Vārpa (ciems)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vārpa
Varpa
ciems
Vārpa
Vārpa (Brazīlija)
Vārpa
Vārpa
Koordinātas: 22°04′50″S 50°32′22″W / 22.08056°S 50.53944°W / -22.08056; -50.53944Koordinātas: 22°04′50″S 50°32′22″W / 22.08056°S 50.53944°W / -22.08056; -50.53944
Valsts Karogs: Brazīlija Brazīlija
Reģions Dienvidaustrumu
Štats Bandeira do estado de São Paulo.svg Sanpaulu
Dibināta 1922. gadā
Augstums 424 m
Laika josla BRT (UTC-3)
 • Vasaras laiks (DST) BRST (UTC-2)

Vārpa ir latviešu baptistu ieceļotāju 1922. gadā Brazīlijas Sanpaulu pavalstī dibināts ciems.[1] Mūsdienās ietilpst Tupanas (portugāļu: Tupã) pašvaldībā. Ciemā dzīvo ap 400 iedzīvotāju, no kuriem ap 40% ir latviešu izcelsmes.[2]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1890. gada Baltijas Vēstnesī minēts, ka divi latvieši — teologs un luterāņu mācītājs Kārlis Balodis un filozofijas doktors Pēteris Zālītis — apceļojuši Brazīliju, kur atraduši labvēlīgus apstākļus zemes iegūšanai un apstrādāšanai, kā arī pretimnākošu attieksmi no Brazīlijas valdības iespējamo ieceļotāju uzņemšanā. Neilgi pēc tam Rīgā latviski tiek izdota grāmatiņa „Brazīlija”, kas gūst zināmu atzinību, jo īpaši vienkāršo strādnieku vidū.[3]

Nelielas latviešu kolonijas Brazīlijas Santakatarinas, Riugrandi du Sulas un Sanpaulu pavalstīs sāka veidoties jau ap 1890. gadu, Latvijai vēl atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, un ilga līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā, kad uz turieni lielākoties izceļoja cara apspiestie un vajātie latviešu baptisti.[3]

1897. gadā Rīgas misiones biedrība uz Brazīliju apmeklēt iepriekš minētās latviešu koloniju baptistu draudzes nosūtīja tolaik 26 gadu veco baptistu mācītāju Jāni Iņķi, kurš vēlāk kļuva par vienu no 1922. gada Latvijā baptistu izceļošanas kustības vadītājiem.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētdienas skolas izgājiens zaļumos Vārpā 1924. gadā
Līduma dedzināšana Vārpas apkaimē 1930. gados

1922. gada 1. novembrī Brazīlijā ierodas pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes, kuras ar vilcienu dodas līdz tagadējai Sapezāles dzelzceļa stacijai, no kuras mēro 35 kilometru garu ceļu caur mežu līdz vietai, kurā apmetas un kurā mūsdienās atrodas latviešu kopienas ciems „Vārpa”. Pirmajos gados dzīves un darbi apstākļi ir smagi, par ko liecina apbedījumi ciemata senākajā kapsētā, kuros apbedīti 150 no slimībām un nepiemērotajiem dzīves apstākļiem bojā gājušie bērni.[1]

Ar laiku atmežotā zeme sākusi nest lielāku ražu un ieceļotāji kļuvuši arvien turīgāki. Ģimenes sāk atdalīties no sākotnējās kopienas, no Brazīlijas valdības iegādājoties jaunus zemes gabalus.

„Vārpā” bija jau daudz nolīstu līdumu, izveidoti ceļi, saceltas ēkas. Visur bija redzams latviešu darba rūķu krietnums, gan veidojot privātas saimniecības, gan sabiedriskas dzīves laukā. Kopīgiem spēkiem, kolonistiem labprātīgi ziedojot naudu un darba dienas, − „Vārpas” centrā tika uzbūvēta baznīca ar 1000 sēdvietām un blakus divu stāvu sabiedrisks nams. Tanī laikā tā bija lielākā protestantu baznīca visā S. Paulo pavalstī.

Emīls Krieviņš. Jaunā Gaita 1987. gada 162. numurs.[3]

Rakstnieks Jūlijs Lācis romānu „Mūža meža maldi” (1936—1937) balstījis liecībās par „Vārpas” izveidošanu un pirmajiem pastāvēšanas gadiem.[3]

1938. gada maijā, notika Brazīlijas fašistu pučs, kuru izdevās apspiest, bet Otrā pasaules kara laikā Brazīlijā tika aizliegts lietot un mācīt svešvalodas, kas sāk samazināt latviešu valodas lietojumu ieceļotāju vidū. Ar laiku daudzi cilvēki, jo īpaši gados jaunākie ciema iedzīvotāji, labākas dzīves un izglītības meklējumos sāka pārvākties uz Sanpaulu un citām Brazīlijas lielākajām pilsētām.[1]

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanpaulu Tupanas pilsētas (apriņķa centra) tīmekļa vietnē 2018. gadā publicēta informācija, ka Vārpā dzīvo ap 400 iedzīvotāju, no kuriem ap 40% ir latviešu izcelsmes, bet tuvākajā teritorijā — vēl 382 cilvēki. Viņu galvenā nodarbošanās ir tūrisms, mājsaimniecība (galvenokārt rokdarbi) un lauksaimniecība (biškopība, augļkopība, gaļas pārstrāde).[4]

Tā kā Brazīlijā iedzīvotāju tautība dokumentos netiek uzrādīta un par nosacītu etnisko piederību var spriest tikai pēc uzvārda, kas ir ļoti nenoteikts rādītājs, tad latviešu skaits Vārpā ir grūti nosakāms. Kādreizējie Vārpas iedzīvotāji Eunise un Fernando Apses, kas tur dzimuši un auguši, apzināja, ka 2011. gadā no Vārpā pavisam dzīvojušajiem 842 cilvēkiem 89 bijuši latvieši.[5]

Latviešu valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās iebraucēju paaudzes centās saglabāt savu valodu ikdienā un lietoja to lielā mērā līdz Otrajam pasaules karam.

1938. gadā Brazīlijā notika pučs, ko valdībai izdevās apspiest. Taču pēc valdība sāka ierobežot Brazīlijā dzīvojošos vāciešus un itāļus, pēc tam arī citus, kas runā svešā valodā.

Brazīlijā nonākušajiem latviešiem sava valoda samērā ilgi bija galvenā, kas tika izmantota savstarpējai saziņai. Taču bija izvēle attiecībā uz bērniem. Vieglāk un ērtāk bija pāriet uz portugāļu valodu, kas varētu palīdzēt tiem gūt labāku izglītību, vai grūtāk, bet saglabājot dzimto latviešu valodu.

Mūsdienās Vārpā joprojām daži cilvēki lieto latviešu valodu, taču tās gramatika ir mainījusies (piemēram, uzraksts, kas aicina apmeklēt Vārpu pirms iebraukšanas, skan šādi: "Esat laipni saņemti"). Latvisko vārdu secība ir mainījusies līdzīgāk portugāļu valodai.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ilze Pētersone. «Brazīlijas latviešu jaunajai paaudzei senču dzimtene šķiet kā laimes zeme». Latvijas Avīze, 2015. gada 28. janvāris. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlī.
  2. Pāvils, Toms. A Week with Brazilian Latvians[novecojusi saite]. Blogs "Tom the SuperTramp Archived 2015. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.". 2015. gada 3. augusts.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Emīls Krieviņš (1987). "[Atmiņas par latviešu koloniju „Vārpa”]". Mūža meža maldi. Jaunā Gaita. Atjaunināts: 2015. gada 11. aprīlī.
  4. «Tupa».
  5. Nora Vilzmane. Latvieši Brazīlijā Vārpas kolonija. Madris, 2019. 181. lpp.
  6. Nora Vilzmane. Latvieši Brazīlijā Vārpas kolonija. Madris, 2019. 14–15. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]