802) | |
|---|---|
.jpg) Čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Apakškārta | Sūcējsnuķaiņi (Glossata) |
| Infrakārta | Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura) |
| Virsdzimta | Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) |
 Dižtauriņu virsdzimta Vikikrātuvē | |
Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.[1] Lielākā dzimta virsdzimtā ir raibeņu dzimta, kas apvieno 6152 aprakstītas sugas. Lielas un plašas dzimtas ir arī zeltainīšu dzimta, apvienojot 5201 sugu, un resngalvīšu dzimta, apvienojot 4113 sugas.[1] Toties Amerikas kožtauriņu dzimtā (Hedylidae) ir tikai viena ģints, kas apvieno 36 sugas.[1] Dižtauriņu virsdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[2]
Latvijā sastopamas 5 dižtauriņu virsdzimtas dzimtas: balteņu dzimta (Pieridae), dižtauriņu dzimta (Papilionidae), raibeņu dzimta (Nymphalidae), resngalvīšu dzimta (Hesperiidae) un zeltainīšu dzimta (Lycaenidae).[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dižtauriņi ir aktīvi dienas laikā. Tie mājo dažādos biotopos, bet visbiežāk tās ir atklātas, saulainas ainavas. Tomēr dažas sugas mājo mežos.[2] Pieauguši tauriņi barojas ar ziedu nektāru, izmantojot sūcējsnuķīti, tādējādi kļūstot par nozīmīgiem ziedu apputeksnēšanas kukaiņiem. Vairākas augu sugas pamatā apputeksnē dižtauriņi.[2]
Lielākā daļa kāpuru atbilstoši savas sugas piederībai barojas ar noteiktu augu lapām.[2]
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir sistemātiķi, kas dižtauriņu virsdzimtā klasificē tikai piecas dzimtas,[4] resngalvīšu dzimtu un Amerikas kožtauriņu dzimtu klasificējot kā māsas taksonus dižtauriņu virsdzimtai, atbilstoši izdalot resngalvīšu virsdzimtu (Hesperioidea) un Amerikas kožtauriņu virsdzimtu (Hedyloidea).[5] Sistemātiķi, kas iebilst resngalvīšu un kožtauriņu grupas apvienošanai ar dižtauriņiem, savu viedokli pamato ar grupu morfoloģiskajām atšķirībām.
Dižtauriņiem ķermeņi ir smalkāki, mazāki, toties resngalvīšiem un kožtauriņiem tie ir vairāk kodēm līdzīgi. "Īsto" dižtauriņu grupas spārni ir lielāki, taustekļi taisni, kas galos veido mezgliņu, toties resngalvīšiem taustekļu gali ir āķveidīgi. Dižtauriņu kāpuri nevērpj kūniņas un kūniņu forma ir nedaudz kantaina, nevis apaļa.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)[1]
- Amerikas kožtauriņu dzimta (Hedylidae)
- Balteņu dzimta (Pieridae)
- Dižtauriņu dzimta (Papilionidae)
- Metālraibeņu dzimta (Riodinidae)
- Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
- Resngalvīšu dzimta (Hesperiidae)
- Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Lepidoptera
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Superfamily Papilionoidea - Butterflies (excluding skippers)
- ↑ «Latvijas daba: Tauriņi - Sistemātiskais rādītājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 11. martā.
- ↑ «Tolweb: Papilionoidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. martā.
- ↑ «Tolweb: Ditrysia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 11. martā.