UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijas Federācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Krievijas ir iekļautas 26 vietas (10 dabas objekti un 16 kultūras objekti), savukārt 27 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] PSRS Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1988. gada 12. oktobrī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi | Sanktpēterburga 59°56′20″N 30°18′56″E / 59.93889°N 30.31556°E | 1990 | Kultūra | i, ii, iv, vi | Saukta arī par "Ziemeļu Venēciju" ar saviem daudzajiem kanāliem un vairāk nekā 400 tiltiem ir Pētera Lielā plašs pilsētvides projekts, ko sāka veidot 1703. gadā. Pilsētas arhitektūrā var redzēt gan baroku, gan neoklasicisma stilu, piemēram, Admiralitātē, Ziemas pilī, Marmora pilī un Ermitāžā.[2] | 540 |
 | Kiži koka baznīcas | Karēlija 62°4′0″N 35°13′30″E / 62.06667°N 35.22500°E | 1990 | Kultūra | i, iv, v | Kiži koka baznīcas atrodas uz salām Oņegas ezerā, Karēlijā. Baznīcas veidotas astoņstūra formā 18. gadsimtā. Šāda tika baznīcas ir unikāls retums un atrodamas tikai Oņegas ezera apkārtnē.[3] | 544 |
 | Maskavas kremlis un Sarkanais laukums | Maskava 55°44′45″N 37°37′47″E / 55.74583°N 37.62972°E | 1990 | Kultūra | i, ii, iv, vi | Maskavas kremlis kopš 13. gadsimta saistīts ar svarīgākajiem un politiski nozīmīgākajiem notikumiem Krievijā. Būvēts no 14. līdz 17. gadsimtam. Maskavas kremlis ir Krievijas pareizticīgās baznīcas viens no galvenajiem centiem. Svētā Bazila bazilika ir viens no skaistākajiem pareizticīgo pieminekļiem Krievijā.[4] | 545 |
 | Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne | Novgorodas apgabals 58°32′0″N 31°17′0″E / 58.53333°N 31.28333°E | 1992 | Kultūra | ii, iv, vi | Pilsēta atrodas uz senā tirdzniecības ceļa starp Vidusāziju un Ziemeļeiropu. 9. gadsimtā Novgoroda bija pirmā Senās Krievzemes galvaspilsēta. Novgoroda ir viens no pareizticīgās baznīcas centriem Krievijā.[5] | 604 |
 | Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis | Arhangeļskas apgabals 65°5′0″N 35°40′0″E / 65.08333°N 35.66667°E | 1992 | Kultūra | iv | Solovku salas ietver sešas salas Baltajā jūrā, ar kopējo platību 300 km². Tās ir apdzīvotas kopš 5. gadsimta p.m.ē. Kopš 15. gadsimta šeit pastāv arī klosteris un no 16. līdz 19. gadsimtam ir būvētas vairākas baznīcas.[6] | 632 |
 | Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi | Vladimiras apgabals 56°9′0″N 40°25′0″E / 56.15000°N 40.41667°E | 1992 | Kultūra | i, ii, iv | Vladimira un Suzdaļa ir nozīmīgi mākslas centri Krievijas centrālajā daļā un ieņem svarīgu vietu valsts arhitektūras vēsturē. Pilsētās ir lieliski saglabājušās 12. un 13. gadsimtā sabiedriskās un reliģiskās ēkas.[7] | 633 |
 | Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā | Maskavas apgabals 56°18′37″N 38°7′46″E / 56.31028°N 38.12944°E | 1993 | Kultūra | ii, iv | Svētā Sergeja trīsvienības Lavra ir pareizticīgo klosteris ar militārām iezīmēm, kas raksturīgas 15. līdz 18. gadsimtam. Galvenajā baznīcā — Lavrā — ir slavenā Trīsvienības ikona.[8] | 657 |
 | Kolomenskas Debesbraukšanas baznīca | Maskava 55°39′20″N 37°40′26″E / 55.65556°N 37.67389°E | 1994 | Kultūra | ii | Baznīca ir celta 1532. gadā un ir viens no tradicionālās koka baznīcu arhitektūras piemēriem, kas būvēta uz ķieģeļu pamatnes. Šai baznīcai ir bijusi liela ietekmē uz Krievijas baznīcu arhitektūras attīstību.[9] | 634 |
 | Komi pirmatnējie meži | Komi Republika 65°4′0″N 60°9′0″E / 65.06667°N 60.15000°E | 1995 | Daba | vii, ix | Komi gārša ir 3,28 miljonus hektārus liela tundra un kalnu tundra Urālos, kas ir viena no lielākajām neapstrādāto boreālo mežu platībām, kas palikusi Eiropā. Teritorija sniedz vērtīgus pierādījumus par dabas procesiem un bioloģisko daudzveidību taigā.[10] | 719 |
 | Baikāla ezers | Irkutskas apgabals un Burjatija 53°10′25″N 107°39′45″E / 53.17361°N 107.66250°E | 1996 | Daba | vii, viii, ix, x | Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidaustrumos. Tā platība ir 3,15 miljoni ha un tas ir vecākais (25 miljoni gadu) un dziļākais (1700 m) ezers pasaulē. Baikālā ir 20% no kopējām pasaules saldūdens rezervēm. Ezers tiek saukts arī par Krievijas "Galapagu", sakarā ar to, ka tā apkārtne ir viena no neparastākajām un pasaulē bagātākajām saldūdens faunām.[11] | 754 |
 | Kamčatkas vulkāni | Kamčatkas novads 56°20′0″N 158°30′0″E / 56.33333°N 158.50000°E | 1996 | Daba | vii, viii, ix, x | Šis reģions ir viens no izcilākajiem vulkānu reģioniem pasaulē ar lielu daudzumu aktīvajiem vulkāniem. Aktīvo vulkānu un ledāju mijiedarbība veido dinamisku skaistu ainavu. Reģionā ir liela sugu daudzveidība, tai skaitā pasaulē lielākā zināmā lašu dzimtas zivju mājvieta, kā arī liela jūras ūdra, brūnā lāča un Stellera jūras ērgļa populācija.[12] | 765 |
 | Altaja Zelta kalni | Altaja Republika 50°28′0″N 86°0′0″E / 50.46667°N 86.00000°E | 1998 | Daba | x | Altaja kalni atrodas Sibīrijas dienvidos. Reģiona galvenās upes ir Oba un Irtiša. Teritorijas kopējā platība ir 1 611 457 ha. Reģionam ir raksturīga secīga augstuma veģetācija — stepe, mežastepe, jaukto koku meži, subalpu un Alpu veģetācijas. Šī vieta ir nozīmīgs apdraudēto sugu mājvieta, piemēram, sniega leopards.[13] | 768 |
 | Rietumkaukāzs | Krasnodaras novads un Adigeja 44°0′0″N 40°0′0″E / 44.00000°N 40.00000°E | 1999 | Daba | ix, x | Rietumkaukāzs plešas 275 000 ha platībā Kaukāza kalnu rietumu galā un atrodas 50 km uz ziemeļaustrumiem no Melnās jūras. Šis reģions ir viens no retajiem lielajiem kalnu apvidiem Eiropā, kas nav pieredzējis būtisku cilvēka ietekmi. Šajā kalnu reģionā dzīvo vairāki subalpu un Alpu ganību dzīvnieki. Vieta ir nozīmīga ar daudz dažādām ekosistēmām, kā arī svarīga ar endēmisko augu un savvaļas dzīvnieku sugām. Šajā reģionā ir atjaunota Eiropas bizonu kalnu pasuga.[14] | 900 |
 | Kazaņas kremļa vēstures un arhitektūras komplekss | Tatarstāna 55°47′28″N 49°5′42″E / 55.79111°N 49.09500°E | 2000 | Kultūra | ii, iii, iv | Kazaņas kremlis ir vieta kur aizsākās musulmaņu periods Zelta Ordā un Kazaņas hanistē, kuru 1552. gadā iekaroja Ivans IV. Kazaņas kremlis ir svētceļojuma vieta tatāriem.[15] | 980 |
 | Feraponta klostera komplekss | Vologdas apgabals 59°57′23″N 38°34′3″E / 59.95639°N 38.56750°E | 2000 | Kultūra | i, iv | Feraponta klosteris atrodas Vologdas apgabalā, Krievijas ziemeļos un ir ļoti labi saglabājies un labs piemērs Krievijas pareizticīgo klostera kompleksam 15. — 17. gadsimtam. Klostera arhitektūra izceļas ar arhitektūras tīrību un izdomu.[16] | 982 |
 | Kuršu kāpas | Kaļiņingradas apgabals 55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E (kopā ar  Lietuvu) | 2000 | Kultūra | v | Cilvēku dzīvošana šajā iegarenajā smilšu kāpas pussalā 98 km gara un 0,4 – 4 km plata, aizsākās jau aizvēsturiskajos laikos. Visu šo laiku kāpas apdraud dabas spēki: vēja un viļņu ietekme. Kāpas pastāvēšana līdz mūsdienām iespējama tikai nemitīgi apkarojot eroziju, kā arī turpinot kāpu stabilizāciju un mežu atjaunošanu.[17] | 994 |
 | Centrālais Sihotealins | Piejūras novads 45°20′0″N 136°10′0″E / 45.33333°N 136.16667°E | 2001 | Daba | x | Sihotealins ir viens no neparastākajiem un bagātākajiem mērenās joslas mežiem pasaulē. Šī ir zona starp taigu un subtropiem, kur dienvidu sugas spēj sadzīvot ar tipiskām ziemeļu sugām, piemēram, Amūras tīģeris un Himalaju lācis ar brūno lāci un lūsi.[18] | 766 |
 | Uvsnūra ieplaka | Tivas Republika 50°16′30″N 92°43′11″E / 50.27500°N 92.71972°E (kopā ar  Mongoliju) | 2003 | Daba | ix, x | Uvsnūra baseina platība ir 1 068 853 ha un ir svēlgts baseins Vidusāzijas ziemeļos. Baseins nosaukumu ieguvis par godu Uvsnūra ezeram]], lielam, seklam un ļoti sāļam ezeram, kas ir svarīgs migrējošajiem putniem, ūdensputniem un jūras putniem. Baseina teritorijā atrodas divpadsmit aizsargājamās teritorijas, kuras pārstāv galvenās Eirāzijas austrumu biotas. Stepe ir mājvieta vairākām retām dzīvnieku sugām, piemēram, gerbilam, lāsumainajam seskam. Kalnos dzīvo tādas retas dzīvnieku sugas kā sniega leopards, kanu aitas un Āzijas kalnu kazas.[19] | 769 |
 | Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas | Dagestāna 42°3′10″N 48°17′49″E / 42.05278°N 48.29694°E | 2003 | Kultūra | iii, iv | Derbentas citadele, senā pilsēta un nocietinājumi būvēti Persijas impērijas ziemeļu robežas aizsardzībai. Nocietinājumi lielākoties veidoti no akmens, tos veido 2 paralēlas sienas krasta līdz kalniem. Derbentas pilsēta tika izveidota starp šīm divām sienām un ir saglabājusi daļu senā plānojuma. Līdz 19. gadsimtam šai vietai bija liela stratēģiska nozīme.[20] | 1070 |
 | Vrangeļa salas dabas rezervāts | Čukotkas autonomais apvidus 71°11′20″N 179°42′55″W / 71.18889°N 179.71528°W | 2004 | Daba | ix, x | Dabas rezervāts atrodas krietni virs polārā loka un ietver Vrangeļa (7608 km²) un Heralda salas (11 km²) un apkārtējos ūdeņus. Salās dzīvo lielākā Klusā okeāna valzirgu populācija. Kā arī salas ir ligzdošanas vieta apmēram 100 putnu sugām, no kurām daudzas ir apdraudētas. Salās pašlaik ir identificētas 417 augu sugas un pasugas, tas ir daudzas reizes vairāk nekā jebkurā citās Arktikas salās.[21] | 1023 |
 | Novodevičjes klostera ansamblis | Maskava 55°43′34″N 37°33′22″E / 55.72611°N 37.55611°E | 2004 | Kultūra | i, iv, vi | Novodevičjes klosteris atrodas Maskavas dienvidrietumos. Celts 16. un 17. gadsimtā tā sauktajā Maskavas baroka stilā. Klosterim ir saistība ar Krievijas politisko, kultūras un reliģijas vēsturi, un ir cieši saistīts ar Maskavas kremli.[22] | 1097 |
 | Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs | Jaroslavļas apgabals 57°39′10″N 39°52′34″E / 57.65278°N 39.87611°E | 2005 | Kultūra | ii, iv | Jaroslavļa atrodas pie Volgas un Kotorosļas upēm apmēram 250 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas. 11. gadsimtā tā pārtapa par nozīmīgu tirdzniecības centru. Pilsēta ir slavena ar savām 17. gadsimtā veidotajām baznīcām un ir izcils piemērs pilsētplānošanas reformām Katrīnas Lielās valdīšanas periodā Krievijā. Pilsētas viens no nozīmīgākajām vietām ir Spaskas klosteris, kas ir viens no vecākajiem klosteriem Volgas lejteces reģionā, tas būvēts uz 12. gadsimta pagānu svētvietas drupām.[23] | 1170 |
 | Strūves ģeodēziskais loks (2 punkti) | Ļeņingradas apgabals 60°4′27″N 26°58′11″E / 60.07417°N 26.96972°E 60°5′7″N 26°57′40″E / 60.08528°N 26.96111°E (kopā ar  Baltkrieviju,  Igauniju, Lietuvu,  Latviju,  Moldovu,  Norvēģiju,  Somiju,  Ukrainu un  Zviedriju) | 2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Krievijas teritorijā atrodas 2 punkti.[24] | 1187 |
 | Putoranas plato | Krasnojarskas novads 69°2′49″N 94°9′29″E / 69.04694°N 94.15806°E | 2010 | Daba | vii, ix | Putoranas plato atrodas valsts dabas rezervāts, kas atrodas Sibīrijas centrālajā daļā. Daļa no plato ir iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā un ir pilnīgs subarktiskās un arktiskās ekosistēmas komplekss ar izolētām kalnu grēdām, senatnīgām taigām, meža tundrām, tundrām un arktiskajiem tuksnešiem. Plato ir viens no galvenajiem ziemeļbriežu migrācijas ceļiem.[25] | 1299 |
 | Ļenas Pilāru dabas parks | Sahas Republika 60°56′54″N 125°59′6″E / 60.94833°N 125.98500°E | 2012 | Daba | viii | Ļenas Pilāru dabas parks ir iespaidīgi klinšu pilāri, kuru augstums sasniedz par 100 m un atrodas Ļenas upes centrālajā daļā Sahas Republikā. Reģionā ir galēji kontinentāls klimats ar ikgadēju temperatūras diapazonu, gandrīz, 100 grādiem pēc Celsija (no -60 °C ziemā līdz + 40 °C vasarā). Kriogēno procesu (sasalšanu un atkausēšanu darbība) rezultātā Pilāru veidošanās notiek vēl joprojām. Vietām klintīs ir atrodamas kembrija laika augu fosilijas.[26] | 1234 |
 | Bolgaras vērstures un arhitektūras komplekss | Tatarstāna 54°58′44″N 49°3′23″E / 54.97889°N 49.05639°E | 2014 | Kultūra | ii, iv | Šī vieta atrodas Volgas upes krastos uz dienvidiem no vietas kur ietek Kama un uz dienvidiem no Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas. Bolgara ir viduslaiku pilsēta, un Volgas bulgāru civilizācijas centrs, kas pastāvēja starp 7. un 15. gadsimtu un 13. gadsimtā bija pirmā Zelta Ordas galvaspilsēta. Šī vieta ir simbolisks atgādinājums par islāma pieņemšanu Volgas bulgāru sabiedrībā 22. gadā m.ē., pašlaik šī vieta vēl joprojām ir svētceļojumu galamērķis tatāru musulmaņiem.[27] | 981 |
 | Daurijas ainavas | Aizbaikāla novads | 2017 | Daba | ix, x | 1448 | |
 | Svijažskas debesbraukšanas klosteris | Tatarstāna | 2017 | Kultūra | ii, iv | 1525 | |
 | Pleskavas arhitektūras skolas baznīcas | Pleskavas apgabals | 2019 | Kultūra | ii | 1523 | |
.jpg) | Oņegas ezera un Baltās jūras petrogrifi | Karēlija | 2021 | Kultūra | iii | 1654 | |
 | Kazaņas Valsts universitātes observatorijas | Tatarstāna | 2023 | Kultūra | i, ii, iv | 1678 | |
_-2.jpg) | Kenozero ezera kultūrainava | Arhangeļskas apgabals | 2024 | Kultūra | iii | 1688 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot | labot pirmkodu]- Krievijā
- Krievijas Eiropas daļā esošie objekti
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot | labot pirmkodu]
![](http://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:"Усадьба_В.П._Сукачева",_фасад_здания_Картинной_галереи.jpg)
.jpg)
.jpg){kind=spacer}
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Krievija
- ↑ Historic Centre of Saint Petersburg and Related Groups of Monuments, UNESCO
- ↑ Kizhi Pogost, UNESCO
- ↑ Kremlin and Red Square, Moscow, UNESCO
- ↑ Historic Monuments of Novgorod and Surroundings, UNESCO
- ↑ Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands, UNESCO
- ↑ White Monuments of Vladimir and Suzdal, UNESCO
- ↑ Architectural Ensemble of the Trinity Sergius Lavra in Sergiev Posad, UNESCO
- ↑ Church of the Ascension, Kolomenskoye, UNESCO
- ↑ Virgin Komi Forests, UNESCO
- ↑ Lake Baikal, UNESCO
- ↑ Volcanoes of Kamchatka, UNESCO
- ↑ Golden Mountains of Altai, UNESCO
- ↑ Western Caucasus, UNESCO
- ↑ Historic and Architectural Complex of the Kazan Kremlin, UNESCO
- ↑ Ensemble of the Ferapontov Monastery, UNESCO
- ↑ Curonian Spit, UNESCO
- ↑ Central Sikhote-Alin, UNESCO
- ↑ Uvs Nuur Basin, UNESCO
- ↑ Citadel, Ancient City and Fortress Buildings of Derbent, UNESCO
- ↑ Natural System of Wrangel Island Reserve, UNESCO
- ↑ Ensemble of the Novodevichy Convent, UNESCO
- ↑ Historical Centre of the City of Yaroslavl, UNESCO
- ↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
- ↑ Lena Pillars Nature Park, UNESCO
- ↑ Putorana Plateau, UNESCO
- ↑ Bolgar Historical and Archaeological Complex, UNESCO
| |||||||||||||||||||||||||||||
