Hangils
Hangils (korejiešu: 한글, Hangeul/Han'gŭl, izrunā: /haːn.ɡɯl/) jeb Ziemeļkorejā čosongils (조선글, Chosŏn'gŭl, /tɕosʰɔnɡɯl/) ir korejiešu valodas alfabētiskā rakstība. To 15. gadsimtā radīja un 1446. gadā ar dokumentu Hunminjeongum izsludināja Čosonas valdnieks Sedžons Lielais. Hangilā burtu formas tiek konstruētas tā, lai atspoguļotu artikulācijas vietu un veidu. Rakstzīmes tiek komponētas kvadrātveida zilbju blokos,[1] un katru zilbi veido atsevišķas rakstu zīmes (čamo): iniciāle, mediāle un bieži arī fināle. Ja zilbe sākas ar patskani vai divskani, iniciāles vietā tiek lietots čamo ㅇ. Mūsdienu hangilu veido 24 pamatzīmes – 14 līdzskaņi un 10 patskaņi (sākotnēji bija 28 zīmes).[2] Patskaņi: ㅏㅑㅓㅕㅗㅛㅜㅠㅡㅣ, līdzskaņi: ㄱㄴㄷㄹㅁㅂㅅㅇㅈㅊㅋㅌㅍㅎ. Tos iespējams apvienot zilbju blokos, veidojot vārdus.
Hangils ir oficiālā rakstība gan Dienvidkorejā, gan Ziemeļkorejā, un to plaši lieto ikdienas saziņā, literatūrā, izglītībā, zinātnē, plašsaziņas līdzekļos, publiskajās zīmēs un valsts pārvaldē. To visā pasaulē izmanto arī korejiešu diaspora. Vēsturiski korejiešu valodas pierakstā tika izmantotas arī ķīniešu rakstzīmes (handža), taču mūsdienās dominē hangils. Starptautiski hangils tiek uzskatīts par vienu no unikālākajiem rakstības izgudrojumiem pasaulē. 1997. gadā UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” tika reģistrēts manuskripts Hunminjeongum, izceļot hangilu kā izcilu cilvēces dokumentārā un kultūras mantojuma daļu.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hangils tika radīts 15. gadsimtā Čosonas dinastijas laikā pēc valdnieka Sedžona Lielā iniciatīvas. Projekts tika pabeigts ap 1443.–1444. gadu, un 1446. gadā jaunā rakstība tika oficiāli izsludināta ar dokumentu Hunminjeongeum (훈민정음, “Pareizās skaņas tautas izglītošanai”). Pie šīs sistēmas izstrādes un anotētā skaidrojuma (Haerye) sagatavošanas piedalījās arī zinātnieki no galma institūcijas Jiphyeonjeon (집현전).[4] Sedžona mērķis bija radīt vienkāršu un pieejamu rakstību tautai, kurai līdz tam bija jāsaskaras ar sarežģīto ķīniešu rakstzīmju (handžas) lietojumu. Manuskripts Hunminjeongeum 1997. gadā tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistrā kā izcils cilvēces dokumentārā mantojuma piemineklis.[3]
Tomēr jaunā rakstība sastapās ar stingru pretestību no konfūcisma elites (yangban), kura uzskatīja klasiskās ķīniešu rakstzīmes par vienīgo cienīgo rakstību. 1444. gadā ierēdnis Čoe Malli ar līdzgaitniekiem iesniedza memorandu, kurā asi iebilda pret eonmun (“tautas raksta”) ieviešanu.[5] Hangilu bieži noniecināja, dēvējot to par “sievišķīgo rakstību” (amgeul), jo tas kļuva populārs sieviešu un zemākas kārtas cilvēku vidū, kam piekļuve klasiskajai ķīniešu izglītībai bija ierobežota. 1504. gadā valdnieks Jonsanguns, pēc anonīma viņu kritizējoša teksta publicēšanas hangilā, pavēlēja aizliegt šī raksta mācīšanu un lietošanu; drīz vien arī institucionālais atbalsts hangilam mazinājās. Līdz ar to nākamos gadsimtus hangils saglabājās galvenokārt kā tautas rakstība, līdzās oficiālajai handžas tradīcijai.
Čosonas laikmetā beigās hangils nostiprinājās tautas literatūrā un ikdienas saziņā. 19. gadsimta beigās līdz ar Gabo reformām (1894) tas tika definēts kā “nacionālais raksts” (gukmun) un sāka parādīties oficiālajos dokumentos. 1896. gadā laikraksts Dongnip sinmun kļuva par pirmo privāto dienas laikrakstu, kas izdeva rakstus arī hangilā. 1933. gadā Korejiešu valodas biedrība (dibināta 1908) izstrādāja vienoto pareizrakstību. Japānas Impērijas koloniālās okupācijas laikā hangila lietošanu skolās un presē stingri ierobežoja, īpaši pēc 1938. gada, taču rakstība kļuva par nozīmīgu pretošanās un kultūras saglabāšanas simbolu. Pēc Korejas atbrīvošanas 1945. gadā hangils tika atzīts par oficiālo rakstību gan Dienvidkorejā, gan Ziemeļkorejā. Ziemeļkoreja 1949. gadā pilnībā atteicās no handžas, bet Dienvidkorejā tā lietošana saglabājās ierobežotā apjomā līdz 20. gadsimta otrajai pusei. Mūsdienās hangils ir nostiprinājies kā korejiešu valodas galvenā rakstība, un katru gadu to svin īpašās piemiņas dienās – 9. oktobrī Dienvidkorejā (Hangila diena) un 15. janvārī Ziemeļkorejā.
Struktūra un principi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hangils ir fonēmiska un šķīrējpazīmēs balstīta rakstība, tas ir, katram burtam (čamo) atbilst noteikta valodas skaņa, un burti tiek kombinēti, lai precīzi atveidotu korejiešu valodas izrunu. Tas principiāli atšķiras no ķīniešu rakstzīmēm (handžas), kas ir logogrāfiskas un apzīmē jēdzieniskas vienības (morfēmas), nevis skaņas.
Līdzskaņu burtu pamatformas ir artikulēti veidotas — to ģeometrija atspoguļo runas orgānu stāvokli un kustības izrunas laikā. Piemēram ㄱ (g/k) ir mēles saknes pieskāriens mutes dobuma aizmugurē (velārs), ㄴ (n) ir mēles gals alveolārā pozīcijā, ㅁ (m) – lūpu aizvēršanās (bilabiāls), ㅅ (s) – mēles gals pret zobiem (dentāls), ㅇ (ng/∅) – rīkles/glotāls artikulācijas punkts. Atvasinātie līdzskaņu burti tiek veidoti, pamatformām pievienojot papildu triepienus, kas norāda artikulācijas īpatnības, piemēram, aspirāciju vai pastiprinātu izrunu. Patskaņu burti ir konstruēti, balstoties uz kosmoloģisko triādi debesis–zeme–cilvēks (cheon–ji–in). To pamatā ir trīs elementi, tas ir, punkts vai sākotnējais aplis (ㆍ, debesis), horizontālā līnija (ㅡ, zeme) un vertikālā līnija (ㅣ, cilvēks). No šīm pamatformām, kombinējot un modificējot tās, tika radīti visi pārējie patskaņi.
Atšķirībā no daudziem citiem alfabētiem, hangila burti netiek rakstīti lineārā secībā, bet gan apvienoti kvadrātveida zilbju blokos. Katru bloku parasti veido sākuma līdzskanis (iniciāle, choseong), patskanis (mediāle, jungseong) un, ja nepieciešams, noslēguma līdzskanis (fināle, jongseong). Bloka iekšējais izkārtojums (horizontāls vai vertikāls) ir atkarīgs no patskaņa formas. Šāda sistēma nodrošina vienlaikus fonēmisko caurspīdīgumu un lasāmību, bet vizuāli teksta struktūra līdzinās ķīniešu hieroglifu rakstībai, piemēram, vārds 한글 (hangeul) sastāv no diviem zilbju blokiem — 한 (h+a+n) un 글 (g+eu+l).
Alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hangila rakstība sastāv no līdzskaņiem (자음, ja-eum) un patskaņiem (모음, mo-eum), kas tiek apvienoti kvadrātveida zilbju blokos. Oriģināli valdnieks Sedžons un viņa zinātnieki izveidoja 28 burtus, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies 24 pamatelementi — 14 līdzskaņi un 10 patskaņi.
Mūsdienu hangilā ir 14 pamata līdzskaņu burti: ㄱ, ㄴ, ㄷ, ㄹ, ㅁ, ㅂ, ㅅ, ㅇ, ㅈ, ㅊ, ㅋ, ㅌ, ㅍ, ㅎ. To formas tika konstruētas, atveidojot runas orgānu stāvokli artikulācijas brīdī. No pamatformām tika izveidoti arī aspirētie līdzskaņi (ㅋ, ㅌ, ㅍ, ㅊ), kā arī pieci dubultlīdzskaņi (쌍자음) — ㄲ, ㄸ, ㅃ, ㅆ, ㅉ —, kas rakstībā apzīmē stingrākas skaņas. Oficiālajā korejiešu pareizrakstībā līdzskaņu kopskaits (kā sākuma pozīcijā) tiek skaitītas kā 19 vienības, tajā skaitā arī dubultlīdzskaņi. Turklāt zilbju noslēgumā (finālē) tiek lietoti arī saliktie galotnes līdzskaņi (겹받침, piemēram, ㄳ, ㄵ, ㄶ, ㄺ, ㄻ, ㄼ un citi). Standartā aprakstītas 16 vienkāršas un 11 saliktas galotņu kombinācijas.
Hangila pamatsistēmā ir 10 vienkāršie patskaņi: ㅏ, ㅑ, ㅓ, ㅕ, ㅗ, ㅛ, ㅜ, ㅠ, ㅡ, ㅣ. Tie tika radīti, balstoties uz kosmoloģisko triādi debesis–zeme–cilvēks (cheon–ji–in): punkts vai aplis (ㆍ – debesis), horizontāla līnija (ㅡ – zeme), vertikāla līnija (ㅣ – cilvēks). No šiem pamatelementiem radīti arī saliktie patskaņi. Mūsdienu standartā kopumā ir 11 saliktie (divskaņu) patskaņi: ㅐ, ㅒ, ㅔ, ㅖ, ㅘ, ㅙ, ㅚ, ㅝ, ㅞ, ㅟ, ㅢ. Fonētiski tie realizējas kā diftongi, piemēram, ㅘ = ㅗ+ㅏ, ㅟ = ㅜ+ㅣ. Līdz ar to kopējais patskaņu jeb viduskomponentu (jungseong) skaits ir 21.
Hangilā atsevišķi burti netiek rakstīti lineāri, bet tiek apvienoti kvadrātveida blokos, kas sastāv no sākuma līdzskaņa (choseong), patskaņa (jungseong), un, ja nepieciešams, noslēguma līdzskaņa (jongseong). Bloka telpiskais izkārtojums (horizontāls vai vertikāls) tiek noteikts pēc patskaņa formas. Teorētiski iespējams 11 172 dažādu zilbju bloku (19×21×28), un šī kombinatorika ir atspoguļota arī unikoda kodējumā, piemēram, vārds 한글 (hangeul) sastāv no diviem blokiem: 한 (h+a+n) un 글 (g+eu+l).
Tradicionāli korejiešu teksts tika rakstīts vertikāli, kolonās no augšas uz leju un no labās uz kreiso, līdzīgi kā ķīniešu un japāņu rakstībā. Kopš 19.–20. gadsimta, īpaši 20. gadsimta otrajā pusē, par standartu kļuva horizontālā rakstība no kreisās uz labo, kas dominē drukātajos un elektroniskajos tekstos. Tomēr vertikālais rakstības veids joprojām sastopams kaligrāfijā, grāmatu muguriņās un atsevišķos dizaina risinājumos.
| Hangils | IPA | Transliterācija | Latviskā transkripcija[6] |
Piemērs | Atveidojums latviski | |||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| JT | M-R | Hangils | Jaunajā transliterācijā |
Makkūna-Reishauera transliterācijā | ||||
| LĪDZSKAŅI | ||||||||
| ㅂ | p~b | b | p, b | b (zilbes sākumā) p (zilbes beigās) b (zilbes beigās, ja nākamā zilbe sākas ar patskani) |
부산 갑동 갑일 |
Busan Gapdong Gabil |
Pusan Gapdong Gabil |
Busana Gapdongs Gabils |
| ㅃ | p͈ | pp | pp | p | 뽀로로 | Ppororo | Ppororo | Pororo |
| ㅍ | pʰ~bʱ | p | p’ | p (iepriekš tika atveidots kā ph) | 목포 | Mokpo | Mokp’o | Mokpo |
| ㅁ | m | m | m | m | 마산 | Masan | Masan | Masana |
| ㄷ | t~t̚ | d, t | d, t | d (zilbes sākumā, iepriekš tika atveidots arī kā t) t (zilbes beigās) |
대전 갓전 |
Daejeon Gatjeon |
Taejŏn Gatjŏn |
Dedžona Gatdžona |
| ㄸ | t͈ | tt | tt | t | 뚱이 | Ttungi | Ttungi | Tungi |
| ㅌ | tʰ~dʱ | t | t’ | t (iepriekš tika atveidots kā th) | 태백 | Taebaek | T'aebaek | Tebeka |
| ㄴ | n l |
n l/n |
n l/n |
n l (pēc vai pirms ㄹ) |
안성 설날 |
Anseong Seollal |
Ansŏng Sŏllal |
Ansonga Sollals |
| ㅈ | tɕ~t | j t (zilbes beigās) |
ch, j t (zilbes beigās) |
dž (iepriekš tika atveidots arī kā č) t (zilbes beigās) |
제주 | Jeju | Cheju | Džedžu |
| ㅉ | ʨ͈ | jj | tch | č | 짱구 | Jjanggu | Tchanggu | Čanggu |
| ㅊ | ʨʰ~ʥʱ | ch | ch’ | č (iepriekš tika atveidots kā čh) | 청진시 | Cheongjin | Ch'ŏngjin | Čongdžina |
| ㄱ | k~g | g | k, g | g (zilbes sākumā) k (zilbes beigās) g (zilbes beigās, ja nākamā zilbe sākas ar patskani) |
경기도 석교 덕유 |
Gyeonggi-do Seokgyo Deogyu |
Kyŏnggi-do Sŏkgyo Dŏgyu |
Gjonggi province Sokgjo Dogju |
| ㄲ | k͈ | kk | kk | k | 꺽정 | Kkeokjeong | Kkŏkjŏng | Kokdžongs |
| ㅋ | kʰ~ɡʱ | k | k’ | k (iepriekš tika atveidots kā kh) | 키 | Ki | Ki | Ki |
| ㅇ | ŋ | ng | ng | ng (iepriekš tika atveidots kā n) | 경기도 | Gyeonggi-do | Kyŏnggi-do | Gjonggi province |
| ㅅ | s | s | s | s | 서산 | Seosan | Sŏsan | Sosana |
| ㅅ (pirms ㅑ,ㅕ, ㅛ,ㅠ,ㅣ) | ɕ | s | s, sh | š | 신촌 | Sinchon | Sinchon | Šinčona |
| ㅆ | s͈ | ss | ss | s | 싸이 | Ssai | Ssai | Sai |
| ㄹ | l~ɾ | l, r | l, r | l (zilbes beigas vai pēc cita ㄹ) r (starp patskaņiem) n (citos gadījumos) |
서울 사리원 압록강 |
Seoul Sariwon Amrokgang |
Sŏul Sariwŏn Amrokkang |
Seula Sarivona Amnoka (Amnokas upe) |
| ㅎ | ɦ | h | h | h | 해주 | Haeju | Haeju | Hedžu |
| ㅇ | - | - | - | - | neatveido | |||
| PATSKAŅI | ||||||||
| ㅣ | i | i | i | i | 익산 | Iksan | Iksan | Iksana |
| ㅔ | e | e | e | e | 김제 | Gimje | Kimje | Kimdže |
| ㅐ | ɛ | ae | ae | e (plats e) | 김해 | Gimhae | Kimhae | Kimhe |
| ㅏ | a | a | a | a | 안성 | Anseong | Ansŏng | Ansonga |
| ㅗ | o | o | o | o | 오산 | Osan | Osan | Osana |
| ㅜ | u | u | u | u | 울산 | Ulsan | Ulsan | Ulsana |
| ㅓ | ʌ | eo | ŏ | o | 전주 | Jeonju | Chŏnju | Džondžu |
| ㅡ | ɯ | eu | ŭ | u (iepriekš tika atveidots kā i) | 강릉 | Gangneung | Kangnŭng | Kangnunga |
| DIVSKAŅI | ||||||||
| ㅖ | je | ye | ye | je | 혜산 | Hyesan | Hyesan | Hjesana |
| ㅒ | jɛ | yae | yae | je (plats e) | ||||
| ㅑ | ja | ya | ya | ja | 량강도 | Ryanggang-do | Ryanggang-do | Rjangangas province |
| ㅛ | jo | yo | yo | jo | 용인 | Yongin | Yongin | Jongina |
| ㅠ | ju | yu | yu | ju | 유성 | Yuseong | Jusonga | |
| ㅕ | jʌ | yeo | yŏ | jo | 경기도 | Gyeonggi-do | Kyŏnggi-do | Gjonggi province |
| ㅢ | ɯi | ui | ŭi | ij i (vārda beigās) |
의정부 | Uijeongbu | Ŭijŏngbu | Ijdžongbu |
| ㅟ | wi | wi | wi | vi | 휘성 | Hwiseong | Hvisongs | |
| ㅞ | we | we | we | ve | ||||
| ㅙ | wɛ | wae | wae | ve (plats e) | 왜관 | Waegwan | Waegwan | Vegvana |
| ㅘ | wa | wa | wa | va | 광주 | Gwangju | Kwangju | Kvangdžu |
| ㅝ | wʌ | wo | wŏ | vo | 영월 | Yeongwol | Yŏngwŏl | Jongvola |
| ᅬ | we | oe | oe | ve | 회령 | Hoeryeong | Hoeryŏng | Hverjonga |
Korejiešu īpašvārdu atveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korejiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Korejiešu valodas hangila burti tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā pēc to formālās vērtības, pakļaujot vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveidojami Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas cilvēku personvārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi. Korejiešu izcelsmes personvārdi sastopami arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Ķīnā, Japānā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu korejiešu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse un vārdu pierakstu sistēmas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Korean language». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 16. augustā.
- ↑ «Hangul». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 16. augustā.
- 1 2 «Hunminjeongum Manuscript». unesco.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 17. augustā.
- ↑ «Memory of the World- Republic of Korea». english.khs.go.kr (angļu). Korea Heritage Service. Skatīts: 2025. gada 17. augustā.
- ↑ «Excerpts from the Sejong Sillok : Ch’oe Malli’s Opposition to the Korean Alphabet». afe.easia.columbia.edu (angļu). Skatīts: 2025. gada 17. augustā.
- ↑ Džinsoks So. KOREJIEŠU ĪPAŠVĀRDU ATVEIDE LATVIEŠU VALODĀ: ieteikumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020. ISBN 978-9984-829-67-8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hangils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Džinsoks So. KOREJIEŠU ĪPAŠVĀRDU ATVEIDE LATVIEŠU VALODĀ: ieteikumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020. ISBN 978-9984-829-67-8.
|