Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dienvidamerikas Latviešu Apvienības dibināšanas sapulces prezidijs Sanpaulu Latviešu Evaņģēliski-luteriskajā baznīcā (1977).

Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība (DAKLA), līdz 2006. gadam Dienvidamerikas Latviešu apvienība (DLA), ir 1977. gadā Sanpaulu izveidota trimdas latviešu centrālā organizācija, kurā ietilpst Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs reģistrētas latviešu organizācijas. DAKLA birojs atrodas Novaodesā (Nova Odessa), Sanpaulu pavalstī, Brazīlijā. Sanpaulu latviešu apvienībai pieder īpašums ar zemi, ko nolemts pārdot un iegūto naudu ieguldīt Latviešu kultūras centra celšanā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie latvieši Dienvidamerikā ieradās jau 1890. gados, liela plūsma sekoja 1905. gadā, kad nodibināja Novaodesas pilsēta. 1922. gadā uz Brazīliju izceļoja baptisti, kas nodibināja latviešu ciemu "Vārpa". Pirmā zināmā Brazīlijas latviešu trimdas organizācija bija 1935. gada 9. februārī Sanpaulu dibinātā "Baltijas valstu draugu biedrība", kas izdeva žurnālu Revista Báltica. 1935. gadā par Latvijas pilnvaroto lietvedi (Charge d'Affaires) Argentīnā un Brazīlijā kļuva Pēteris Oliņš. 1940. gada 23. jūlijā P. Oliņš protestēja pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, sūtot protesta vēstules gan Argentīnas, gan Brazīlijas ārlietu ministram, savukārt 1941. gada 13. decembrī viņš protestēja pret vācu karaspēka ienākšanu Latvijā. Brazīlijas valdība neatzina Latvijas okupāciju de iure un 1946. gada decembrī P. Oliņš pārcēlās uz Riodežaneiro, kur vadīja Latvijas sūtniecību pilnvarotā lietveža pakāpē.

Pēc Otrā pasaules kara Dienvidamerikā ieradās bēgļi no Eiropas pārvietoto personu (DP) nometnēm, kas 1950. gadā Sanpaulu nodibināja Latviešu apvienību Brazīlijā, 1972. gadā apvienības nosaukumu mainīja uz Latviešu brazīliešu apvienību (Associação Leto Brasileira). Ap 1950. gadu Brazīlijā dzīvoja aptuveni 7000 latviešu, galvenokārt baptistu ieceļotāji. Pēc tam, kad 1961. gada 11. martā slēdza Latvijas vēstniecību Riodežaneiro, 1966. gada 18. janvārī Alfrēda Rūsiņa vadībā nodibināja Brazīlijas Latviešu palīdzības komiteju (Comitê Letoniano de Socorro). 1977. gadā nodibināja biedrību "Latviešu kultūras centrs Brazīlijā".

1977. gada 16. un 17. aprīlī Sanpaulu latviešu luterāņu baznīcā notika Dienvidamerikas Latviešu apvienības (DALA) dibināšanas kongress, kurā piedalījās pārstāvji no Brazīlijas, Argentīnas un Venecuēlas. Par pirmo priekšsēdi kļuva Vilis Vītols un par organizācijas centru izraudzījās Venecuēlu. Nākamie kongresi notika 1979. un 1981. gadā. 2006. gadā DALA centru pārcēla uz Brazīliju un to pārdēvēja par Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību.[1]

2013. gada decembrī Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe Novaodesā atklāja Latvijas Goda konsulātu, kuru vada Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības vadītāja Daina Gūtmanis.[2]

Kopš 2016.gada 1.janvāra DAKLA vada Renāte Albrehta.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu trimdas politiskās aktivitātes Daina Gūtmane, Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011)
  2. Nova Odessā atklāj Latvijas Goda konsulātu LETA, 2013. gada 16. decembrī
  3. Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības jaunā priekšsēdētāja - Renāte Albrehta[novecojusi saite]. Vietne "Latviesi.com". 2016. g. 11. janv.