Dienvidurāli

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Urālu kalni

Dienvidurāli ir Urālu kalnu platākā, dienvidu, daļa, stiepjas no Ufas upes augšteces līdz Urālas upes vidustecei, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā.[1] Tās rietumos atrodas Austrumeiropas līdzenums, austrumos Rietumsibīrijas līdzenums, bet dienvidos stepes pie Arāla un Kaspijas jūras.

Jamantau kalns 2003. gada aprīlī.

Augstākā virsotne ir Jamantau kalns (1640 m). Kalnu pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā Urālu daļā, kur platums ir no 40 līdz 150 km.

Dienvidu Urāla garums ir 550 km.

Dienvidurālu reljefs ir sarežģītāks, ar daudzām ielejām un paralēlām grēdām, kas vērstas uz dienvidrietumiem un meridiāli. Grēdā ietilpst Ilmeņa kalni, UNESCO Pasaules mantojuma kandidātobjekts, kurus no galvenajām kalnu grēdām atdala Miasas upe. Maksimālais augstums ir 1640 metri (Jamantau) un platums sasniedz 250 kilometrus. Citas ievērojamas virsotnes atrodas pie Iremeļa kalnu grēdas (Lielais Iremeļs un Mazais Iremeļs). Dienvidurālu garums ir apmēram 550 kilometri no strauja Urālas upes līkuma ziemeļos līdz platajiem Mugodžari kalniem dienvidos, Kazahstānas Aktebes apgabalā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dienvidurāli | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2021-05-10.
  2. Ural Mountains, Encyclopædia Britannica on-line

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 54°0′0″N 58°0′0″E / 54.00000°N 58.00000°E / 54.00000; 58.00000