Dienvidu kiangs
| Dienvidu kiangs Equus kiang polyodon | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
| Suga | Kiangs (Equus kiang) |
| Pasuga | Dienvidu kiangs (Equus kiang polyodon) |
Dienvidu kiangs (Equus kiang polyodon) ir kianga (Equus kiang) pasuga, kas ir mazākā no visām kianga pasugām. Tā augums skaustā ir 100—105 cm.
Dienvidu kiangs ir visapdraudētākais no kiangiem. Vēl nesen tika uzskatīts, ka dienvidu kiangs ir izmiris, līdz 1994. un 1995. gadā tas tika novērots Sikimas štatā Indijā.[1] Dienvidu kiangi šobrīd apdzīvo 200 km² platību Sikimas plakankalnē, kur robežojas Tibeta un Indija. Reģionam nav piemērots dabas lieguma statuss un šobrīd tas ir armijas pārraudzībā, tādēļ ir ļoti grūti iegūt datus par dienvidu kiangu populāciju. Kiangu novērošana tika veikta no Indijas puses 1994. gada novembrī un 1995. gada maijā.[1] Tika atrasti divi kiangu bari, un dzīvnieki, izņemot kumeļus, tika saskaitīti. Pieskaitot klāt aptuveno kumeļu skaitu, zinātnieki uzskata, ka Sikimas rajonā Indijas pusē dzīvo 75—120 dienvidu kiangu.[1] Zinātniekiem nav nekādu datu par dienvidu kiangu populāciju Ķīnas pusē, bet savvaļas ēzeļi ir redzēti reizēm ieklejojam Nepālā.
Sikima plakankalnes reģions ir viens no bagātākajiem ūdens resursu rajoniem Tibetas plakankalnē. Vasaras sausajā periodā Indijas zemnieki uz šo rajonu dzen ganīties savus mājlopus, kas konkurē ar kiangiem uz ierobežoto veģetācijas un ūdens resursiem. Zemnieki, lai padzītu kiangus, norobežo ūdenstilpes ar aplokiem, ierobežojot kiangu iespējas padzerties.[1] Dienvidu kiangs nav nevienā pasaules zoodārzā, un tā pastāvēšana ir īpaši apdraudēta.[1]