Diskusija:Grobiņa

Grobiņa ir 10 km no Liepājas, nevis 12. Faktiski kļūda par 20% ;)

Enciklopēdijā "Latvijas pilsētas" rakstīts, ka 11 km :)--Feens 19:50, 29 martā, 2006 (UTC)

Tā ir kļūda, pieļauju domu, ka citu pilsētu aprakstos enciklopēdijā "Latvijas pilsētas" attālumi starp pilsētām arī varētu būt kļūdaini. Atlantos, citos rakstu avotos ir 10 km. Ievadi googlā "Grobiņa 10km" un "Grobiņa 11km". Faktiski uzreiz būs skaidra Grobiņas atrašanās vieta. Tā teikt - klausi vietējos! ;)

10 km ir no pilsētas centra vai robežas ? (pilsētām ir izmērs)-Yyy 13:50, 11 aprīlī, 2006 (UTC)

No centra, protams. No robežas līdz robežai - 6,5 km.

Agrāk attālumus mērīja starp pasta nodaļām (ērtības labad). 1926.gadā minēts, ka Grobiņa no Liepājas atrodas 12km attālumā, un šis rādītājs saglabājies. Par 10km nepiekrītu - ceļa zīme Grobiņā, kas norāda "Liepāja 10" atrodas pilsētas malā, ne centrā, savukārt Liepājā norādes uz Grobiņu (vismaz pāris gadus atpakaļ) bija krietni mulsinošas. Google Maps attālumu starp Liepāju un Grobiņu norāda 12,3km. Artis.silinsh (diskusija) 03:20, 27 septembrī, 2014 (EEST)

Izņēmu teikumu "Pēc 2004. gada datiem Grobiņā ir bijis Latvijā vislielākais alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju.", jo tam nav atsauces, tādēļ nav garantijas, ka tā nav vienkārši muļķošanās. -- Mrom 16:13, 31 janvārī, 2007 (UTC)

Nesaprotu, kādēļ pie Grobiņas ģērboņa jāliek pilsētas lietuviskais nosaukums, ja Grobiņai ar lietuviešiem ir tikpat liels sakars, cik Rīgai , piemēram, ar tatāriem? Bezsakars.

Uzdrošinos apgalvot, ka daudz lielāks sakars, nekā Rīgai ar tatāriem. Grobiņa atrodas tikai pārdesmit kilometrus no Lietuvas, tāpēc - kāpēc gan neatzīmēt, ka tuvējie kaimiņi to sauc šādi? (Pats šo nosaukumu neieliku). --Feens 21:26, 10 augustā, 2007 (UTC)

Grobiņai leiši patiešām nav nekādi kaimiņi. Grobiņa no Lietuvas atrodas apm. tikpat tālu cik Jelgava no Lietuvas. Cik tad tālu tā var aiziet - leiši tik pārsauks mūsu pilsētas un mēs tik rakstām tās iekavās??!!

Rimberta hronika

Būtu ieteicams teikumu "Grobiņa ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā; kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā." vai nu izņemt, vai pārmainīt par "Grobiņa, IESPĒJAMS, ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā; kā Zēburga (Seeburg) tā VARĒTU BŪT pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā.". Esošais apgalvojums NAV fakts. Tam patiesībā nav pat īsta pamatojuma, vismaz attiecībā uz Skābāržkalnu (ņemot vērā pilskalna izmērus un senpilsētas robežas) un tā atrašanās vietu attiecībā pret Liepājas ezeru/jūru. Zviedru arheologs Birgers Nermans pirmais (un, cik zinu, vienīgais) centās pierādīt Grobiņas - Zēburgas atbilstību, taču viņa darbā iekļautais pamatojums ir drīzāk "vēlamais" nevis "esošais". Tas arī nav uzskatāms par pierādītu. Artis.silinsh (diskusija) 23:34, 14 septembrī, 2014 (EEST)

Iebilstu, jo nav būtībā alternatīvu viedokļu par hronikā minētās Zēburgas atrašanās vietu, kas atradusies piecu dienu gājiena attālumā starp jūru un Apūles pili. Tā ir neskaitāmos rakstos un kartēs identificēta ar arheoloģiski pierādītajām vikingu apmetnēm Grobiņā.--Pirags (diskusija) 12:21, 27 septembrī, 2014 (EEST)

Vienalga tas nav pierādīts pilnīgi droši (ja nu kādreiz atklāj vēl kādu vietu tuvākā aopkārtnē). Ierosinu rakstīt "visticamāk". Vai Grobiņa "tiek identificēta...". --Feens (diskusija) 12:44, 27 septembrī, 2014 (EEST)

Pirmkārt, "neskaitāmi" šie raksti tehniski nav gan, un būtībā šie raksti citē vien no pāris avotiem (Šlipenbaha 1809.g. vai tā paša Nermana 1930.g.), bet, pētot senākus rakstus ar tur esošajiem apgalvojumiem, nācies bieži vien saskarties ar dažādu apgalvojumu neprecizitāti un kļūdām. Tā, piemēram, 1877.gadā minēts, ka Grobiņas ordeņa pils uzbūvēta 1244.gadā (droši vien sajaukta ar Kuldīgas pili), citur 1929.gadā izdevumā "Ugunskurs" rakstīts, ka 1298.gadā (kad "pils cēlājs" Dītrihs fon Grīningens jau gandrīz 40 gadus bija miris).

Otrkārt, kā viena no alternatīvajām versijām minēti gan Mātras pilskalns, gan Vārtējas pilskalns. Turklāt visus Piemares pilskalnus joprojām nav izdevies pilnībā apzināt. Kā teorija Grobiņa-Ezerpils ir iespējama, taču nav nekādā gadījumā pierādīta. Tam būtu nepieciešami plaši arheoloģiskie izrakumi pilsētā abpus Ālandei, un tas diez vai jebkad notiks.

Vēsturnieks Vilis Biļķins 1953.g. raksta "Nav drošs zviedru pētnieka B. Nermana uzskats, ka šī pils būtu atradusies tagadējās Grobiņas tuvumā. Tā varēja tik pat labi būt par kādas upes grīvas, kas atradās vairāk uz dienvidiem."Artis.silinsh (diskusija) 14:42, 28 septembrī, 2014 (EEST)

Man grūti pieņemt, ka Mātras pilskalns, Vārtājas pilskalns vai kāds cits varētu būt dēvēts par "Ezerpili".--Pirags (diskusija) 15:03, 28 septembrī, 2014 (EEST)

Es tiešām nezinu, ko uz to atbildēt.Artis.silinsh (diskusija) 18:30, 28 septembrī, 2014 (EEST)

Ja informācija ir tikai, tik cik Rimberta hronikā - pili sauc Seeburg (Jūr-/Ezerpils) un tā atrodas 5 dienas no Apoles, tad tā var būt jebkur (arī pašlaik neatrastā vai pilnīgi zudusī vietā). Kā pretendenti izvirzu, piemēram, Klaipēdu (kurši + pie jūras + apm 5 dienas no Apūles). Tāpēc neredzu, kāda problēma Grobiņas gadījumā ir vārdiem "visticamāk" un "tiek uzskatīta". Par aizvēsturi mēs vispār 100% nevaram būt droši gandrīz par neko. --Feens (diskusija) 20:20, 28 septembrī, 2014 (EEST)

Ordeņa pils

Problēma ar pils celšanas datumiem. Vispirms gribēju uzzināt, kur ņemts 1269.gads. Lieta tāda, ka dažādos avotos uzrādās dažādi datumi -

www.vietas.lv rakstīts, ka 1253.gadā (sākotnējais avots, protams, nav norādīts);
Das Ausland: Wochenschrift für Länder- u. Völkerkunde, Volume 14, Cotta, (1841), rakstīts, ka no 1245.-1250. (mestra Dītriha fon Grīningena vadībā, un viņš tur palicis par fogtu);
Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland), Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen, (1990) rakstīts, ka 1245.gadā, kurši to iekaroja 1260.gadā, ordenis to iznīcināja 1262.g., un jauno pili uzbūvēja tajā pašā vietā 1290.g.;
www.pilis.lv rakstīts, ka precīzs gads nav zināms, bet pils esot bijusi jau 1253.gadā (avots - Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. - R: LU Latvijas vēstures institūts, 2004, 201.-204.lpp., bet pats neesmu pārbaudījis) Tur gan arī runāts par "otro ordeņa pili" Skabāržkalnā, kas, protams, ir muļķības;
zudusilatvija.lv rakstīts, ka 1269.g. (mestrs Otto fon Lutterbergs, kas atbilst gadam); tas pats teksts atkārtojas šajā lapā vairākkārt, un dažkārt pārkopēts vārds vārdā citās saitēs;
letonika.lv vispār min tikai 1328.gadu;
Libausche Zeitung, Nr.211, (1891), rakstīts, ka pils celta 1246.-1251.g. D. fon Grīningena vadībā;
Libausche Zeitung,Nr.202, (1904), teikums "vecākā baznīca apgabalā ir Grobiņas pils baznīca, kas varētu būt kopā ar pili dibināta (burtisks tulkojums) 1269.gadā";
O.Krolls savā rakstā par Grobiņu "Kurzemes Vārdā" (1937) un vēlāk (1940) min 1269.gadu;
Latviešu Avīzes, Nr.10 (1877), min "vecā bruņinieku pils [...] ir no bruņinieku lielkungs Ditrich no Groningen 1244.g. uzbūvēta";
Kurzemes Vārds, Nr.206 (1939), rakstīts "Pils celta 1269. gadā. Daži vācu kronisti apgalvo, ka Grobiņā vāci savu pili uzcēluši jau 1245., vai 1253. g. Tā tad pilsdrupas ir 670—694 g. vecas."

Secinu, ka vecākajos rakstos minētais skaitlis ir 1244. vai 1245. +5 gadi. Protams, vairums vecāko avotu ir vācu, taču, ņemot vērā visus viņiem pieejamos Livonijas laika dokumentus, viņiem varētu būt taisnība. Es pagaidām neesmu spējis atrast vecāku avotu kā 1904.gada rakstu, kurā minēts 1269.gads (vecākais avots vāciski šim gadam no 1911.g.).Artis.silinsh (diskusija) 01:29, 1 oktobrī, 2014 (EEST)