Kiangs
| Kiangs Equus kiang (Moorcroft, 1841) | |
|---|---|
 Austrumu kiangs (Equus kiang holdereri) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
| Suga | Kiangs (Equus kiang) |
| Izplatība | |
 Kianga izplatības areāls atzīmēts gaiši pelēkā krāsā | |
 Kiangs Vikikrātuvē | |
Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) viena no ēzeļu sugām. Kiangs ir pazīstams arī ar nosaukumu Tibetas savvaļas ēzelis.
Kiangi savvaļā ir sastopami Tibetas plakankalnes stepēs. Tie ganās kalnu pļavās 4000—7000 m augstumā virs jūras līmeņa. Klimats šajā reģionā ir skarbs un vasara ilgst tikai 3 mēnešus. Kiangam ir jāpaspēj šajā laikā uzkrāt pēc iespējas vairāk tauku rezerves, lai spētu izdzīvot ziemā, kad veģetācija ir ļoti nabadzīgi un grūti atrodama. Vasarā kiangs pamatā ēd zāli, bet ziemā tas ēd visu, ko var atrast, gan sauso, apkaltušo zāli, gan dzelkšņainos krūmus.[1]
Rīgas zoodārza filiālē "Cīruļi" pussavvaļas apstākļos tiek uzturēts kiangu bars, kas veiksmīgi vairojas un ir devis nozīmīgu ieguldījumu pasaules genofonda uzturēšanā[2].
Sistemātikas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kiangs kā atsevišķa suga ir izdalīts pavisam nesen. Kādreiz to sistematizēja kā Āzijas savvaļas ēzeļa (Equus hemionus) pasugu. Tomēr to ieradumi, izmērs un atšķirīgais raksturs ir licis zinātniekiem kiangus izdalīt ārpus Āzijas savvaļas ēzeļiem. Pētījumi liecina, ka starp šīm sugām DNS atšķirība ir 1%,[3] un šī atšķirība ir radusies apmēram pirms 500 000 gadu.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kiangs ir vislielākais no visiem ēzeļiem pasaulē, kianga augstums skaustā sasniedz 1,40 m, ķermeņa garums 2,10 m, astes garums 50 cm, svars 250–440 kg.
Kiangam ir liela galva, gaišs purns un izliekts deguns. Krēpes īsas, stāvus stāvošas. Kianga apspalvojums ir piesātināti rudā krāsā vasarā, kļūstot tumšāk brūnam ziemā. Vasarā kianga apspalvojums ir plāns, gluds un zīdains, apmēram 1,5 cm garš, ziemā kažoks ir biezs un dubultgarš kā vasarā. Vēders, kājas, pakakle un purns ir gandrīz baltā krāsā. Tumšajām krēpēm uz kakla beidzoties, pa mugurkaulu pāri visam ķermenim līdz pat astes tumšajam brūnimelnajam pušķim stiepjas tumšas šokolādes krāsas svītra.
Proporcijās tas ļoti līdzinās zirgam, un vienīgā atšķirība ir aste. Kianga aste ir tāda kā ēzeļiem.[3] Kiangiem ir trīs pasugas, kas viena no otras atšķiras ar izmēru, krāsu un galvas proporcijām. Austrumu kiangs ir vislielākais no visiem, rietumu kiangs ir nedaudz mazāks, bet dienvidu kiangs ir vismazākais.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bez cilvēka kiangam ir tikai vēl viens ienaidnieks — vilks. Pret vilkiem kiangi aizstāvās, saspiežoties aplī ar galvām kopā uz iekšpusi un mežonīgi atspārdoties ar pakaļkājām. Tādēļ vilki uzbrūk tikai vientuļiem, no bara noklīdušiem īpatņiem. Kiangi dzīvo ciešā barā, kas nekad tā pa īstam neizklīst. Bars sastāv no 60—70 īpatņiem. Ja kiangs attālinās no bara, tad arī to dara nelielā grupā, kas sastāv vismaz no diviem vai trīs dzīvniekiem. Lielo baru vada viena no vecākajām mātītēm. Ērzeļi galvenokārt uzturas kopā ar citiem ērzeļiem un apvienojas ar mātītēm tikai pārošanās laikā.[1] Pārošanās sezonā ērzeļi cīnās savā starpā par tiesībām pāroties. Cīņas ir nežēlīgas, ērzeļi speras, kožas un dzenā viens otru. Kiangu ķēves grūsnības periods ilgst 11 mēnešus, kumeļš dzīvo kopā ar māti apmēram gadu.
Kiangi ir slaveni ar to, ka pamanot tālumā tuvojoties cilvēku, pat ja tas būs vairāk kā kilometru tālu, tie sāk griezties nelielā aplītī uz vietas. Apejot apli, tie apstājas un kādu brīdi skatās uz cilvēku, tad atkal turpina griezties. Tādā veidā cilvēks var kiangam pieiet diezgan tuvu klāt. Tikai pašā pēdējā brīdī kiangs strauji metas skriet, bet arī ne tālu, atkal apstājas un riņķojot skatās atpakaļ, kur palicis cilvēks. Kiangi skrien nedaudz lēnāk nekā Āzijas savvaļas ēzeļi.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kiangs (Equus kiang)
- Austrumu kiangs (Equus kiang holdereri)
- Dienvidu kiangs (Equus kiang polyodon)
- Rietumu kiangs (Equus kiang kiang)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Somali Wild Ass». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2008. gada 18. decembrī.
- ↑ Raipule, Ilze (2002). "Rīgas zooloģiskā dārza kiangu ganāmpulks pasaules dzīvnieku genofonda saglabāšanai". Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2001. gadā: 51 - 53. Arhivēts no oriģināla 2022. gada 9. martā. Atjaunināts: 2023. gada 16. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «ADW: Equus kiang». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. janvārī. Skatīts: 2008. gada 18. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mapping Equus kiang (Tibetan Wild Ass) Habitat in Surkhang, Upper Mustang, Nepal
- Tibetan Wild Ass or Kiang Arhivēts 2008. gada 22. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Kiangs
|