Burvju flauta

K. F. Šinkela scenogrāfija operas pirmā cēliena otrajai ainai: Nakts karalienes tronis (ap 1815)

"Burvju flauta" (vācu: Die Zauberflöte) ir austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta komiskā opera jeb "dziesmu spēle" (Singspiel) divos cēlienos. Libreta autors — Emanuels Šikanēders.

Šī ir pēdējā Mocarta opera — tās pirmizrāde notika Theater auf der Wieden netālu no Vīnes 1791. gada 30. septembrī, savukārt 5. decembrī Mocarts nomira. Debijas iestudējumā Papageno lomā bija libreta autors Šikanēders.

Mūsdienās viena no iestudētākajām operām pasaulē.

Saturs

Pirmais cēliens piecās ainās

Emanuels Šikanēders Papageno lomā

Uvertīra

Papageno ārija Der Vogelfänger bin ich ja

Tamino ārija Dies Bildnis ist bezaubernd schön

Pirmā aina: Princi Tamino kalnos vajā milzu čūska (oriģinālajā tekstā domāts pūķis), ko viņš nevar uzveikt, jo beigušās bultas. Tamino zaudē samaņu. Čūsku nogalina trīs aizplīvurotas dāmas, kas iemīlas glītajā svešiniekā. Katra no viņām grib palikt pie Tamino, lai abas pārējās dotos pastāstīt savai valdniecei Nakts karalienei par notikušo. Beidzot viņas aiziet visas kopā. Tamino modina stabules skaņas - spēlētājs ir spalvām klātais, ērmotais putnu ķērājs Papageno (ārija Der Vogelfänger bin ich ja). Viņš lielās, ka esot pieveicis čūsku. Atgriežas trīs dāmas un aizslēdz Papageno muti ar lielu atslēgu, lai neļautu viņam melot tālāk. Dāmas parāda Tamino Nakts karalienes meitas Paminas portretu, kura atrodoties gūstā pie ļaunā burvja Zarastro. Tamino, iemīlējies skaistulē, zvēr viņu izglābt (ārija Dies Bildnis ist bezaubernd schön).

Nakts karalienes ārija O zittre nicht, mein lieber Sohn

Otrā aina: Kalni paveras un parādās Nakts karaliene savā tronī. Viņa sola Tamino savu meitu par sievu, ja princis viņu atbrīvos (ārija O zittre nicht, mein lieber Sohn). Dāmas dāvā Tamino burvju flautu, kas palīdzēs grūtajā uzdevumā. Viņas atsvabina Papageno muti un sūta putnu ķērāju līdzi princim. Arī Papageno tiek brīnumains ierocis - zvaniņi, kas nepieciešamības gadījumā jāpašķindina. Trīs zēni ved Tamino un Papageno uz Zarastro valstību.

Trešā aina: Pamina cenšas bēgt, jo moris Monostatoss, kam uzdots gūstekni apsargāt, uzmācas viņai ar saviem tuvošanās mēģinājumiem. Pamina noģībst, ieraugot Papageno. Putnu ķērājs un moris viens otru notur par ļaunajiem gariem, un Monostatoss bēg. Papageno izstāsta Paminai par glīto princi, kas iemīlējies viņā un nāk viņu glābt. Savukārt Pamina mierina Papageno, kurš ļoti ilgojas apprecēties, un apliecina, ka mīloša sirds noteikti atradīs dzīvesbiedru.

Ceturtā aina: Trīs zēni atstāj Tamino Zarastro tempļa priekšā. Viņu atsviež atpakaļ nedzirdētas balsis, tiklīdz viņš mēģina ieiet pa pirmajām divām durvīm. Tēls priestera izskatā, Runasvīrs, aizšķērso ceļu uz trešajām. No Runasvīra Tamino uzzina, ka, lai gan Pamina atrodas Zarastro valstībā, viss nav gluži tā, kā Nakts karaliene to attēlojusi. Tomēr Tamino vēl nav gatavs izprast noslēpumus valstībā, kur valda Zarastro gudrība. Runasvīrs nozūd, bet balsis pavēsta Tamino, ka Pamina ir dzīva. Viņš pauž savu prieku, spēlējot flautu. Tamino izdzird Papageno stabules skaņas un dodas meklēt putnu ķērāju. Tikmēr ierodas Papageno un Pamina, kas sekojuši flautas melodijai. Viņus pārtver Monostatoss ar saviem vergiem un taisās sakalt viņus važās, bet tad Papageno atceras par brīnumzvaniņiem. Dzirdot to šķindoņu, Monostatoss un viņa svīta metas dejā un aizvirpuļo prom, aizmirstot par savu nolūku.

Piektā aina: Trīs zēni atved Tamino uz Gudrības templi, Saprāta templi un Dabas templi, taču viņš, tāpat kā Pamina un Papageno, nokļūst uzrauga Monostatosa rokās, kurš viņu aizved kā gūstekni pie Zarastro. Pamina izstāsta Zarastro un viņa brālības priesteriem, ka mēģinājusi aizbēgt Monostatosa uzmācības dēļ. Zarastro pavēl Monostatosu nopērt, bet Tamino un Paminu vest uz templi, lai šķīstītu.

Otrais cēliens deviņās ainās

Ēgiptes templis (1815. gada scenogrāfijā)

Priesteru maršs

Zarastro ārija O Isis und Osiris

Pirmā aina: Zarastro palmu birzī mudina brālības priesterus atļaut Tamino izturēt pārbaudījumus, kas padarīs viņu cienīgu pievienoties šai savienībai (ārija O Isis und Osiris), paskaidrojot, ka dievi izvēlējušies Paminu Tamino par sievu. Zarastro paskaidro, ka tieši tādēļ aizvedis Paminu no mātes.

Otrā aina: Ar aizsegtām acīm Tamino un Papageno ieved pārbaudes tempļa priekšpagalmā, kur viņiem jāiztur drosmes pārbaude. Priesteri jautā Tamino un Papageno, vai viņi ir gatavi pārbaudījumiem. Tamino ir apņēmības pilns. Papageno gan pretojas, bet viņa iebildumi kļūst vājāki, uzzinot, ka dievi viņam sagatavojuši sievu, ļoti līdzīgu viņam pašam, sauktu par Papagenu. Priesteri brīdina no sieviešu viltības un atstāj vienus tumsā. Parādās trīs dāmas un draud atriebties, bet Tamino par viņām neliekas ne zinis, iesakot Papageno darīt to pašu. Dāmas aizved brālība. Priesteri slavē Tamino par viņa noturību un ved viņu un ne pārāk sajūsmināto Papageno uz nākamo pārbaudījumu.

Monostatosa ārija Alles fühlt der Liebe Freuden

Nakts karalienes ārija: Der Hölle Rache kocht in meinem Herzen (Elles atriebe vārās manā sirdī, 1953)

Zarastro ārija In diesen heil'gen Hallen

Trešā aina: Monostatoss mēģina noskūpstīt guļošo Paminu, bet viņu aizbiedē Nakts karalienes ierašanās (ārija Alles fühlt der Liebe Freuden). Nakts karaliene iedod Paminai dunci, pavēlot nogalināt Zarastro un atgūt saules disku, ko Zarastro atdevis viņas nelaiķa vīrs (ārija: Der Hölle Rache kocht in meinem Herzen). Paminai riebjas doma par nogalināšanu. Monostatoss, kurš slepus noklausījies, mēģina viņu šantažēt: viņš nebrīdinās Zarastro par slepkavīgajiem plāniem, ja Pamina dāvās morim savu mīlestību. Bet parādās pats Zarastro, aizsūta Monostatosu prom un pārliecina Paminu, ka viņas māte nav apdraudēta, jo viņa valstībā nav pieļaujamas pat domas par atriebību (ārija In diesen heil'gen Hallen). Apkaunotais Monostatos nolemj pievienoties Nakts karalienei.

Taminas ārija Ach, ich fühl’s, es ist verschwunden (Es jūtu, tas ir zudis)

Ceturtā aina: Tamino un Papageno jāiztur klusēšanas pārbaudījums. Priesteri ieved Tamino un Papageno un atstāj viņus vienus. Papageno sūdzas par slāpēm. Vecuve dod viņam ūdeni, sauc par savu mīļoto un pēc tam nozūd. Trīs zēni atnes Tamino flautu un Papageno zvaniņus, kas viņiem bijuši atņemti, un piedāvā mielastu. Papageno ar baudu metas virsū ēdienam, kamēr Tamino atturas, ēšanas vietā spēlējot flautu. Skaņa pievilina Paminu, kas krīt izmisumā, kad Tamino atsakās ar viņu runāt. Pat Papageno, kam ir pilna mute, neatbild. Pamina nolemj, ka ir zaudējusi Tamino mīlestību un izmisumā novēršas (ārija Ach, ich fühl’s, es ist verschwunden).

Papageno ārija Ein Maedchen oder Weibchen.

Piektā aina: Priesteri līksmo par Tamino progresu. Zarastro liek Tamino un Paminai teikt ardievas, lai vestu Tamino līdzi. Priesteru brālība atraida Papageno, kurš atbild, ka pasaulē ir daudz vairāk tādu kā viņš, nevis tādu kā priesteri. Viss, ko viņš vēlas, ir sieviņa (ārija Ein Maedchen oder Weibchen). Parādās Vecuve. Kad Papageno negribīgi apsola būt viņai uzticīgs, viņa pārvēršas par jaunu, skaistu meiteni — Papagenu. Taču viņu aizved priesteri.

Sestā aina: Pamina pieviltās mīlestības dēļ vēlas nogalināties ar mātes doto dunci, taču trīs zēni viņu attur, galvojot, ka tas salauztu Tamino sirdi. Viņi piedāvā aizvest Paminu pie mīļotā.

Septītā aina: Tamino jāiztur neatlaidības pārbaudījums. Viņam jāiet cauri uguns un ūdens briesmām. Paminai atļauj Tamino pavadīt. Viņa iesaka viņam pa ceļam spēlēt burvju flautu, kuras aizsardzībā abi neskarti iziet cauri šausmu vārtiem uz saņem priesteru apsveikumus.

Astotā aina: No tempļa padzītais Papageno nolemj pakārties kokā. Trīs zēni viņu izglābj un iesaka viņam uzspēlēt savu zvaniņu spēli. To izdzirdot, parādās Papagena un abi laimīgi krīt viens otra apskāvienos, kaldinot plānus par kuplu bērnu pulciņu. Nakts karaliene apsola Paminu par sievu Monostatosam un kopā ar trim dāmām ielaužas templī, lai gāztu Zarastro.

Devītā aina: Sazvērnieki pazūd ar pēdējo kliedzienu un iekrīt mūžīgajā naktī. Zarastro parādās kopā ar Tamino un Paminu. Ar gavilēm paziņojot: “Spēks ir uzvarējis un vainagojies ar atlīdzību – skaistums un gudrība ar mūžīgu vainagu.”

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Burvju flauta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)