UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Krievijas ir iekļautas 26 vietas (10 dabas objekti un 16 kultūras objekti), savukārt 27 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Krievija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi Sanktpēterburga
59°56′20″N 30°18′56″E / 59.93889°N 30.31556°E / 59.93889; 30.31556
1990 Kultūra i, ii, iv, vi Saukta arī par "Ziemeļu Venēciju" ar saviem daudzajiem kanāliem un vairāk nekā 400 tiltiem ir Pētera Lielā plašs pilsētvides projekts, ko sāka veidot 1703. gadā. Vēlāk (Padomju gados) pazīstama ar nosaukumu Ļeņingrada, pilsēta bija cieši saistīta ar Oktobra revolūciju. Sanktpēterburgas arhitektūrā var redzēt gan baroku, gan neoklasicisma stilu, piemēram, Admiralitātē, Ziemas pilī, Marmora pilī un Ermitāžā.[2] 540
Kiži koka baznīcas Karēlija
62°4′0″N 35°13′30″E / 62.06667°N 35.22500°E / 62.06667; 35.22500
1990 Kultūra i, iv, v Kiži koka baznīcas atrodas uz salām Oņegas ezerā, Karēlijā. Baznīcas veidotas astoņstūra formā 18. gadsimtā. Šāda tika baznīcas ir unikāls retums un atrodamas tikai Oņegas ezera apkārtnē.[3] 544
Maskavas kremlis un Sarkanais laukums Maskava
55°44′45″N 37°37′47″E / 55.74583°N 37.62972°E / 55.74583; 37.62972
1990 Kultūra i, ii, iv, vi Maskavas kremlijs kopš 13. gadsimta saistīts ar svarīgākajiem un politiski nozīmīgākajiem notikumiem Krievijā. Būvēts no 14. līdz 17. gadsimtam. Maskavas kremlis ir Krievijas pareizticīgās baznīcas viens no galvenajiem centiem. Svētā Bazila bazilika ir viens no skaistākajiem pareizticīgo pieminekļiem Krievijā.[4] 545
Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne Novgorodas apgabals
58°32′0″N 31°17′0″E / 58.53333°N 31.28333°E / 58.53333; 31.28333
1992 Kultūra ii, iv, vi Pilsēta atrodas uz senā tirdzniecības ceļa starp Vidusāziju un Ziemeļeiropi. 9. gadsimtā Novgoroda bija pirmā Krievzemes galvaspilsēta. Novgoroda ir viens no pareizticīgās baznīcas centriem Krievijā.[5] 604
Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis Arhangeļskas apgabals
65°5′0″N 35°40′0″E / 65.08333°N 35.66667°E / 65.08333; 35.66667
1992 Kultūra iv Solovku salas ietver sešas salas Baltajā jūrā, ar kopējo platību 300 km². Tās ir apdzīvotas kopš 5. gadsimta p.m.ē. Kopš 15. gadsimta šeit pastāv arī klosteris un no 16. līdz 19. gadsimtam ir būvētas vairākas baznīcas.[6] 632
Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi Vladimiras apgabals
56°9′0″N 40°25′0″E / 56.15000°N 40.41667°E / 56.15000; 40.41667
1992 Kultūra i, ii, iv Vladimira un Suzdaļa ir nozīmīgi mākslas centri Krievijas centrālajā daļā un ieņem svarīgu vietu valsts arhitektūras vēsturē. Pilsētās ir lieliski saglabājušās 12. un 13. gadsimtā sabiedriskās un reliģiskās ēkas.[7] 633
Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā Maskavas apgabals
56°18′37″N 38°7′46″E / 56.31028°N 38.12944°E / 56.31028; 38.12944
1993 Kultūra ii, iv Svētā Sergeja trīsvienības Lavra ir pareizticīgo klosteris ar militārām iezīmēm, kas raksturīks 15. līdz 18. gadsimtam. Galvenajā baznīcā — Lavrā — ir slavenā Trīsvienības ikona.[8] 657
Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca Maskava
55°39′20″N 37°40′26″E / 55.65556°N 37.67389°E / 55.65556; 37.67389
1994 Kultūra ii Baznīca ir celta 1532. gadā, par godu Ivanam Bargajam. Baznīca ir viens no tradicionālās koka baznīcu arhitektūras piemēriem, kas būvēta uz ķieģeļu pamatnes. Šai baznīcai ir bijusi liela ietekmē uz Krievijas baznīcu arhitektūras attīstību.[9] 634
Komi gārša Komi Republika
65°4′0″N 60°9′0″E / 65.06667°N 60.15000°E / 65.06667; 60.15000
1995 Daba vii, ix Komi gārša ir 3,28 miljonus hektārus liela tundra un kalnu tundra Urālos, kas ir viena no lielākajām neapstrādāto boreālo mežu platībām, kas palikusi Eiropā. Teritorija sniedz vērtīgus pierādījumus par dabas procesiem un bioloģisko daudzveidību taigā.[10] 719
Baikāla ezers Irkutskas apgabals un Burjatija
53°10′25″N 107°39′45″E / 53.17361°N 107.66250°E / 53.17361; 107.66250
1996 Daba vii, viii, ix, x Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidaustrumos. Tā platība ir 3,15 miljoni ha un tas ir vecākais (25 miljoni gadu) un dziļākais (1700 m) ezers pasaulē. Baikālā ir 20% no kopējām pasaules saldūdens rezervēm. Ezers tiek saukts arī par Krievijas "Galapagu", sakarā ar to, ka tā apkārtne ir viena no neparastākajām un pasaulē bagātākajām saldūdens faunām.[11] 754
Kamčatkas vulkāni Kamčatkas novads
56°20′0″N 158°30′0″E / 56.33333°N 158.50000°E / 56.33333; 158.50000
1996 Daba vii, viii, ix, x Šis reģions ir viens no izcilākajiem vulkānu reģioniem pasaulē ar lielu daudzumu aktīvajiem vulkāniem. Aktīvo vulkānu un ledāju mijiedarbība veido dinamisku skaistu ainavu. Reģionā ir liela sugu daudzveidība, tai skaitā pasaulē lielākā zināmā lašu dzimtas zivju mājvieta, kā arī liela jūras ūdra, brūnā lāča un Stellera jūras ērgļa populācija.[12] 765
Altaja Zelta kalni Altaja Republika
50°28′0″N 86°0′0″E / 50.46667°N 86.00000°E / 50.46667; 86.00000
1998 Daba x Altaja kalni atrodas Sibīrijas dienvidos. Reģiona galvenās upes ir Oba un Irtiša. Teritorijas kopējā platība ir 1 611 457 ha. Reģionam ir raksturīga secīga augstuma veģetācija — stepe, mežastepe, jaukto koku meži, subalpu un Alpu veģetācijas. Šī vieta ir nozīmīgs apdraudēto sugu mājvieta, piemēram, sniega leopards.[13] 768
Rietumkaukāzs Krasnodaras novads un Adigeja
44°0′0″N 40°0′0″E / 44.00000°N 40.00000°E / 44.00000; 40.00000
1999 Daba ix, x Rietumkaukāzs plešas 275 000 ha platībā Kaukāza kalnu rietumu galā un atrodas 50 km uz ziemeļaustrumiem no Melnās jūras. Šis reģions ir viens no retajiem lielajiem kalnu apvidiem Eiropā, kas nav pieredzējis būtisku cilvēka ietekmi. Šajā kalnu reģionā dzīvo vairāki subalpu un Alpu ganību dzīvnieki. Vieta ir nozīmīga ar daudz dažādām ekosistēmām, kā arī svarīga ar endēmisko augu un savvaļas dzīvnieku sugām. Šajā reģionā ir atjaunota Eiropas bizonu kalnu pasuga.[14] 900
Kazaņas kremļa vēstures un arhitektūras komplekss Tatarstāna
55°47′28″N 49°5′42″E / 55.79111°N 49.09500°E / 55.79111; 49.09500
2000 Kultūra ii, iii, iv Kazaņas kremlis ir vieta kur aizsākās musulmaņu periods Zelta Ordā un Kazaņas ganistē. 1552. gadā to iekaroja Ivans Bargais un Kazaņa kļuva par kristiešu zemi. Kazaņas kremlis ir vienīgais Krievijas cietoksnis un svētceļojuma vieta tatāriem.[15] 980
Feraponta klostera komplekss Vologdas apgabals
59°57′23″N 38°34′3″E / 59.95639°N 38.56750°E / 59.95639; 38.56750
2000 Kultūra i, iv Feraponta klosteris atrodas Vologdas apgabalā, Krievijas ziemeļos un ir ļoti labi saglabājies un labs piemērs Krievijas pareizticīgo klostera kompleksam 15. — 17. gadsimtam. Klostera arhitektūra izceļas ar arhitektūras tīrību un izdomu.[16] 982
Kuršu kāpas Kaļiņingradas apgabals
55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E / 55.27444; 20.97083
(kopā ar Valsts karogs: Lietuva Lietuvu)
2000 Kultūra v Cilvēku dzīvošana šajā iegarenajā smilšu kāpas pussalā 98 km gara un 0,4 – 4 km plata, aizsākās jau aizvēsturiskajos laikos. Visu šo laiku kāpas apdraud dabas spēki: vēja un viļņu ietekme. Kāpas pastāvēšana līdz mūsdienām iespējama tikai nemitīgi apkarojot eroziju, kā arī turpinot kāpu stabilizāciju un mežu atjaunošanu.[17] 994
Centrālais Sihotealins Piejūras novads
45°20′0″N 136°10′0″E / 45.33333°N 136.16667°E / 45.33333; 136.16667
2001 Daba x Sihotealins ir viens no neparastākajiem un bagātākajiem mērenās joslas mežiem pasaulē. Šī ir zona starp taigu un subtropiem, kur dienvidu sugas spēj sadzīvot ar tipiskām ziemeļu sugām, piemēram, Amūras tīģeris un Himalaju lācis ar brūno lāci un lūsi.[18] 766
Uvsnūra baseins Tivas Republika
50°16′30″N 92°43′11″E / 50.27500°N 92.71972°E / 50.27500; 92.71972
(kopā ar Valsts karogs: Mongolija Mongoliju)
2003 Daba ix, x Uvsnūra baseina platība ir 1 068 853 ha un ir svēlgts baseins Vidusāzijas ziemeļos. Baseins nosaukumu ieguvis par godu Uvsnūra ezeram]], lielam, seklam un ļoti sāļam ezeram, kas ir svarīgs migrējošajiem putniem, ūdensputniem un jūras putniem. Baseina teritorijā atrodas divpadsmit aizsargājamās teritorijas, kuras pārstāv galvenās Eirāzijas austrumu biotas. Stepe ir mājvieta vairākām retām dzīvnieku sugām, piemēram, gerbilam, lāsumainajam seskam. Kalnos dzīvo tādas retas dzīvnieku sukas kā sniega leopards, kanu aitas un Āzijas kalnu kazas.[19] 769
Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas Dagestāna
42°3′10″N 48°17′49″E / 42.05278°N 48.29694°E / 42.05278; 48.29694
2003 Kultūra iii, iv Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas bija Persijas impērijas ziemeļu līnija. Nocietinājumi lielākoties veidoti no akmens, tos veido 2 paralēlas sienas krasta līdz kalniem. Derbentas pilsēta tika izveidota starp šīm divām sienām un ir saglabājusi daļu senā plānojuma. Līdz 19. gadsimtam šai vietai bija liela stratēģiska nozīme.[20] 1070
Vrangeļa salas dabas rezervāts Čukotkas autonomais apvidus
71°11′20″N 179°42′55″W / 71.18889°N 179.71528°W / 71.18889; -179.71528
2004 Daba ix, x Dabas rezervāts atrodas krietni virs polārā loka un ietver Vrangeļa (7608 km²) un Heralda salas (11 km²) un apkārtējos ūdeņus. Salās dzīvo lielākā Klusā okeāna valzirgu populācija. Kā arī salas ir ligzdošanas vieta apmēram 100 putnu sugām, no kurām daudzas ir apdraudētas. Salās pašlaik ir identificētas 417 augu sugas un pasugas, tas ir daudzas reizes vairāk nekā jebkurā citās Arktikas salās.[21] 1023
Novodevičjes klostera ansamblis Maskava
55°43′34″N 37°33′22″E / 55.72611°N 37.55611°E / 55.72611; 37.55611
2004 Kultūra i, iv, vi Novodevičas klosteris atrodas Maskavas dienvidrietumos. Celts 16. un 17. gadsimtā tā sauktajā Maskavas baroka stilā un ir daļa no vairākiem klostera ansambļiem Klosterim ir tika saistība ar Krievijas politisko, kultūras un reliģijas vēsturi, un ir cieši saistīts ar Maskavas kremli.[22] 1097
Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs Jaroslavļas apgabals
57°39′10″N 39°52′34″E / 57.65278°N 39.87611°E / 57.65278; 39.87611
2005 Kultūra ii, iv Jaroslavļa atrodas pie Volgas un Kotorosļas upēm apmēram 250 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas. 11. gadsimtā tā pārtapa par nozīmīgu tirdzniecības centru. Pilsēta ir slavena ar savām 17. gadsimtā veidotajām baznīcām un ir izcils piemērs pilsētplānošanas reformām Katrīnas Lielās valdīšanas periodā Krievijā. Pilsētas viens no nozīmīgākajām vietām ir Spaskija klosteris, kas ir viens no vecākajiem klosteriem Volgas lejteces reģionā, tas būvēts uz 12. gadsimta pagānu svētvietas drupām.[23] 1170
Strūves ģeodēziskais loks (2 punkti) Ļeņingradas apgabals
60°4′27″N 26°58′11″E / 60.07417°N 26.96972°E / 60.07417; 26.96972
60°5′7″N 26°57′40″E / 60.08528°N 26.96111°E / 60.08528; 26.96111
(kopā ar Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju, Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Lietuva Lietuvu, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Somija Somiju, Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Zviedrija Zviedriju)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Krievijas teritorijā atrodas 2 punkti.[24] 1187
Putoranas plato Krasnojarskas novads
69°2′49″N 94°9′29″E / 69.04694°N 94.15806°E / 69.04694; 94.15806
2010 Daba vii, ix Putoranas plato atrodas valsts dabas rezervāts, kas atrodas Sibīrijas centrālajā daļā. Daļa no plato ir iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā un ir pilnīgs subarktiskās un arktiskās ekosistēmas komplekss ar izolētām kalnu grēdām, senatnīgām taigām, meža tundrām, tundrām un arktiskajiem tuksnešiem. Plato ir viens no galvenajiem ziemeļbriežu migrācijas ceļiem.[25] 1299
Ļenas Pilāru dabas parks Sahas Republika
60°56′54″N 125°59′6″E / 60.94833°N 125.98500°E / 60.94833; 125.98500
2012 Daba viii Ļenas Pilāru dabas parks ir iespaidīgi klinšu pilāri, kuru augstums sasniedz par 100 m un atrodas Ļenas upes centrālajā daļā Sahas Republikā. Reģionā ir galēji kontinentāls klimats ar ikgadēju temperatūras diapazonu, gandrīz, 100 grādiem pēc Celsija (no -60 °C ziemā līdz + 40 °C vasarā). Kriogēno procesu (sasalšanu un atkausēšanu darbība) rezultātā Pilāru veidošanās notiek vēl joprojām. Vietām klintīs ir atrodamas kembrija laika augu fosilijas.[26] 1234
Bolgaras vērstures un arhitektūras komplekss Tatarstāna
54°58′44″N 49°3′23″E / 54.97889°N 49.05639°E / 54.97889; 49.05639
2014 Kultūra ii, iv Šī vieta atrodas Volgas upes krastos uz dienvidiem no vietas kur ietek Kama un uz dienvidiem no Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas. Bolgara ir viduslaiku pilsēta, un Volgas bulgāru civilizācijas centrs, kas pastāvēja starp 7. un 15. gadsimtu un 13. gadsimtā bija pirmā Zelta Ordas galvaspilsēta. Šī vieta ir simbolisks atgādinājums par islāma pieņemšanu Volgas bulgāru sabiedrībā 22. gadā m.ē., pašlaik šī vieta vēl joprojām ir svētceļojumu galamērķis tatāru musulmaņiem.[27] 981

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Džejrakas — Asas vēstures un kultūras rezervāts Ingušija
42°49′0″N 44°40′0″E / 42.81667°N 44.66667°E / 42.81667; 44.66667
1996 Kultūra 569
Grāfa Šeremetjeva nespējnieku patversmes arhitektūras komplekss Maskava
55°46′24″N 37°38′7″E / 55.77333°N 37.63528°E / 55.77333; 37.63528
1996 Kultūra i, iii, vi 571
Valāmas arhipelāgs Karēlijas Republika
61°22′0″N 30°56′0″E / 61.36667°N 30.93333°E / 61.36667; 30.93333
1996 Jaukti 572
Agrākās pilsētasSvijažskas ansamblis Tatarstāna
55°46′0″N 48°40′0″E / 55.76667°N 48.66667°E / 55.76667; 48.66667
1998 Kultūra 1111
Irkutskas vēsturiskais centrs Irkutskas apgabals
52°17′0″N 104°18′0″E / 52.28333°N 104.30000°E / 52.28333; 104.30000
1998 Kultūra 1166
Kristus Glābēja katedrāle Maskava
55°45′0″N 37°37′0″E / 55.75000°N 37.61667°E / 55.75000; 37.61667
1998 Kultūra ii, vi 1168
Rostovas kremplis Jaroslavļas apgabals
57°11′0″N 39°25′0″E / 57.18333°N 39.41667°E / 57.18333; 39.41667
1998 Kultūra ii, iii, iv, v 1185
Jeņisejskas vēsturiskais centrs Krasnojarskas novads
58°37′23″N 92°9′16″E / 58.62306°N 92.15444°E / 58.62306; 92.15444
2000 Kultūra ii, iii, iv 1460
Prinča Dimitrija Asiņainā baznīca Jaroslavļas apgabals
57°31′43″N 38°19′1″E / 57.52861°N 38.31694°E / 57.52861; 38.31694
2001 Kultūra i, ii, iv 1518
Lielā Pleskava Pleskavas apgabals
57°49′34″N 28°19′36″E / 57.82611°N 28.32667°E / 57.82611; 28.32667
2002 Kultūra i, ii, iv 1638
Sikači—Aļanas petroglifi Habarovskas novads
48°45′0″N 135°39′0″E / 48.75000°N 135.65000°E / 48.75000; 135.65000
2003 Kultūra 1787
Duriāna stepes (Duriāna valsts biosfēras rezervāts) Aizbaikāla novads
50°3′37″N 115°39′7″E / 50.06028°N 115.65194°E / 50.06028; 115.65194
2005 Daba x 1996
Komandora salas Kamčatkas novads
55°0′0″N 167°0′0″E / 55.00000°N 167.00000°E / 55.00000; 167.00000
2005 Daba vii, viii, ix, x 1997
Madaganas valsts dabas rezervāts Magadanas apgabals
61°25′0″N 141°0′0″E / 61.41667°N 141.00000°E / 61.41667; 141.00000
2005 Daba vii, viii, ix, x 1998
Krasnojarskas pilāri Krasnojarskas novads
55°57′40″N 92°48′25″E / 55.96111°N 92.80694°E / 55.96111; 92.80694
2007 Daba vii, viii, ix, x 5113
Lielais Vasjuganas mitrājs Tomskas apgabals, Novosibirskas apgabals, Omskas apgabals
56°58′51″N 79°41′24″E / 56.98083°N 79.69000°E / 56.98083; 79.69000
2007 Daba vii, viii, ix, x 5114
Astrahaņas kremļa komplekss Astrahaņas apgabals
46°20′50″N 48°2′0″E / 46.34722°N 48.03333°E / 46.34722; 48.03333
2008 Kultūra ii, iii, iv 5368
Ilmeņa kalni Čeļabinskas apgabals
55°9′0″N 60°15′0″E / 55.15000°N 60.25000°E / 55.15000; 60.25000
2008 Daba vi, vii, viii 5388
Taniasas arheoloģiskā vieta Rostovas apgabals
47°16′14″N 39°20′39″E / 47.27056°N 39.34417°E / 47.27056; 39.34417
2009 Kultūra ii, iii, v 5422
Krievijas kremļi: Astrahaņas kremļa komplekss, Ugličas kremļa komplekss un Pleskavas kremļa komplekss Astrahaņas apgabals
46°20′50″N 48°2′0″E / 46.34722°N 48.03333°E / 46.34722; 48.03333
Jaroslavļas apgabals
57°31′43″N 38°19′1″E / 57.52861°N 38.31694°E / 57.52861; 38.31694
Pleskavas apgabals
57°49′34″N 28°19′36″E / 57.82611°N 28.32667°E / 57.82611; 28.32667
2010 Kultūra ii, iii, iv 5517
Bikinas upes ieleja (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt objektu Sihotealina rezervāts) Piejūras novads
46°39′0″N 135°27′0″E / 46.65000°N 135.45000°E / 46.65000; 135.45000
2010 Daba x 5571
Cara Izmailovas rezidences arhitektūras un parku komplekss Maskava
55°47′31″N 37°45′40″E / 55.79194°N 37.76111°E / 55.79194; 37.76111
2011 Kultūra ii, iv 5622
Baškīrijas Urāli Baškortostāna
53°8′30″N 57°0′30″E / 53.14167°N 57.00833°E / 53.14167; 57.00833
2012 Jaukti i, iii, v, vi, viii, x 5666
Kenozeras ezera testaments Arhangeļskas apgabals
62°4′39″N 38°11′39″E / 62.07750°N 38.19417°E / 62.07750; 38.19417
2014 Jaukti iii, iv, v, vi, vii 5922
Komi gārša (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt un precizēt objekta robežas) Komi Republika
63°37′33″N 58°57′09″E / 63.62583°N 58.95250°E / 63.62583; 58.95250
2014 Daba vii, viii, ix, x 5925
Rietumkaukāzs (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt un precizēt objekta robežas) Krasnodaras novads, Adigeja un Karačaja-Čerkesija
43°36′29″N 40°48′10″E / 43.60806°N 40.80278°E / 43.60806; 40.80278
2014 Daba ix, x 5926
Mamajeva kurgāna memoriālais komplekss "Staļingradas kaujas varoņiem" Volgogradas apgabals
48°44′32″N 44°32′13″E / 48.74222°N 44.53694°E / 48.74222; 44.53694
2014 Kultūra i, iv, vi 5936

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]