Diskusija:Kārlis Ulmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Piebilde anonīmajam (80.232.242.185) - diktators nav amats--Feens 13:00, 14 decembrī, 2005 (UTC)

Vai Kārlis Ulmanis ir saucams par Latvijas Valsts prezidentu vai nav, neapšaubāmi ir diskutabls un neviennozīmīgs jautājums, tāpēc, pirms mainīt rakstā, vajadzētu šajā lapā par to vienoties. --Feens 17:03, 16 decembrī, 2005 (UTC)
Mēģināšu sākt formulēt:
Par iekļaušanu Valsts prezidentu sarakstā:
  • Formālā puse - viņš pats un valsts pārvaldes orgāni viņu tā dēvēja.
  • Nav pazīmes (vismaz man nav zināmas), ka viņa faktisko leģitimitāti tajā laikā apstrīdētu kaut cik ievērojama sabiedrības daļa.
Pret iekļaušanu Valsts prezidentu sarakstā:
  • Ulmanis nāca pie varas antikonstitucionālā ceļā, un pats sev piešķīra Valsts prezidenta nosaukumu, Kvieša termiņam beidzoties, tātad nevarētu būt runas par Ulmani kā likumīgu Valsts prezidentu.
Personīgi esmu par to, lai iekļautu Ulmani prezidentu sarakstā. Kādas domas citiem?--Feens 17:13, 16 decembrī, 2005 (UTC)
Grūti spriest. Manuprāt, veiksmīgs risinājums būtu pievienot attiecīgu atzīmi (ka šajā amatā viņš sevi iecēlis pats) visur, kur viņš minēts kā Latvijas prezidents. --Tail 23:51, 23 decembrī, 2005 (UTC)
Es jau [[1]] to izdarīju, bet katru reizi rakstīt, diezgan smagnēji. Būtībā diskusija pastāv tikai tāpēc, ka Latvijā tas vēl aizvien ir tāds karsta kartupeļa jautājums. Manuprāt, Kārlis Ulmanis pildīja Valsts prezidenta funkcijas, tātad par to viņu arī jādēvē. Personīgi man patiesi žēl, ka Latvijā, atšķirībā no Čehijas, parādījās tāds Lielais Sējējs un Dubultģēnijs (kā rakstīja tolaiku avīzes), bet vēsture ir vēsture --Feens 00:09, 24 decembrī, 2005 (UTC)
Iespējams, pietiktu, ja šo atrunu ieliktu vēl tikai vienā vietā - tajā tabulā, jo tā tomēr saista uzmanību. Varbūt līdzīgi kā Kirhenšteinam iekavās atzīmēt? --Tail 00:38, 24 decembrī, 2005 (UTC)

Nu labrit![labot pirmkodu]

Tas, ka sevi iecela vel neko nenozime! Labrit - tai absurdajai frazei, ka neviens neprotesteja! Ka zinams pret Stalinu ari neviens neprotesteja... dazi jau var te megjinat parrakstit un piefrizet vesturi, tak patiesibu nenoslepsi..

Kas ir patiesība? (c)Poncijs Pilāts :)--Feens 22:19, 23 decembrī, 2005 (UTC)

Tas, ka Ulmanis nebija VP

Tautas vadonis[labot pirmkodu]

Domāju, ka vajadzētu arī šādu kategoriju, jo pats taču sevi iecēla, sekojot Feena loģikai. Arī Saulīte (tur gan VPMarketam varētu būt iebildumi) u.c. derētu. Vārdusakot šīs piezīmes būtība ir tāda, lai KU netiktu norādīts kā VP, jo ir milzumdaudz skolēnu, kas izmanto Wiki referātiem un mācībām, kur info var iegūt ātrāk, nekā rakņājoties grāmatās un klausoties skolotājā. Var tekstā pievienot frāzi, ka vīņs pats sevi uzskatīja par VP vai tmldz. Lūdzu rīkojieties, moderatori!

Vikipēdija ir brīva visiem. Varētu arī Jūs labot. Tautas vadonis nebija Ulmaņa "oficiāls" amats. Tā viņu dēvēja komplimentārā prese. Un vēl simts citos tikpat tizlos vārdos. Tomēr viņa amats bija Valsts prezidents, kaut arī ieņēma viņš to nelikumīgi. Tā viņu uzrunāja arī ārvalstu pārstāvji (cik man zināms).--Feens 14:05, 6 martā, 2006 (UTC)
Turklāt, cik zinu, tāda ir arī vēstures tradīcija - Ulmani saukt par valsts prezidentu (pēc 1936. gada, kad beidzās Kvieša pilnvaras). Galu galā - amatu tak viņš ieņēma. --Dekaels 16:18, 6 martā, 2006 (UTC)
Manuprāt, tā, kā ir patlaban, ir visnotaļ precīzi. --Tail 16:33, 6 martā, 2006 (UTC)
..."graša cena" tad tādai enciklopēdijai, kam tradīcija svarīgāka par precizitāti...
Var pieķerties ļoti daudzām lietām, kas nebija likumīgas saskaņā ar iepriekšējo režīmu tiesībām... Piemēram, Aleksandrs Pirmais Krievijas troni sagrāba, nogalinot tēvu, bet viņu tomēr tradicionāli sauc par imperatoru. Uzskatu, ka arī Ulmani vajadzētu minēt kā VP ar kaut kādu noradi uz to, ka viņš nebija Saeimas ievēlēts. Precizitāte prasa atzīt to, ka Ulmanis pēc Kvieša pildīja VP funkcijas — bet to, kādā ceļā viņš pie šā amata tika, izvērsti atspoguļot varētu rakstā. --217.198.224.13 17:26, 6 martā, 2006 (UTC)

LR un LPSR[labot pirmkodu]

LPSR bija izveidota 1940. g. jūlijā ar "Tautas Saeimas" lēmumiem. Bet par valdības vadītāju (Ministru prezidentu — arī, protams, ar visai apšaubāmo leģitimitāti) A. Kirhenšteins kļuva jūnijā - nebija vēl nekādas LPSR un vēl jo vairāk LPSR MP.--217.198.224.13 17:26, 6 martā, 2006 (UTC)

Izmetu Kirhenšteinu kā LPSR MP (vai TKP) nezinu īsti ,jāskatās. Bet kā rakstīt par Valsts prezidentu - vispār svītriņu? --Feens 18:32, 6 martā, 2006 (UTC)

teksts no historia.lv[labot pirmkodu]

Novērsu pēdējās izmaiņas un pārvietoju pievienoto tekstu uz šo apakšlapu. Ja teksti ir apvienojami, tad tas jāveic "civilizēti" un pārdomāti, nevis "brutāli" iekopējot vienu tekstu aiz otra. --Jūzeris 20:52, 17 aprīlī, 2006 (UTC)

"brutāli" - vārds vietā. --Latvia United 21:49, 17 aprīlī, 2006 (UTC)
Pārāk ilgi jau stāv uzraksts par apvienošanu. Vai ir saņemta atļauja no historia.lv lietot šo tekstu? Ja jā, tad es varētu vismaz kaut kā apvienot. -- Mrom 09:02, 17 februārī, 2007 (UTC)

Velotos redzet ka Jana Cirula darbs ka gramats rezisors tiktu atdits. Vins uzdeva savu dzivi Krievju rokas sis gramatas publikacija. Janis bija mans vectevs

Citāti[labot pirmkodu]

Es domāju, ka citātu sadaļa jāizņem – tādu paturēt nav Vikipēdijas prakse, tie šeit nav lietoti kontekstā un šajā gadījumā, manuprāt, veic slavinošu funkciju. --Tail 22:20, 25 maijā, 2007 (UTC)

Pilnībā pievienojos + manuprāt, vienreiz jau izmetām. --Feens 23:21, 25 maijā, 2007 (UTC)
Prakse minēt citātu paraugus tieši ir pieņemta Vikipēdijā, pat tur, kur par cilvēku jau ir uzrakstīts krietni vairāk (en:Winston Churchill). Iespējams, jāizņem daļa no šiem citātiem, bet slaveno "savu vietu" un kaut ko Ulmaņa politikai raksturīgo (piemēram, kādu no citātiem, kur izpaužas nacionālisms) ir vērts paturēt. 217.198.224.13 23:56, 25 maijā, 2007 (UTC)
Rakstam par Čērčilu tomēr nav atsevišķas citātu sadaļas (citātu gan tur tiešām brīžiem diezgan daudz – varbūt pat mazliet par daudz). Protams, citāti var būt, un tevis minētajam citātam paplašinātā rakstā noteikti būtu jābūt (bez konteksta to, manuprāt, var pārprast), bet biogrāfiskos rakstos citātiem nevajadzētu veltīt veselu sadaļu (skat. [2]). --Tail 10:26, 26 maijā, 2007 (UTC)
Domāju, ka citāti ir interesanti, pauž personas uzskatus utt., bet tiem ir jāilustrē teksts nevis jābūt atsevišķā nodaļā. Vai nevar šo pasākumu pārcelt uz wikiquote (angļu, cik saprotu latviešu nepastāv, pārtulkot jau nav problēma) un ielikt saiti uz turieni ?---- Xil/gribi par to parunāt ? 11:41, 26 maijā, 2007 (UTC)

Vēlētos redzēt ka Jāņa Cīruļa darbs kā grāmatas režisors tiktu atzīts. Viņš uzdeva savu dzīvi Krievu rokās šīs grāmatas dēļ. Esmu Cīruļa mazdēls, un manai vec-māmiņai bija jāsdzē šo pierādīt, bet viņa to paveica septiņdesmitos.

Vai Jūs ar to gribējāt teikt, ka mēs rakstā esam pārkāpuši autortiesības? Kā sauc to grāmatu? --ScAvenger 06:18, 7 augustā, 2008 (UTC)
Ja ir pārkāptas autortiesības, lūdzu, norādiet kur tieši un sniedziet vairāk informācijas par savu vectēvu - Jāņu Cīruļu ir daudz (vajag zināt kurā gadā viņš ir miris) ~~Xil (saruna) 07:35, 7 augustā, 2008 (UTC)
Protams, ka šo citātu autors ir Kulmanis:D Vispār šim patikās viens citātu meistars, kurš rakstīja angļu valodā. Pievienojos viedoklim, ka citātiem šeit nav vietas. --Kurlandlegionar 19:41, 7 martā, 2009 (UTC)

Tautība[labot pirmkodu]

Vai nevajadzētu likt tautību "vācbaltietis" un pievienot kategoriju "vācbaltiešu politiķi"? K.Ulmaņa vecāki bija vācbaltieši, brāļi un brāļu bērni arī sevi par tādiem uzskatīja (Eduards Ulmanis, Gunta Ulmaņa tēvs, tika arestēts brīdī, kad kā vācbaltietis līdz ar pārējiem grasījās izbraukt no :atvijas), savukārt 2016. gada 15. septembrī LR Saeima pieņēma lēmumu, ka par "latvieti" uzskatāms tikai tas, kuram abi vecāki ir latvieši, t.i. nav iespēja no vācbaltieša tāpat vien, tāpēc ka tā jūtas, kļūt par latvieti (tas pats attiecas uz Cimzi, Meierovicu, Munteru, Blaumani un daudziem citiem). --91.105.23.6 2016. gada 27. septembris, plkst. 09.23 (EEST)

Patiesībā Saeima 2016. gada 15. septembrī pieņēma sekojošu grozījumu "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma" 3. pantā: Persona, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu “latvietis” vai “lībietis (līvs)”, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus. Tādēļ anonīmā lietotāja jautājums nekādi nav attiecināms uz Ulmani, Cimzi, Meierovicu, Munteru, Blaumani un daudziem citiem.--Pirags (diskusija) 2016. gada 27. septembris, plkst. 15.29 (EEST)
Negrozītas palika iepriekšējā likuma redakcijā bijušās pirmās divas daļas: (1) Persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. (2) Persona, kuras tautības ieraksts mainīts pirms pilngadības sasniegšanas, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu arī pēc pilngadības sasniegšanas, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.--Pirags (diskusija) 2016. gada 27. septembris, plkst. 15.36 (EEST)
Es tak tieši par to pašu: no mūssdienu likuma viedokļa Ulmanis nekādi nevar būt latvietis, jo viņam nebija neviena latvieša augšupējo radinieku līnijā šajās divu paaudžu robežās.--91.105.105.154 2016. gada 2. oktobris, plkst. 08.57 (EEST)
Bet trollings simpātisks. :) --Feens (diskusija) 2016. gada 27. septembris, plkst. 16.43 (EEST)
jautājums par latvietību 19. gadsimtā dzimušajiem vispār nav triviāls. Krievijas impērijas tautas skaitīšanās tautība tika uzskaitīta, bet kristīgo draudžu baznīcas grāmatās bija fiksēta vienīgi piederība luterāņu, katoļu vai pareizticīgo draudzei. Katrs varēja mainīt savu etnisko identitāti politiskās konjunktūras maiņu dēļ. Neesmu uzgājis pierādījumus Kārļa Ulmaņa vecāku piederībai vācbaltu kopienai.--Pirags (diskusija) 2016. gada 2. oktobris, plkst. 09.46 (EEST)