Dienvidkorejas vona

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dienvidkorejas vona, oficiāli Korejas Republikas vona (simbols: ₩; kods: KRW; korejiski: 대한민국 원), ir Dienvidkorejas oficiālā valūta. Vienā vonā ietilpst 100 monetārās apakšvienības jeb džoni. Džonus ikdienā vairs neizmanto to mazās vērtības dēļ, un tie parādās tikai ārvalstu valūtu kursos. Valūta tiek izdota Korejas Bankā,[1] kas atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā.

Dienvidkorejas vona
대한민국 원
[[Attēls:
Dienvidkorejas valūta
|252px|]]
ISO 4217 KRW
Lieto Dienvidkorejā
Inflācija 0.52%
Avots 2021

https://www.inflationtool.com/south-korean-won/2020-to-present-value

Subvienība
1/100 džons (전/錢); netiek lietots
Daudzskaitlis vonas
Monētas
Bieži lietotas ₩10, ₩50, ₩100, ₩500
Reti lietotas ₩1, ₩5
Banknotes
Bieži lietotas ₩1,000, ₩5,000, ₩10,000, ₩50,000
Reti lietotas ₩2,000
Izdevējiestāde Korejas Banka

Nosaukuma izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā vona ir radniecīga Ķīnas juaņai un Japānas jenai, kuras bija atvasinātas no spāņu amerikāņu sudraba dolāra. Vārds "vona" ir cēlies no handžas (korejiešu stila ķīniešu rakstzīmju sistēma) rakstzīmes 圓 (원, won), kas nozīmē "apaļš", atspoguļojot sudraba dolāra formu.

Vona tika sadalīta 100 džonos (korejiski: 전; handža: 錢).

Pašreizējā vona (kopš 1962. gada) tiek pierakstīta, tikai izmantojot hangilu, bez oficiālas saistības ar handžu.[2]

Šībrīža valūtas kurss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidkorejas vonas valūtas kurss pret vienu ASV dolāru (kopš 1990. gada) un vienu Eiro (kopš 1999. gada).

Banknotes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006 Series[3]
Attēls Vērtība Dimensijas Krāsa Apraksts Izdošanas datums BOK sērijas apzīmējums
Abverss Reverss Averss Reverss Ūdenszīme
1000 won serieIII obverse.jpeg 1000 won serieIII reverse.jpeg ₩1'000 136 × 68 mm Zila Yi Hwang, plūmju ziedi "Gyesangjeonggeodo" glezna Apgriezts portreta un elektrotipa nomināls (₩1,000 līdz ₩50,000) 22. janvāris, 2007. gads III sērija ()
5000 won serieV obverse.jpeg 5000 won serieV reverse.jpeg ₩5'000 142 × 68 mm Oranža Yi I, Ojukheon Kanninā, melnais bambuss "Insekti un augi", Yi I mātes Shin Saimdang arbūza un gaiļbiksītes glezna 2. janvāris, 2007. gads V sērija ()
10000 won serieVI obverse.jpeg 10000 won serieVI reverse.jpeg ₩10'000 148 × 68 mm Zaļa Džosonu dinastijas karalis Sedžongs, Irworobongdo, un teksts no Yongbieocheonga 2.nodaļas (pirmais literatūras darbs, kas uzrakstīts, izmantojot hangulu. Honcheonsigyes globuss, fonā Cheonsang Yeolcha Bunyajido C14 zvaigžņu karte un atstarojošais teleskops. 22. janvāris, 2007. gads VI sērija ()
50000 KRW 2009 ob.jpg 50000 KRW 2009 rev.jpg ₩50'000 154 × 68 mm Dzeltena Shin Saimdang ar Chochungdo Bambuss un plūmju koks 23. jūnijs, 2009. gads I sērija ()

Valūtas ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korejas Banka ir vienīgā valsts iestāde Dienvidkorejā, kas ir tiesīga drukāt banknotes un kalt monētas. Banknotes un monētas tiek drukātas KOMSCO[4] (valdībai piederoša akciju sabiedrība) Korejas Bankas uzraudzībā. Pēc banknošu un monētu izdrukāšanas/izkalšanas, tās tiek sapakotas vai sarullētas un nosūtītas uz Korejas Bankas galveno mītni. Tās noglabā bankas seifā, gatavas izsniegšanai pēc komercbanku pieprasījuma. Katru gadu ap Sollala (Seollal), korejiešu Jaunā gada, un Čusoka (Chuseok), pļaujas novākšanas svētku, laiku Korejas Banka izsniedz lielu daudzumu valūtas Dienvidkorejas komercbankām. Bankas, savukārt, tās izplata saviem klientiem pēc pieprasījuma.

Jauni drošības elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā radās lielas bažas par iespējamu banknošu viltošanu. Tā rezultātā valdība izlaida jaunu banknošu sēriju. Pirmā tika pārstrādāta 5000 vonu banknote. Vēlāk, 2007. gadā, tika ieviestas 1000 un 10 000 vonu banknotes.

2009. gada 23. jūnijā Korejas Banka izlaida 50 000 vonu banknoti. Tās abversā attēlota 16. gadsimta korejiešu māksliniece Šina Saimdanga, padarot šo banknoti par pirmo, uz kuras attēlots sievietes portrets.[5] 50 000 vonu banknote, kas krāsas un ciparu ziņā ir līdzīga 5000 vonu banknotei, izraisīja strīdīgas situācijas veikalu īpašnieku un vājredzīgo vidū.

Tika ieviestas arī jaunas 100 000 vonu banknotes, taču tās vēlāk atcēla, jo plānotais kartes attēls uz banknotes raisīja strīdu par kartē neiekļautajām Dokdo salām.[6]

Katras vērtības banknotēs ir iestrādātas vairāk nekā 10 moderni drošības elementi, kas ir atrodamas arī eiro, Britu mārciņā, Kanādas dolārā un Japānas jenā. Daži no iekļautajiem drošības elementiem:

  • Hologrammas ar 3D attēliem uz metāliskas folijas, kas maina krāsu (izņemot ₩1,000).
  • Skatoties pret gaismu, redzami ūdenszīmju portreti.
  • Dobspiede, kas rada sajūtu, ka vārdi ir piepacelti, atšķirīgi no parastā papīra.
  • Krāsu mainoša tinte uz vērtības skaitļa banknotes aizmugurē.

Pirmo reizi pasaules vēsturē KOMSCO banknotēs ievietoja jaunu vielu, lai atklātu viltojumus. Šī tehnika tiek eksportēta arī uz Eiropu, Ziemeļameriku u.t.t.

Dienvidkorejas vona nākotnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidkorejas ekonomika attīstās, aizvien vairāk izmantojot elektroniskos maksājumus, tādēļ patērētāji monētas lieto retāk. 2017. gadā Korejas Banka uzsāka izmēģinājumu, kura rezultātā tiks pilnībā pārtraukta Dienvidkorejas vonu monētu ražošana.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bank of Korea». www.bok.or.kr. Skatīts: 2021-11-01.
  2. «화폐 < 홍보교육자료 < 우리나라 화폐단위 변경 | 한국은행 홈페이지. #2». web.archive.org. 2015-09-23. Skatīts: 2021-11-09.
  3. «Currency < Currency in circulation < Introduction to Banknotes | THE BANK OF KOREA. #2». Bok.or.kr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-23. Skatīts: 2012-09-01.
  4. «KOMSCO». english.komsco.com (angļu). Skatīts: 2021-11-09.
  5. «Digital Chosunilbo (English Edition) : Daily News in English About Korea». web.archive.org. 2009-03-01. Skatīts: 2021-11-09.
  6. «Debut of W100,000 Note Delayed Indefinitely». www.donga.com (angļu). Skatīts: 2021-11-09.
  7. «South Korea begins coinless society trial». BBC News (en-GB). 2017-04-19. Skatīts: 2021-11-09.