Diablo II

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Diablo II
Diablo2.jpg
Izstrādātājs Blizzard North'
Izdevēji Blizzard Entertainment, Sierra Entertainment, Hanbitsoft
Izdots 2000. gada vasara
Žanrs hack and slash
Režīmi Daudzspēlētāju, vienspēlētāja
Platformas Mac OS, Mac OS X, Windows
Datu nesējs 3 diski
Sistēmas prasības

Mac OS: G3 procesors vai līdzīgs, Sistēma 8.1 vai labāka, 64MB RAM + Virtuālā atmiņa, 650MB brīvā vieta, 4X CD-ROM diskdzinis, 256 krāsu displejs 800x600 izšķirtspēja. Windows: 233 MHz Pentium vai labāks, 32MB RAM, 650MB brīvā vieta, 4X CD-ROM diskdzinis,

DirectX derīga videokarte.
Ievadierīces Datorpele, klaviatūra

Diablo II ir fantāzijas lomu datorspēle tā dēvētajā hack and slash stilā, Diablo turpinājums, ko izstrādāja Blizzard North, bet 2000. gadā izdeva Blizzard gan Microsoft Windows, gan Mac OS vidē.

2001. gada aprīlī tā tika atzīta par vienu no visu laiku populārākajām spēlēm. Diablo II var spēlēt gan viens spēlētājs, gan vairāki spēlētāji caur lokālo tīklu savienojumu tiešsaistē Battle.net, kas kļuvis par visizplatītāko spēlēšanas veidu. Pavisam pasaulē pārdoti vairāk nekā 17 miljoni Diablo sērijas kopiju.

Spēles koncepciju izstrādāja Stīgs Hedlunds kopā ar kompānijas Blizzard North veidotājiem Dāvidu Breviku, Maksu un Ēriku Šēferu, kuri bija projekta vadītāji inženierijai, varoņu mākslai un ainavu mākslai. Galvenie producenti bija Metjū Hausholders un Bils Ropers.

Jaunākais Diablo II papildinājums ir Diablo II: Lord of Destruction (versija: 1.13c) un tas tika izlaists 2001. gadā. 2021. gadā tika paziņots par spēles pārstrādāto paplašinājumu Diablo II: Resurrected.[1]

Spēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētājs pieņem varoņa lomu, kas ceļo pa Diablo pasauli, cīnoties ar briesmoņiem, attīstot prasmes un vācot dažādus priekšmetus. Diablo II ļauj spēlētājam izvēlēties starp piecām dažādām varoņu klasēm: nekromantu, amazoni, barbaru, burvi un paladīnu, bet Diablo II: Lord of Destruction papildinājumā pieejama arī slepkava un druīds. Visa spēle ir sadalīta četros aktos (Diablo II: Lord of Destruction papildinājumā akti ir pieci), un katra akta beigās ir boss — galvenais briesmonis, kuru uzvarot, spēlētājs var doties uz nākamo aktu. Lielākā daļa Diablo II briesmoņu īpašību, līmeņu izkārtojumu un priekšmetu tiek ģenerēti pēc nejaušības principa. Spēlē ir dažāda retuma un vērtības priekšmeti, kā arī priekšmetu komplekti, kas, savācot pilnu komplektu, dod papildu bonusus. Priekšmetus var uzlabot, tajos ievietojot dārgakmeņus, ja tiem ir tāda iespēja, vai pārvērst ar Horadric Cube. Spēlētājam ir arī iespēja nolīgt vienu no vairākiem datora vadītiem algotņiem, kas seko spēlētājam un palīdz cīnīties ar briesmoņiem. Lai arī spēlē ir ar galveno sižeta līniju nesaistītas vietas, ceļš un uzdevumi (quests) lielā mērā jau ir noteikti iepriekš, lai arī daži no tiem nav obligāti.

Pēc visu aktu pabeigšanas spēlētājam tiek piedāvāts iziet spēli vēlreiz, tikai šoreiz ar paaugstinātu grūtības līmeni. Grūtības līmeņi ir trīs — Normal (normāls), Nightmare (murgs) un Hell (elle). Katrā nākamajā grūtības līmenī briesmoņi ir stiprāki, nomirstot zaudētā varoņa pieredze ir lielāka, bet arī iegūstamie priekšmeti ir spēcīgāki. Mainot grūtības līmeni, varonis saglabā visas savas prasmes, bruņojumu un visu pārējo. Starp pieejamajiem grūtības līmeņiem var brīvi pārslēgties. Izejot spēli normālajā grūtības līmenī, spēlētājs var izvēlēties sākt jaunu spēli ar hardcore varoni. Parasti, kad spēlētāja vadītais varonis nomirst, tas parādās attiecīgā akta pilsētā bez mantām, ko var atgūt varoņa nomiršanas vietā, bet, izejot no spēles, varoņa līķis parādās pilsētā blakus dzīvajam varonim. Savukārt, nomirstot hardcore varonim, spēli vairs nevar turpināt.

Varoņu klases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu Diablo II varoņu izvēles animācijas.

Amazone[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amazone ir "aktīvo prasmju" lietotāja. Viņas prasmes galvenokārt ir uz sevi (parasti pasīvās aizsardzības spējas, loka un bultu lietošana prasme (kas saistās ar ledus un uguns elementiem), tāpat vēl ar šķēpiem (kas saistās ar zibeni un indi). Tā ļoti līdzīga zaglei no Diablo: abas izmanto lokus un arbaletus, un abas ir starp magu un cīnītāju. Amazone atšķiras ar to, ka viņa māk labi apieties arī ar šķēpiem. Klase ir brīvi balstīta uz amazoņu mitoloģiju. Amazones balsi ir ieskaņojusi Džesika Strausa.

Barbars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barbars ir spēcīgs tuvcīņas karotājs, un vienīgais no varoņiem, kas vienlaikus var turēt rokās divus ieročus. Viņa prasmes ir sadalītas dažādās ieroču prasmēs, kaujas saucienos un kaujas prasmēs, bet pārējās prasmes ir gandrīz pilnībā pasīvas un ļauj barbaram specializēties dažādu ieroču lietošanā. Viņa kaujas saucieni var pastiprināt gan savu, gan komandas biedru spēku, samazināt pretinieku spējas, iebiedēt viņus un pat nodarīt bojājumus.

Diablo 2 barbari cēlušies no ziemeļu kalnienes (Northern Highlands), kur 5. aktā aizved spēles papildinājums, un kur tos var pat nolīgt kā algotņus. Sākotnēji barbari ir konceptualizēti no Hellfire, Sierra izstrādātā Diablo "papildinājuma", kas beigu beigās netika iekļauts spēles gala versijā, bet barbars tika iekļauts kā slēptā varoņu klase 1.01 versijā. Barbariem bija tāds pats izskats un balss kā cīnītājam, bet bija citas prasmes. Barbars ir vienīgā klase, kas var pasīvi (t.i., bez priekšmetiem vai burvestībām) palielināt savu dabisko aizsardzību pret elementiem, kas varoņiem samazinās elles grūtības līmenī. Viņa balsi ir ieskaņojis Deivids Tomass.

Burve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burve specializējas ledus, elektrības un uguns burvestībās. Ledus burvestības palēnina vai pat sasaldē pretiniekus, taču nodara mazāk bojājumu nekā elektrības vai uguns burvestības. Elektrības burvestību iespējamo nodarīto bojājumu amplitūda ir ļoti liela, tās var nodarīt gan ļoti lielus bojājumu, gan maz.

Teleportēšanās burvestība ļauj burvei pārvietoties ātrāk par visiem pārējiem varoņiem. Burves priekšrocības ir ļoti spēcīgās burvestības un buršanās ātrums, bet trūkumi — mazais dzīvību skaits un sliktās pieejamās bruņas. Pēc stāsta burves ir sievietes, kas apguva burvestību noslēpumus un sadumpojās pret vīriešu vadītajiem austrumu magu klaniem. Burves balsi ir ieskaņojusi Liana Janga.

Nekromants[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī nekromants ir burvja tipa personāžs, kurš atdzīvina kritušos briesmoņus kā savus padotos. Viņa prasmes ir sadalītas lāstos, izsaukšanā, indes un kaulu burvestībās. Izsaukšanas burvestība ļauj viņam izsaukt skeletus vai golemus, kā arī atdzīvināt jebkuru kritušo briesmoni. Indes un kaulu burvestības izdara tūlītējus bojājumus. Daudzspēlētāju režīmā kaulu prasmes noder šķēršļu izlikšanai. Noderīga nekromanta arsenāla sastāvdaļa ir lāsti, kas atvieglo cīņu, piemēram, sakūdot briesmoņus vienam pret otru. Nekromanta balsi ir ieskaņojis Maikls Makonahijs.

Paladīns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paladīns ir reliģiozs karotājs, kurš cīnās pret visu ļauno. Lai atspoguļotu, ticīgā paladīna kaujas prasmes sastāv no fanātiskiem uzbrukumiem līdz pat debesu zibeņiem. Viņa prasmes ir sadalītas zobena uzbrukuma veidos, svētajās maģijās, kaujas aurās un uzbrukuma aurās, piemēram, tādās, kas palielina aizsardzību vai dzīvību atjaunošanās ātrumu. Šīs auras ir noderīgas daudzspēlētāju režīmā, jo vairums no tām iedarbojas arī uz komandas biedriem. Vairums no aurām neprasa maģijas punktus un tas padara paladīnu ļoti ekonomisku, jo tam ir maz jātērē manas atjaunošanā. Tie ir ļoti spēcīgi arī ar vairogu, to varot arī izmantot uzbrukumā. Paladīns ir vislabākais aizsardzības tēls un pasīvais pretinieku novājināts. Visas tā burvestības ir ļoti spēcīgas pret mirušajiem. Viņa balsi ir ieskaņojis Lerijs B. Skots.

Daudzspēlētāju režīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no Diablo, Diablo II apzināti veidots spēlēšanai internetā. Dažas burvestības (piemēram, auras un kaujas saucieni) iedarbojas uz tuvējiem grupas biedriem, un pazemē ir atstāta vairāk brīva vieta. Daudzspēlētāju spēlēšana ir sasniegta caur Blizzard Battle.net bezmaksas interneta servisu, vai caur LAN. Battle.net ir sadalīts "atvērtajos" un "slēgtajos" serveros. Atvērtajos spēlētāji var spēlēt ar saviem parastās spēles personāžiem; kamēr Slēgto serveru personāži tiek glabāti Blizzard serveros, lai novērstu šmaukšanos, kad ar to ir jāspēlē katras 90 dienas, lai netiktu izslēgts no spēles. Spēlēšana internetā citādi ir ļoti līdzīga viena spēlētāja režīmam. Galvenā izmaiņa ir tāda, ka spēlētājiem pēc ieiešanas serveros kartes tiek nejauši ģenerētas, bet ne internetā, kartes saglabājas datora atmiņā. Spēli var spēlēt, sadarbojoties (Spēlētāji pret Briesmoņiem, PvM), spēlētāju grupas ar specifiskām mantām un spēcīgākām prasmēm var uzvarēt dažas no klimatiskajām kaujām pāris sekunžu laikā. Vienā spēlē var būt līdz astoņiem spēlētājiem; viņi var vai nu apvienoties grupā/s, vai spēlēt pa vienam. Briesmoņu dzīvības, pieredze, ko iegūs to nogalinot, izturība un mantu labums pieaug vairāk spēlētājiem spēlējot. Spēlētājiem ir atļauts cīnīties vienam pret otru, kur visi bojājumi tiek samazināti kā spēlētājam pret spēlētāju (PvP). uzvaras gadījumā tu saņem daļu no spēlētāja naudas un ausi ar viņa vārdu, līmeni un klasi. 1.10 versijā ir iekļauta iespēja spēlēt ar ladder personāžu. Ladder sistēmu var uzlikt uz dažādiem intervāliem, kas ļauj jaunajiem spēlētājiem sākt ar līdzīgiem līmeņiem. Ladder sezonas ir no 8 mēnešiem, līdz pat gadam. Kad laiks beidzas, visi personāži ar savām mantām tiek pārcelti uz normālu spēlēšanu. Dažādas retās mantas un rūnas ir pieejamas tikai ladder spēlēs, lai gan tās var manīt un tirgot arī pēc laika beigšanās. Pavisam priekš Diablo II ir izlaistas 22 versijas. Caur versiju vēsturei, ir aizliegtas dažas lietas (kā nelegāla mantu dublikācija), liela spēles balansēšana. Ne visas versijas ir tieši izmainījušas Diablo II spēlēšanu, kā dažas, kurām bija minimāli efekti uz spēli, bet kas izmainīja citas lietas. Pašreizējā spēles versija ir 1.11b. Precīzu versiju skaitu noteikt ir neiespējami, jo Battle.net izdarīja daudz sīku izmaiņu vienmēr, kad tas bija nepieciešams.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diablo II stāsts notiek pēc iepriekšējās Diablo spēles beigām, kurā kāds mirstīgais varonis uzvarēja Diablo. Varonis, kurš iesprostoja Diablo (cīnītājs pirmajā daļā) iespiež tā dvēseļakmeni (burvju akmeni, kas glabā velna vai eņģeļa dvēseli) savā galvā, mēģinot panākt, ka Diablo viņā iemiesojas. Pēc šī notikuma varonis pamazām sāk zaudēt kontroli pār Diablo dvēseli un lēnām kļūt traks. Diablo II sākuma video, Mariuss, teicējs, runā par to, ka ir redzējis kritušo varoni, kurš nu jau ir pilnībā zaudējis kontroli, uzrīda tavernai dēmonus. Mariuss vienīgais izdzīvo un sapratis, ka dēmoni viņu apzināti neaiztika, sāk kritušajam varonim sekot. Spēlētājs pieņem varoņa lomu, kas dzen pēdas šim kritušajam varonim, cerot tam visam pielikt punktu.

Pārējā stāsta daļa pamazām atklājas četriem aktu gaitā, spēlētājam tiekoties ne tikai ar dēmonu pavēlnieku Diablo, bet arī ar diviem jauniem spēcīgiem dēmoniem — viņa brāļiem Mefisto un Bālu. Diablo bija noteikts atbrīvot viņus no dvēseļakmeņu ieslodzījuma, no kura Diablo pamanījās izbēgt pirmajā spēlē. Varonis ceļo caur dažādām zemēm, lai cīnītos pret elles spēkiem un beigu beigās sasniegtu arī pašu elli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Artis Ābols. «Diablo II: Resurrected šogad gaidāms datoros un spēļu konsolēs». kursors.lv, 2021. gada 23. februāris. Skatīts: 2021. gada 3. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]