Dilans Grūnevegens

Vikipēdijas lapa
Dilans Grūnevegens
Dylan Groenewegen
Dilans Grūnevegens 2022. gadā
Personas dati
Dzimis 1993. gada 21. jūnijā (30 gadi)
Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande
Augums 177 cm[1]
Svars 70 kg[2]
Komandas informācija
Komanda Team Jayco–AlUla
Disciplīna šoseja
Loma braucējs
Braucēja tips sprinteris
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2012–2014 Cycling Team De Rijke
2015 Team Roompot
2016–2021 LottoNL-Jumbo[3][4]
2022– Team BikeExchange–Jayco[5]
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
5 posmi (2017, 2018, 2019, 2022)
1 TTT posms (2019)

Viendienas un klasikas

Nīderlandes čempions grupas braucienā (2016)
Driedaagse Brugge–De Panne (2019)
Kīrne—Brisele—Kīrne (2018)
Brussels Cycling Classic (2015)
Rund um Köln (2016)

Dilans Grūnevegens (nīderlandiešu: Dylan Groenewegen; dzimis 1993. gada 21. jūnijā) ir profesionāls Nīderlandes šosejas riteņbraucējs, kurš šobrīd pārstāv UCI WorldTeam komandu Team Jayco–AlUla. Viņš uzvarējis četros individuālos Tour de France posmos un vienā komandas braucienā.

2016. gadā viņš uzvarēja Nīderlandes čempionātā grupas braucienā. 2020. gadā Grūnevegens saņēma ievērojamu uzmanību, jo izraisīja nopietnu kritienu Tour de Pologne sacensību finišā, kura rezultātā Fabio Jakobsens tika ievietots slimnīcā, bet Grūnevegens saņēma deviņu mēnešu diskvalifikāciju no sacīkstēm.

Dzīves sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegens dzimis strādnieku ģimenē Amsterdamā. Viņa vectēvs Ko Zīlemans (1933—2021) nodarbojās ar pielāgotu velosipēdu rāmju izgatavošanu, no viņa Dilans septiņu gadu vecumā saņēma savu pirmo velosipēdu. Zīlemanam piederēja veikals, kurā pārdeva velosipēdu rāmjus, šo nodarbi 1928. gadā bija aizsācis viņa tēvs; to vēlāk turpināja Dilana tēvs Gerijs. 17 gadu vecumā Dilans iestājās arodskolā, lai turpinātu savas ģimenes iepriekšējo triju paaudžu tradīcijas kā rāmju izgatavošanas meistars.[6]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Pasaules tūres[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegens intervijā sacīja, ka 2014. gadā viņam bija jāizvēlas starp Team Roompot vai augstāka līmeņa komandu BMC Racing Team. Viņš izvēlējās pirmo, jo tās pārstāvji viņam deva "lielu pārliecību".[7]

LottoNL—Jumbo (2016—2021)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada oktobrī Grūnevegens paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar LottoNL-Jumbo[8] uz trijiem gadiem no 2016. gada sākuma.[9]

2016. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijā Grūnevegens uzvarēja Nīderlandes čempionātā, apsteidzot Vauteru Vipertu.[10] Apskatot Grūnevegena velosipēdu Bianchi Oltre XR4, Saimons Ričardsons no Global Cycling Network minēja, ka attiecībā uz mehāniku ar Dilanu ir "ļoti viegli sastrādāties". Grūnevegens uzvarēja Tour of Britain 4. posmā.[11][12]

2017. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubaijas tūrē, kas ilga no janvāra beigām līdz februāra sākumam, Grūnevegens ieguva otro vietu kopvērtējumā,[13] ierindojoties otrajā vietā arī 1. un 2. posmā.[14][15] Neraugoties uz to, ka līdz uzvarai nedaudz pietrūka, viņš uzvarēja jauno braucēju kopvērtējumā.[16] 28. aprīlī Grūnevegens uzvarēja Tour de Yorkshire pirmajā posmā. 174 kilometrus garā posma finišā tikai fotofinišā viņš pārspēja Austrālijas sprinteri Keilebu Jūanu.[17] Otrajā posmā, kas finišēja Harogeitā, viņš ierindojās ceturtajā vietā.[18] Šo panākumu viņš turpināja, kad maijā uzvarēja divos Arctic Race of Norway posmos.[19][20]

Grūnevegens labi iesāka Tour de France, ierindojoties piektajā vietā 2. posmā, kas bija pirmais līdzenais posms.[a][22] Pirmajā nedēļā viņš uzrādīja vēl divus labākā desmitnieka rezultātus, ieņemot sesto vietu 6. un 7. posmā.[23][24] Pēc diviem kalnu posmiem un atpūtas dienas Dordoņā[25] viņš finišēja trešajā vietā 178. kilometrus garajā 10. posmā no Perigē uz Beržeraku.[26][27] Grūnevegens uzvarēja sacensību pēdējā posmā Elizejas laukos Parīzē.[28][29]

2018. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februārī Grūnevegens piedalījās Dubaijas tūrē un uzvarēja 1. posmā.[30] Grūnevegens noturēja kopvērtējuma vadību līdz trešajam posmam, kad tika sodīts ar 20 sekundēm par neatļautu aizvēja izmantošanu, braucot aiz savas komandas mašīnas pēc mehāniskas velosipēda problēmas. Sacensību zilo kreklu, kas tiek piešķirts sacensību līderim, pārņēma Elia Vivjāni, kurš dienu sāka divas sekundes aiz Grūnevegena, kurš izkrita no labāko desmitnieka.[31][32] Viņš pauda sašutumu, sakot: "Man bija problēmas ar velosipēdu, mehāniķi to man sabojāja. Es patiesībā domāju, ka tas bija labs tiesnešu lēmums, taču tas mani satrieca”, noveļot vainu uz komandas mehāniķiem.[31]

Tour de France Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, pārspējot Fernando Gaviriju un Peteru Saganu, kuri abi līdz tam bija uzvarējuši divos posmos.[33] Posms bija garākais tūrē ar 231 kilometru, startu Fužērā un finišu Šartrā, Ziemeļfrancijā.[34] Grūnevegens uzvarēja arī 8. posmā, Amjēnā pārspējot Saganu un Džonu Degenkolbu.[35][36] Kādā intervijā Grūnevegens teica, ka sprints bija "nedaudz netīrs", taču pats ir pasteidzies un izmantojis labu iespēju.[35]

2019. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martā Grūnevegens uzvarēja pirmajos divos Parīze—Nica posmos. Otrajā posmā viņš atradās sacensību galvgalī 23 braucēju grupā aptuveni 30 kilometrus no finiša līnijas, un beigās uzvarēja posmā pēc tam, kad grupa vēlreiz sadalījās un palika tikai 7 braucēji, kuri cīnījās par uzvaru.[37] Vēlāk martā viņš uzvarēja Driedaagse Brugge-De Panne sacensībās, apsteidzot Gaviriju un Vivjāni pēc tam, kad viņam sanāca izspraukties cauri spraugai starp Gaviriju un norobežojošo barjeru, lai uzsāktu savu sprintu.[38]

Jumbo-Visma ceļā uz uzvaru Tour de France 2. posmā

Jumbo-Visma uzvarēja komandu braucienā Tour de France 2. posmā, tādējādi palielinot Grūnevegena komandas biedra Mikes Tēnisena pārsvaru kopvērtējumā.[39] Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, kas bija garākais tūrē ar 230 kilometriem un finišu Šalonā pie Sonas. Viņš pārspēja Keilebu Jūanu un Saganu, ceturto reizi uzvarot kādā Tour de France posmā.[40][41] Grūnevegens uzvarēja Lielbritānijas tūres 1., 3. un 5. posmā, attiecīgajos posmos pārspējot Dāvidu Čimolai, Matjē van der Pūlu un Metjū Volsu.[42][43][44]

2020. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegens 2020. gada sezonu iesāka ar uzvarām Volta a la Comunitat Valenciana 1. un 3. posmā, kā arī punktu klasifikācijā.[45][46] Sekoja panākumi AAE tūrē, 26. februārī uzvarot 4. posmā. Finišā Dubaijā viņš pēc 173 km pārspēja Fernando Gaviriju un Paskālu Akermani.[47]

5. augustā Tour de Pologne 1. posma finišā Katovicē, Polijā, Grūnevegens iegrūda Fabio Jakobsenu posma finišu norobežojošajās barjerās, izraisot ļoti nopietnu kritienu, kura rezultātā viņa sāncensis tika nogādāts slimnīcā un galu galā nonāca medicīniski izraisītā komā.[48] Arī Grūnevegens krita un guva atslēgas kaula lūzumu. Kritienā tika iesaistīti vairāki braucēji; franču sprinterim Markam Saro nācās izstāties no sacensībām kritiena rezultātā gūto traumu dēļ. Grūnevegens tika diskvalificēts no sacensībām un sodīts ar 500 CHF naudas sodu.[49] Jakobsena komandas vadītājs Patriks Lefevrs izteicās, ka viņa komanda apsver iespēju ierosināt kriminālapsūdzību pret Grūnevegenu.[50]

2020. gada novembrī Grūnevegenam tika piemērota deviņu mēnešu diskvalifikācija par kritiena izraisīšanu, kas datēta ar atpakaļejošu datumu līdz incidenta dienai, kas nozīmēja, ka aizliegums beidzās 2021. gada 7. maijā.[51] Mēnesi iepriekš Jakobsenam bija jāveic sejas operācija, kurā tika rekonstruēts viņa žoklis un pārstādīts kauls. Gan Grūnevegens, gan viņa komanda Jumbo-Visma atvainojās un uzņēmās atbildību,[52][53] norādot, ka viņš "novirzījās no [savas] līnijas" un norādīja arī to, ka vēlas būt "godīgs sprinteris".[54]

2021. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegena diskvalifikācija beidzās dienu pirms Giro d'Italia starta un komanda viņu iekļāva sastāvā.[55] Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta otrajā posmā[56] un pirms 14. posma viņš izstājās no sacensībām. Aprīlī sacensību apritē atgriezās arī Jakobsens. Jūlijā Grūnevegens uzvarēja divos Tour de Wallonie posmos un sprinta klasifikācijā. Augustā viņš uzvarēja Danmark Rundt pirmajā posmā.

Team BikeExchange—Jayco (2022. gads—pašlaik)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegens, svinot uzvaru 2022. gada Tour of Slovenia otrajā posmā

2021. gada decembrī Grūnevegens parakstīja trīs gadu līgumu ar Austrālijas UCI WorldTeam komandu Team BikeExchange–Jayco no 2022. gada sezonas. Sezonas sākumā viņš uzvarēja vairākos nelielu daudzdienu sacensību posmos to skaitā Tour de Hongrie, Tour of Slovenia, kā arī Saudi Tour, kur viņš uzvarēja divos posmos un punktu klasifikācijā. 2022. gada Tour de France viņs uzvarēja trešajā pomsā, gūstot pirmo tūres uzvaru kopš 2019. gada.[57]

Sasniegumi lielajās tūrēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā tūre 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
A pink jersey Giro d'Italia DNF
A yellow jersey Tour de France 160 156 DNF 145 117
A red jersey Vuelta a España

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūnevegens dzīvo Amsterdamā, Rivīrenbūrtas apkaimē.[6]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1. posms bija individuālais brauciens.[21]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Team Jumbo-Visma – Dylan Groenewegen». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. decembrī. Skatīts: 2019. gada 15. jūlijs.
  2. «Dylan Groenwegen». ProCyclingStats. Skatīts: 2019. gada 15. jūlijs.
  3. «Cheery Christmas for ambitious Team Jumbo-Visma». Jumbo–Visma (Team Oranje Road BV). 2018. gada 21. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 4. janvāris.
  4. «Team Jumbo-Visma 2020 roster presented in Amsterdam». Bianchi (F.I.V. Edoardo Bianchi S.p.A.). 2019. gada 20. decembris. Skatīts: 2020. gada 2. janvāris.
  5. «Dylan Groenewegen set for Team BikeExchange». cyclingnews.com. 2021. gada 11. decembris. Skatīts: 2021. gada 11. decembris.
  6. 6,0 6,1 Erik Raschke. «Dylan Groenewegen: Charging through the chaos while holding tightly to the past», 2017. gada 31. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. decembrī. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  7. «Dylan Groenewegen: Focused on the Classics in 2015». caferoubaix.com. 2015. gada 22. janvāris. Skatīts: 2020. gada 5. marts.
  8. «CyclingPub.com – Team Jumbo welcomes Visma as name sponsor from 2019». www.cyclingpub.com. Skatīts: 2019. gada 8. oktobris.
  9. «Transfer news: Rowney signs for Orica-AIS». cyclingnews.com. 2015. gada 6. oktobris. Skatīts: 2015. gada 8. oktobris.
  10. «Groenewegen sprints to Dutch national road title». cyclingnews.com. 2016. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 26. februāris.
  11. Colin Henrys. «Tour of Britain 2016: Dylan Groenewegen outsprints Dan McLay to win stage four». roadcyclinguk.com, 2016. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. decembrī. Skatīts: 2020. gada 25. februāris.
  12. William Fotheringham. «Dylan Groenewegen confirms progress with Tour of Britain stage win». theguardian.com, 2016. gada 7. septembris. Skatīts: 2020. gada 25. februāris.
  13. Henry Robertshaw. «Marcel Kittel wins final stage and overall of Dubai Tour as mechanical costs Mark Cavendish». cyclingweekly.com, 2017. gada 4. februāris. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  14. Henry Robertshaw. «Marcel Kittel powers to Dubai Tour stage one win with Mark Cavendish third». Cycling Weekly. Time Inc. UK, 2017. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  15. «Kittel sprints to opening Dubai Tour win — on disc brakes». VeloNews. Competitor Group, Inc. 2017. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  16. «2017 Dubai Tour Final Classification Results». 2017. gada 4. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. septembrī. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  17. «Dylan Groenewegen sprints to victory on stage one of Tour de Yorkshire». theguardian.com. 2017. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  18. Tim Dale. «Tour de Yorkshire 2017: Stage two updates». bbc.co.uk, 2017. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  19. «Groenewegen bags sprint win in Tour of Norway». Cyclingnews.com. Immediate Media Company. 2017. gada 18. maijs. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  20. «Tour of Norway: Groenewegen sprints to stage 4 victory». Cyclingnews.com. Immediate Media Company. 2017. gada 20. maijs. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  21. «Valverde crashes out of Tour de France». cyclingnews.com. 2017. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  22. Simon Burnton. «Tour de France 2017: Marcel Kittel wins stage two, Thomas stays in yellow – as it happened». theguardian.com, 2018. gada 21. februāris. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  23. Barry Ryan. «Tour de France: Kittel wins sprint in Troyes». Cyclingnews.com. Immediate Media Company, 2017. gada 6. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  24. Susan Westemeyer, Laura Weislo. «Tour de France: Kittel makes it three in Nuits-Saint-Georges». Cyclingnews.com. Immediate Media Company, 2017. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  25. «Tour de France 2017: Route and Stages». Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  26. Tom Cary. «Tour de France 2017, stage 10: Marcel Kittel blows field away while Chris Froome ties with Jacques Anquetil on 50 yellow jerseys». telegraph.co.uk, 2017. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  27. «Tour de France 2017: Germany's Marcel Kittel sprints to stage 10 win». bbc.co.uk. 2017. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. janvāris.
  28. Fotheringham, William. «Chris Froome wins fourth Tour de France after Champs Elysées procession». The Guardian, 2017. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 23. jūlijs.
  29. Dane Cash. «Groenewegen making his case as rising sprint star». velonews.com, 2018. gada 6. februāris. Skatīts: 2020. gada 20. janvāris.
  30. Aaron Lee. «Tour of Dubai: Dylan Groenewegen upsets stellar sprint field to claim Dubai Tour opener». Eurosport, 2018. gada 6. februāris. Skatīts: 2019. gada 10. oktobris.
  31. 31,0 31,1 Vern Pitt. «Dylan Groenewegen blasts team mechanics after losing Dubai Tour lead through time penalty». Cycling Weekly, 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2019. gada 10. oktobris.
  32. Sadhbh O'Shea. «Cavendish wins Dubai Tour stage 3». Cyclingnews.com, 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2019. gada 10. oktobris.
  33. Paul Doyle and John Brewin. «Tour de France 2018: Dylan Groenewegen wins stage seven – as it happened». The Guardian, 2018. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 8. oktobris.
  34. William Fotheringham. «Tour de France 2018: stage-by-stage guide». TheGuardian.com (Guardian Media Group), 2018. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 8. oktobris.
  35. 35,0 35,1 Jack Skelton. «Tour de France 2018: Dylan Groenewegen takes stage eight for second straight win». bbc.co.uk, 2018. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 8. oktobris.
  36. John MacLeary. «Tour de France 2018, stage eight: Dylan Groenewegen claims second successive win as Fernando Gaviria and Andre Greipel are relegated». The Telegraph, 2018. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 14. jūlijs.
  37. «Paris-Nice 2019 – stage two results and standings: Dylan Groenewegen extends lead as Mark Cavendish faces set-back». telegraph.co.uk. 2019. gada 11. marts. Skatīts: 2020. gada 16. decembris.
  38. «Three Days of De Panne 2019 – full results and standings: Dylan Groenewegen strikes late to win». telegraph.co.uk. 2019. gada 27. marts. Skatīts: 2020. gada 16. decembris.
  39. «Tour de France 2019: Geraint Thomas puts time into rivals as Teunissen retains yellow». BBC. 2019. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 16. decembris.
  40. «Tour de France: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey». bbc.co.uk. 2019. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  41. Ian Parker. «Tour de France 2019: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey». independent.co.uk, 2019. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  42. «Tour of Britain: Dutchman Dylan Groenewegen wins stage one». bbc.co.uk. 2019. gada 7. septembris. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  43. «Tour of Britain: Dylan Groenewegen wins stage three from Mathieu van der Poel». bbc.co.uk. 2019. gada 9. septembris. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  44. Stephen Farrand. «Tour of Britain: Groenewegen wins stage 5». cyclingnews.com, 2019. gada 11. septembris. Skatīts: 2019. gada 7. oktobris.
  45. Daniel Ostanek. «Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen wins stage 1». cyclingnews.com, 2020. gada 5. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. decembris.
  46. Patrick Fletcher. «Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen comes back from crash to win stage 3». msn.com, 2020. gada 7. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. decembris.
  47. «UAE Tour 2020, stage four – full results and standings: Dylan Groenewegen sprints to victory as Adam Yates retains overall lead». telegraph.co.uk. 2020. gada 26. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. decembris.
  48. «Fabio Jakobsen in serious but stable condition following Tour de Pologne crash». cyclingnews.com.
  49. «Dylan Groenewegen facing disciplinary action after Tour de Pologne crash». cyclingnews.com.
  50. «Patrick Lefevere: It was a very dirty action by Groenewegen». cyclingnews.com.
  51. «Dylan Groenewegen banned for nine months for causing Tour of Poland crash». BBC Sport. Skatīts: 2020. gada 11. novembris.
  52. «Geëmotioneerde Groenewegen: 'Ik heb spijt en hoop het beste voor Fabio'». nos.nl (holandiešu). 2020-08-07. Skatīts: 2021-01-18.
  53. «Dylan Groenewegen apologises for Tour de Pologne stage 1 crash». cyclingnews.com.
  54. George Ramsay. «Cyclist Dylan Groenewegen given nine-month suspension after Tour of Poland horror crash». CNN, 2020. gada 11. novembris. Skatīts: 2020. gada 15. decembris.
  55. «Dylan Groenewegen returns from suspension at Giro d'Italia». VeloNews.com. 2021-04-27. Skatīts: 2021-12-20.
  56. «Groenewegen 'disappointed' with fourth-placed Giro finish on return from nine-month ban». France 24 (angļu). 2021-05-09. Skatīts: 2021-12-20.
  57. Ben Snowball. «TOUR DE FRANCE 2022: DYLAN GROENEWEGEN HAD 'MENTAL DEMONS' FROM FABIO JAKOBSEN CRASH, SAYS ROBBIE MCEWEN». Eurosport, 2022. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 14. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]