Diskusija:Eirozona

Nosaukums

"Eiro zona (angļu: euro area; arī eirozona (angļu: eurozone), kas gan nav oficiālais nosaukums)..."

Vadoties gan pēc šķirkļa teksta angļu valodā, gan arī skatoties kā šis termins lietots vairākās ES mājaslapā uzrakstīju šādi, bet neesmu īsti drošs, jo citviet ir sastopams arī "eirozona", vienkāršāk sakot, kāda īsti varētu būt atšķirība un vai citētais variants ir ok? --Zemgalietis 01:51, 14 jūlijā, 2010 (UTC)

manuprāt labi. --Biafra 07:18, 14 jūlijā, 2010 (UTC)

Pirmās atsauces informācija acīmredzot jau ir nedaudz mainījusies, citāts no [1] : ""Eurozona” ir oficiāls termins, kas apzīmē to valstu grupu, kuru valūta ir euro," tātad tomēr iesaka rakstīt vienā vārdā. Kas šķiet loģiski, lai nesanāktu kā "foto grāfs ar foto aparātu foto grafēja foto grāfijas." Attiecīgi ir pamats raksta nosaukumu rakstīt vienā vārdā. Termgrauzis (diskusija) 19:39, 5 decembrī, 2012 (UTC)

Euro? Es laikam esmu kaut ko palaidis garām... --ScAvenger (diskusija) 19:43, 5 decembrī, 2012 (UTC)

Nezinu, cik oficiāla ir šī mājas lapa, bet tur ir euro zona --Treisijs (diskusija) 20:41, 5 decembrī, 2012 (UTC)

biju naivās cerībās, ka tādi murgi ir tikai eiroierēdņu sacerētos avotos, bet nē, arī mūsu valdība pastrādājusi: Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu... dokumentā gan euro konsekventi likts slīprakstā. "zona"- jebkurā gadījumā ir atsevišķs vārds. --Biafra (diskusija) 21:42, 5 decembrī, 2012 (UTC)

Eiro būs jāsauc par euro. --ScAvenger (diskusija) 05:55, 7 decembrī, 2012 (UTC)

taču tas viss nekādā ziņā nenozīmē, ka būtu jāpārsauc arī vikipēdijā. --Biafra (diskusija) 08:27, 7 decembrī, 2012 (UTC)

ES prasa, lai ES likumos konsekvences pēc tiktu lietots apzīmējums euro. Vai Vikipēdija ir ES normatīvais akts? ~~Xil (saruna) 15:24, 7 decembrī, 2012 (UTC)

Jauna informācija

Valsts valodas centra speciālisti atzīst, ka Eiropas vienotās valūtas zonas apzīmēšanai gramatiski pareizas ir abas patlaban lietotās formas — gan "eiro zona", gan "eirozona". Tomēr latviešu valodas prakse rāda, ka līdzīgos gadījumos, kad vienam no vārdkopas komponentiem nav lokāmas galotnes, ir tendence veidoties attiecīgam saliktenim, piemēram, kinomāksla, kinorepertuārs, fotodarbnīca, fotoportrets, šādu skaidrojumu Finanšu ministrijai snieguši Valsts valodas centra speciālisti. Tāpēc Valsts valodas speciālisti iesaka lietot terminu "eirozona". Atsauce. --Laurijs (diskusija) 23:37, 15 decembrī, 2012 (UTC)

atbalstu raksta pārvietošanu. --Biafra (diskusija) 08:07, 16 decembrī, 2012 (UTC)

Uz eurozona, jo valodnieki tak nav arī pret 'euro'? :) --Zemgalietis (diskusija) 08:16, 16 decembrī, 2012 (UTC)

Par laimi, ne valodnieki, ne birokrāti stingri neuzstāj uz "euro". Protams, muļķīgi, ka oficiālos dokumentos būs jābūt "euro", bet visur citur varēs rakstīt "eiro". Pat padomju laikā latviski oficiāli bija "rublis", nevis "rubļ" :) --ScAvenger (diskusija) 08:22, 16 decembrī, 2012 (UTC)

Atbalstu pārvietošanu uz eirozona. --GreenZeb (diskusija) — 2012. gada 16. decembrī, plkst. 10.43 (UTC +2)

Atbalstu. Un, protams, ne ar lielo burtu, kā pašlaik rakstā. --ScAvenger (diskusija) 08:51, 16 decembrī, 2012 (UTC)

Starp citu, kā tiek veidoti līdzīgi vārdu savienojumi? Tā nav vāciska mode? --Zemgalietis (diskusija) 21:11, 10 jūlijā, 2013 (EEST)

Vāciska mode varētu būt salikteņi no trim četriem vārdiem, bet šādi jau ir raksturīgi gan latviešu, gan daudzām citām valodām. --ScAvenger (diskusija) 21:17, 10 jūlijā, 2013 (EEST)

Šai gadījumā mode drošvien ir izvairīties no nelokāmas galotnes, pat ja tā neko nemaina. Vispār salikteņu veidošana ir raksturīga visām indoeiropiešu valodām, re ku en par to ir vairāk ~~Xil (saruna) 21:54, 10 jūlijā, 2013 (EEST)