Pāriet uz saturu

Dievs piedos

Vikipēdijas lapa
Dievs piedos
Oriģinālais
nosaukums
Бог Простить
Žanrs īsfilma
Režisors Ohanness Hačatrjans
Producents
  • Mila Andrijaša
  • Antons Sova
Scenārija autors Marina Artemenko
Galvenajās
lomās
  • Viktors Ždanovs
  • Sergejs Šadrins
  • Tamāra Morozova
  • Danilo Braga
Operators Artjoms Kozirevs
Studija Tuaron
Izplatītājs Tuaron
Izdošana
  • 2021. gada 9. oktobris (Kijiva)
Ilgums 17 minūtes
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Valoda ukraiņu
IMDb profils

"Dievs piedos" (ukraiņu: Бог Простить) ir Ukrainas īsmetrāžas spēlfilma, kuras režisors ir Ohanness Hačatrjans.[1]

Galveno lomu filmā atveidoja Viktors Ždanovs, kurš filmējies arī filmās "Kiborgi", "Ex", "Vulkāns", "Pieaugošais haizivs" un citās ukraiņu filmās un seriālos.[2]

Īsfilma "Dievs piedos" bija starp 13. Ukrainas Valsts kinematogrāfijas aģentūras prezentāciju uzvarētājiem un saņēma finansējumu pēc Valsts kinematogrāfijas atbalsta padomes balsojuma, kā arī filmu iekļāva šī konkursa 6 interesantāko īso spēlfilmu debiju projektu izlasē.[3]

Filmu uzņēma ar Ukrainas Nacionālās gvardes atbalstu, kas nodrošināja aprīkojumu un personālu. Filmas producenti ir Mila Andrijaša un Antons Sova.[4][5]

Viktors Ždanovs — kapelāns. Kadrs no filmas.

Ukraiņu kapelāns, mēģinot izkļūt no pelēkās zonas starp karojošām pusēm, uzduras sašautam separātistu konvojam, kur sastop nāvīgi ievainotu algotni un ir izvēles priekšā — palīdzēt vai bēgt tālāk, taču pēkšņi netīšām uzkāpj uz kājnieku mīnas.[6]

  • Viktors Ždanovs — kapelāns
  • Sergejs Šadrins (1980—2021)[7] — separātists
  • Tamāra Morozova — māte
  • Danilo Braga — dēls

Ražošanas process

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1 gadu ilga finansējuma meklēšana
  • 1,5 mēnešus notika sagatavošanās
  • 4 dienas ilga filmas uzņemšana
  • 1 mēnesis tika patērēts montāžai

Apbalvojumi un nominācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2021. gada Starptautiskās Brukovkas balvas nominante — Nacionālā īsfilma
  • 2021. gada Kristāla Kijevas kino balvas nominante — labākais operatora darbs īsfilmā
  • 2021. gada Kijivas starptautiskais filmu festivāls Kinolitopis, par operatora darbu Artjomam Kozirevam[8]
  • 2023. gada 26. Ukrainas bērnu un jauniešu filmu festivāls "Zelta cālis" — labākā pilnmetrāžas īsfilma[9][5]
  1. «Оганнес Хачатрян про тонку лінію вибору, Сергія Параджанова та свій дебют». Your Art. 2020-06-01. Skatīts: 2023-07-01.
  2. Віктор Ющенко. «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №750/2009. Президент України», 17.09.2009.
  3. Юрій Самусенко. «Хто дістав фінансування на Тринадцятому пітчингу Держкіно». Moviegram (ukraiņu), 2020-07-10. Skatīts: 2023-07-01.
  4. Юлия Шевченко. «Шестая национальная кинопремия: в список номинантов попал короткометражный фильм «Бог простит»». Plitkar (ru-RU), 2023-06-19. Skatīts: 2023-07-01.
  5. 5,0 5,1 Високий Замок. «Кіновиробник Туарон здобули премію за кращий ігровий короткометражний фільм «Бог простить» — Високий Замок». wz.lviv.ua (uk-ua), 2023-08-11. Skatīts: 2023-08-19.
  6. «Бог простить». usfa.gov.ua (uk-Uk). Skatīts: 2023-07-01.
  7. «Умер известный украинский актер: не пережил операцию». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2023-07-01.
  8. «Переможці 2021 – КІНОЛІТОПИС | 18 КИЇВСЬКИЙ МІЖНАРОДНИЙ ФЕСТИВАЛЬ». kinolitopys.com.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-22. Skatīts: 2023-01-29.
  9. editor. «"Золоте курча" в екзилі: в Німеччині відбувся український кінофестиваль». Amal, Berlin! (ukraiņu), 2023-07-18. Skatīts: 2023-07-30.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]