Difterijas toksīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Diphtheria toxin dimer, Corynephage beta.

Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da. Sastāv no diviem fragmentiem (domēniem): A (DT-A domēns) un B (DT-B domēns).[1] To producē Corynebacterium diphtheriae.

Darbības mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A domēnam piemīt fermentu aktivitāte, bet B domēns savienojas ar šūnu receptoriem: HB-EGF (heparīna saistīšanas epidermālais augšanas faktors) prekursors kopā ar DRAP27/CD9 membrānas proteīnu. DT-A un DT-B ir saistīti ar disulfāta saitēm. DT-A ir ar fermenta aktivitāti, bet DT-B nav toksisks, taču ir nepieciešams, lai DT-A varētu nokļūt šūnu citoplazmā. Difterijas toksīna letālās devas zemākais minimums (LDLo) sastāda 50—100 ng/kg ķermeņa masas. Viena DT-A molekula, kad ir nokļuvusi tieši citoplazmā, ir spējīga nogalināt eikariotisku šūnu. Difterijas toksīns inhibē proteīnu sintēzi un inducē DNS intranukleosomālu sabrukšanu (piemīt apoptozei stimulējošā aktivitāte), ko stimulē DT-A. Intranukleosomālā sabrukšana nosaka citolīzi (šūnas sabrukšanu), bet ne proteīnu inhibēšanu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Corynebacterium diphtheriae and Related Toxigenic Species: Genomics, Pthogenicity and Applications. Editor Andreas Burkovski. Springer, 2014. ISBN 978-94-007-7623-4 doi:10.1007/978-94-007-7624-1