Dievs piedos
| Dievs piedos | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Бог Простить |
| Žanrs | īsfilma |
| Režisors | Ohanness Hačatrjans |
| Producents |
|
| Scenārija autors | Marina Artemenko |
| Galvenajās lomās |
|
| Operators | Artjoms Kozirevs |
| Studija | Tuaron |
| Izplatītājs | Tuaron |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 17 minūtes |
| Valsts |
 Ukraina |
| Valoda | ukraiņu |
| IMDb profils | |
"Dievs piedos" (ukraiņu: Бог Простить) ir Ukrainas īsmetrāžas spēlfilma, kuras režisors ir Ohanness Hačatrjans.[1]
Galveno lomu filmā atveidoja Viktors Ždanovs, kurš filmējies arī filmās "Kiborgi", "Ex", "Vulkāns", "Pieaugošais haizivs" un citās ukraiņu filmās un seriālos.[2]
Īsfilma "Dievs piedos" bija starp 13. Ukrainas Valsts kinematogrāfijas aģentūras prezentāciju uzvarētājiem un saņēma finansējumu pēc Valsts kinematogrāfijas atbalsta padomes balsojuma, kā arī filmu iekļāva šī konkursa 6 interesantāko īso spēlfilmu debiju projektu izlasē.[3]
Filmu uzņēma ar Ukrainas Nacionālās gvardes atbalstu, kas nodrošināja aprīkojumu un personālu. Filmas producenti ir Mila Andrijaša un Antons Sova.[4][5]
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png)
Ukraiņu kapelāns, mēģinot izkļūt no pelēkās zonas starp karojošām pusēm, uzduras sašautam separātistu konvojam, kur sastop nāvīgi ievainotu algotni un ir izvēles priekšā — palīdzēt vai bēgt tālāk, taču pēkšņi netīšām uzkāpj uz kājnieku mīnas.[6]
Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Viktors Ždanovs — kapelāns
- Sergejs Šadrins (1980—2021)[7] — separātists
- Tamāra Morozova — māte
- Danilo Braga — dēls
Ražošanas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1 gadu ilga finansējuma meklēšana
- 1,5 mēnešus notika sagatavošanās
- 4 dienas ilga filmas uzņemšana
- 1 mēnesis tika patērēts montāžai
Apbalvojumi un nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2021. gada Starptautiskās Brukovkas balvas nominante — Nacionālā īsfilma
- 2021. gada Kristāla Kijevas kino balvas nominante — labākais operatora darbs īsfilmā
- 2021. gada Kijivas starptautiskais filmu festivāls Kinolitopis, par operatora darbu Artjomam Kozirevam[8]
- 2023. gada 26. Ukrainas bērnu un jauniešu filmu festivāls "Zelta cālis" — labākā pilnmetrāžas īsfilma[9][5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Оганнес Хачатрян про тонку лінію вибору, Сергія Параджанова та свій дебют». Your Art. 2020-06-01. Skatīts: 2023-07-01.
- ↑ Віктор Ющенко. «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №750/2009. Президент України», 17.09.2009.
- ↑ Юрій Самусенко. «Хто дістав фінансування на Тринадцятому пітчингу Держкіно». Moviegram (ukraiņu), 2020-07-10. Skatīts: 2023-07-01.
- ↑ Юлия Шевченко. «Шестая национальная кинопремия: в список номинантов попал короткометражный фильм «Бог простит»». Plitkar (ru-RU), 2023-06-19. Skatīts: 2023-07-01.
- ↑ 5,0 5,1 Високий Замок. «Кіновиробник Туарон здобули премію за кращий ігровий короткометражний фільм «Бог простить» — Високий Замок». wz.lviv.ua (uk-ua), 2023-08-11. Skatīts: 2023-08-19.
- ↑ «Бог простить». usfa.gov.ua (uk-Uk). Skatīts: 2023-07-01.
- ↑ «Умер известный украинский актер: не пережил операцию». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2023-07-01.
- ↑ «Переможці 2021 – КІНОЛІТОПИС | 18 КИЇВСЬКИЙ МІЖНАРОДНИЙ ФЕСТИВАЛЬ». kinolitopys.com.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-22. Skatīts: 2023-01-29.
- ↑ editor. «"Золоте курча" в екзилі: в Німеччині відбувся український кінофестиваль». Amal, Berlin! (ukraiņu), 2023-07-18. Skatīts: 2023-07-30.