Dienvidsendviču salas

Dienvidsendviču salas
	Dienvidtules salu satelītaina
	Dienvidsendviču salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Atlantijas okeāns
Koordinātas	58°25′0″S 26°23′0″W / 58.41667°S 26.38333°WKoordinātas: 58°25′0″S 26°23′0″W / 58.41667°S 26.38333°W
Salu skaits	11
Galvenās salas	Montagjū sala
Platība	310 km²
Garums	380 km
Augstākais kalns	Belindas kalns; 1370 m
Administrācija
	Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Dienvidsendviču salas Vikikrātuvē

Dienvidsendviču salas (angļu: South Sandwich Islands) ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.^[1] Izvietojies ap 550 km uz dienvidaustrumiem no Dienviddžordžijas salas un stiepjas 380 km garumā dienvidu virzienā gar Skotijas jūras austrumu malu. Arhipelāgs sastāv no 11 galvenajām salām, kas lielākoties ir aktīvi vulkāni;^[2] augstākais no tiem ir Belindas kalns Montagjū salā, kas paceļas līdz 1370 m vjl. Administratīvi salas ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās.

Vēsture

Arhipelāga astoņas vidējās un dienviddaļas salas 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam trīs dienvidu salas tika atzīmētas kopā. Jaunatklās salas tika kopīgi nosauktas par Sendviča Zemi par godu Britu Admiralitātes pirmajam lordam, Džonam Montagjū, 4. grāfam Sendvičam. Vēlākos gados nosaukumam tika pievienots apzīmējums «Dienvidu», lai arhipelāgu atšķirtu no Sendviča salām Klusajā okeānā, kā kādu laiku sauca Havaju salas.

Arhipelāga trīs ziemeļu salas 1819. gadā atklāja Krievijas impērijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā, kas arī precizēja pārējo salu atrašanās vietu un atsevišķo statusu.

Lielbritānija formāli anektēja Dienvidsendviču salas 1908. gadā un kopā ar pārējām teritorijām Antarktikā iekļāva tās Folklenda salu atkarīgajās teritorijās.

1938. gadā Argentīna pasludināja savas pretenzijas uz arhipelāgu un kopā ar citām zemēm Subantarktikā un Antarktikā iekļāva to Tjerras del Fuego provincē. No 1955. gada janvāra līdz 1956. gada sākumam Tules salā darbojās argentīniešu vasaras polārstacija Tenjente Eskivela, bet no 1976. gada līdz 1982. gadam — vissezonas stacija Korveta Urugvaja.

Daba

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām un stiepjas gar Dienvidsendviču dziļvagu. Salas veidotas no salīdzinoši jauniem vulkāniskajiem iežiem. Daudzās salās ir aktīvi vulkāni. Arhipelāgs atrodas uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un tajās valda subantarktisks klimats. Daļu salu platības klāj pastāvīga sniega un ledus sega. Laikapstākļi vējaini, bieži apmākušies ar nokrišņiem. Vidējā temperatūra cauru gadu ap 0° C. Augu valsti pārstāv galvenokārt ķērpji un sūnas. Salās vairākas roņu un putnu kolonijas.

Salas	Platība km²
Traversē salas
Zavodovska sala	25
Ļeskova sala	0,3
Visokija	35
Kendlmasas salas^A
Kendlmasa	14
Vindikeišena	5
Centrālās salas
Sondersa sala	40
Montagjū sala	110
Bristola sala	46
Dienvidu Tule
Belinshauzena sala	1
Kuka sala	20
Tules sala	14
Dienvidsendviču salas	310
^A Dažkārt iekļautas Traversē salu grupā.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 170. lpp.
↑ «NNSS The South Sandwich Islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. decembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidsendviču salas.
South Sandwich Islands, southern Atlantic Ocean
Arnoldo Canelini. Islas Sandwich del Sur^{[novecojusi saite]}
National Geographic. Icy Underworld (fotogrāfijas)

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 170. lpp.

[2] «NNSS The South Sandwich Islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. decembrī.

[1]

[2]