Vārtājas pilskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns (Latvija)
Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Bunkas pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija
Koordinātas 56°29′23″N 21°22′55″E / 56.48967°N 21.38193°E / 56.48967; 21.38193Koordinātas: 56°29′23″N 21°22′55″E / 56.48967°N 21.38193°E / 56.48967; 21.38193
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Vārtājas pilskalns ar senpilsētu
Aizsardzības numurs 1331
Vērtības grupa vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha, vācu: Warchdach, Warrach) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1331 "Vārtājas pilskalns ar senpilsētu".

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilskalns atrodams starp "Kalneniekiem" (300 m uz dienvidiem no mājām) un "Znotēniem" (400 m uz austrumiem no mājām) Vārtājas senlejas labajā krastā. Ernests Brastiņš 1923. gadā rakstīja, ka Vārtājas pilskalnam ir 0,5 ha liels plakums un tas ierīkots zemesragā, ko norobežo divi grāvji un vaļņi[1]. Pētera Stepiņa 1964. gadā Vārtājas senpilsētā izdarītie izrakumi liecināja par apdzīvotību 5.—13.gadsimtā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārtājas pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. 1257. gadā Livonijas ordenis Vārtājas (Wartha) pilī izvietoja savu garnizonu Kurzemes-Prūsijas kara ceļa aizsardzībai pret žemaišiem. Vārtājas pils Atskaņu hronikā minēta sakarā ar 1259. gada otrās puses notikumiem, kad pils priekšā tika izveidota ordeņa karaspēka kara nometne. Naktī mestrs sadalīja karaspēku divās daļās, no kuriem vieniem bija jāsargā apmetne, bet otriem jāiet izlūkos. Lietuviešu izlūki savukārt pētīja ordeņa karaspēka atstātās pēdas un ziņoja savam ķēniņam, ka no Daugavas krastiem ieradies liels karaspēks. Lietuvieši savā apspriedē nolēma bez kaujas atkāpties un nakts tumsā kļuva nesasniedzami iespējamai vajāšanai. Ordeņa brāļi deva padomu mestram pastiprināt Kurzemes pilīs ordeņa garnizonus un doties atpakaļ uz Rīgu.

Atskaņu hronikā vēstīts par 8 brāļu - bruņinieku sagūstīšanu Vārtājā. Arī Vartbergas Hermaņa hronikā par Durbes kauju ir ziņas par 8 ordeņa brāļu bruņinieku nāvi Vārtājas pilī. Pēc Durbes kaujas notikušās kuršu sacelšanās laikā ordeņa karaspēks atriebes karagājienā Vārtājas pili nodedzīnāja un tā vairs vēlāk netika atjaunota.

Foto galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]