Difterijas toksīns

Vikipēdijas lapa
Diphtheria toxin dimer, Corynephage beta.

Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da. Sastāv no diviem fragmentiem (domēniem): A (DT-A domēns) un B (DT-B domēns).[1] To producē Corynebacterium diphtheriae.

Darbības mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A domēnam piemīt fermentu aktivitāte, bet B domēns savienojas ar šūnu receptoriem: HB-EGF (heparīna saistīšanas epidermālais augšanas faktors) prekursors kopā ar DRAP27/CD9 membrānas proteīnu. DT-A un DT-B ir saistīti ar disulfāta saitēm. DT-A ir ar fermenta aktivitāti, bet DT-B nav toksisks, taču ir nepieciešams, lai DT-A varētu nokļūt šūnu citoplazmā. Difterijas toksīna letālās devas zemākais minimums (LDLo) sastāda 50—100 ng/kg ķermeņa masas. Viena DT-A molekula, kad ir nokļuvusi tieši citoplazmā, ir spējīga nogalināt eikariotisku šūnu. Difterijas toksīns inhibē proteīnu sintēzi un inducē DNS intranukleosomālu sabrukšanu (piemīt apoptozei stimulējošā aktivitāte), ko stimulē DT-A. Intranukleosomālā sabrukšana nosaka citolīzi (šūnas sabrukšanu), bet ne proteīnu inhibēšanu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Corynebacterium diphtheriae and Related Toxigenic Species: Genomics, Pthogenicity and Applications. Editor Andreas Burkovski. Springer, 2014. ISBN 978-94-007-7623-4 doi:10.1007/978-94-007-7624-1