Dienvidrietumu Āfrika
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg)
.svg)
Dienvidrietumu Āfrika (angļu: South-West Africa, afrikandu: Suidwes-Afrika, nīderlandiešu: Zuidwest-Afrika, vācu: Südwestafrika) bija Dienvidāfrikas Savienības, vēlāk — Dienvidāfrikas Republikas Nāciju Līgas un ANO mandātteritorija bijušās Vācijas kolonijas Vācu Dienvidrietumu Āfrikas teritorijā. Mūsdienās — Namībijas valsts.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1884. gadā Āfrikas dienvidrietumos Namiba tuksneša apvidū tika izveidota Vācijas kolonija. 1915. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, to ieņēma Dienvidāfrikas karaspēks. Karam beidzoties, Nāciju Līga saskaņā ar Versaļas līgumu to pasludināja par mandātteritoriju un nodeva tolaik Lielbritānijas domīnijas Dienvidāfrikas Savienības pārvaldībā.
Pēc 2. pasaules kara, kad Nāciju Līgas mandātteritorijas pārgāja Apvienoto Nāciju Organizācijai, Dienvidrietumu Āfrika tika pārveidota par ANO aizbildniecības teritoriju. Dienvidāfrika iebilda pret teritorijas pāreju ANO aizbildniecībā un uzskatīja to par savu piekto provinci, kaut arī formāli tā nekad nav tikusi iekļauta DĀR sastāvā.
1960. gados Dienvidrietumu Āfrikā nodibinājās vairākas bruņotas pretošānās kustības, lielākā no kurām bija SWAPO (South West Africa People's Organisation). 1966. gadā ANO Ģenerālā asambleja izdeva rezolūcija, saskaņā ar kuru DĀR mandāts Dienvidrietumu Āfrikas pārvaldei tika izbeigts. 1968. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma lēmumu par teritorijas pārdēvēšanu par Namībiju un SWAPO tika atzīta par šīs teritorijas oficiālajiem pārstāvjiem.[1] Faktisku neatkarību Namībija ieguva 1990. gada 21. martā, bet Volfišbeja un Pingvīnu salas tika atgrieztas Namībijas kontrolē 1994. gadā.