Lielie līdzenumi

Lielie līdzenumi (angļu: Great Plains) ir plašs prēriju un stepju apgabals Ziemeļamerikā, kas plešas starp Misisipi upi austrumos un Klinšu kalniem rietumos. Lielākā daļa atrodas Savienotajās Valstīs. Šajā valstī tie izvietojušies Teksasas, Ņūmeksikas, Oklahomas, Kolorādo, Kanzasas, Nebraskas, Vaiomingas, Dienviddakotas, Ziemeļdakotas un Montānas pavalstīs. Savukārt neliela daļa Lielo līdzenumu atrodas Kanādā — Albertas, Manitobas un Saskačevanas provincēs.

Lielie līdzenumi raksturojas ar kontinentālu klimatu, kuram piemīt izteiktas sezonālās temperatūras svārstības un zems nokrišņu daudzums, īpaši reģiona rietumu daļā. Klimata nepastāvība, tai skaitā biežas sausuma un spēcīgu vētru epizodes, būtiski ietekmē reģiona ekosistēmas un lauksaimniecības praksi. Vidējie nokrišņi variē no aptuveni 250 mm rietumos līdz 600–800 mm austrumu daļā, kas ļauj noteikt pāreju no pussausajām stepēm uz auglīgākām prērijām.

No ģeoloģiskā viedokļa Lielie līdzenumi veidojas uz plaša, senatnīga kratoniskā pamata, kas sedz daļēji konsolidētas mezozoja un kainozoja nogulumiežu sērijas. Šie nogulumi sastāv galvenokārt no smilšakmeņiem, māliem un kaļķakmeņiem, kas radušies senos iekšējos jūras baseinos, piemēram, Ziemeļamerikas iekšējā jūrā krīta periodā.

Lielie līdzenumi ir arī nozīmīgs paleoekoloģiskais reģions — arheoloģiskie izrakumi liecina par cilvēku klātbūtni šajā teritorijā vismaz 12 000 gadu garumā, sākot no paleoindiešu kultūrām, kas pielāgojušās megafaunas medībām pleistocēna beigās. Reģiona vēsturiski dominējošā biomasa bija augstie un zemie prēriju zālāji, kuros dominēja Poaceae dzimtas sugas, piemēram, Andropogon gerardii. Šie zālāji nodrošināja barību milzīgām bizonu (Bison bison) populācijām, kas savukārt bija pamatresurss vietējām pamatiedzīvotāju sabiedrībām.

Mūsdienās Lielie līdzenumi ir viena no visintensīvāk izmantotajām lauksaimniecības teritorijām Ziemeļamerikā, īpaši kviešu un kukurūzas audzēšanā, kā arī liellopu audzēšanā.