Diskusija:Līva Ulmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Burtu dubultošana, tas tā pēc cedeles? --Gaujmalnieks (diskusija) 23:09, 11 novembrī, 2012 (UTC)

Kas ir cedele? --GreenZeb — 2012. gada 12. novembrī, plkst. 02.15 (UTC +3)
Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā--Gaujmalnieks (diskusija) 23:19, 11 novembrī, 2012 (UTC)
Pēc grāmatas. --Kikos (diskusija) 08:44, 12 novembrī, 2012 (UTC)
Vai tas tomēr nav vācu izcelsmes uzvārds un tad, cilvēciski, Ulmane? --Feens (diskusija) 08:48, 12 novembrī, 2012 (UTC)
Pilnīgi iespējams. Bet tajā grāmatā ir tiešs piemērs ar šo Ullmanni. Bet gan jau ka var izlabot "pa cilvēcīgo" :) --Kikos (diskusija) 08:58, 12 novembrī, 2012 (UTC)
Japāņu gorodovojs;) Vai šo noteikumu autors (-e) nejēdz, ka vidējais latvietis šo bez nopietna treniņa nav spējīgs izrunāt! --Gaujmalnieks (diskusija) 13:11, 12 novembrī, 2012 (UTC)

Kāpēc Ulmane?[labot pirmkodu]

1) Tas ir vācu cilmes uzvārds (vīrs no Ulmas); 2) šī latviskā rakstības forma ir plaši lietota, līdzīgi kā Ingmārs Bergmans, nevis Ingmars Bergmanns; 3) reizēm prātīgi ir akceptēt izņēmumus.--Pirags (diskusija) 15:42, 3 janvārī, 2015 (EET)

  1. Pievienojos Piraga viedoklim. Man šķiet, ka vienreiz vienojāmies, ka atstāsim izņēmumus, ja vārds ir visur lietots un īstā forma gandrīz nekur, bet ik pa laikam tāpat tiek iets arvien tālāk un tālāk praksē pārdēvēt visus vārdus, kurus atrod kā nepareizi atveidotus, līdz ar to izņēmumu vairāk gandrīz kā nav. --GreenZeb (diskusija) — 2015. gada 3. janvārī, plkst. 21.45 (EET)
Bet kāds ir priekšlikums? Vācu cilmes uzvārdam arī būtu tā Ulmane, skat Vācu īpašvārdu atveidošana 5.5.2 punktu). --Feens (diskusija) 21:56, 3 janvārī, 2015 (EET)
Īpašvārdus neatveido pēc to cilmes, bet pēc izrunas attiecīgā cilvēka dzimtajā valodā. Tas ir norvēģietes uzvārds un jāatveido no norvēģu valodas. Arī salīdzinājums ar Bergmanu nav vietā, jo viņš arī oriģinālā (zviedriski) ir ar vienu n, Bergman. Šķiet, L mēs te jau izrunājam diezgan gari (sal. ar īsajiem "ala", "melis" un garajiem "kalla", "mellene"). Pret dubulto nn gan ir zināma pretestība – norvēģiski ar to plūdeni beidzas vārds, bet mums, piekabinot galotni, vārds kļūst ļoti smagnējs... --Apekribo (diskusija) 13:44, 17 janvārī, 2015 (EET)
Domāju, ka problēma ir dogmatiskajā pieejā. Terminologi vienkārši nav pietiekami iedziļinājušies vāciskas cilmes skandināvu personvārdu latviskošanā, kas norvēģu vai vācu Ulmaņiem (Ullmann) nevajadzētu būt atšķirīgiem no zviedru Ulmaņiem (Ullman). Tāpat ir ar norvēģu Bergmaņiem (Bergmann) un zviedru Bergmaņiem (Bergman). Mums ir japieļauj izņēmums vai arī jāraksta iesniegums Termonoloģijas komisijai par šo aplamību.--Pirags (diskusija) 08:50, 18 janvārī, 2015 (EET)
Interesanti, ka arī Juris Baldunčiks http://www.letonika.lv/article.aspx?id=personvardi raksta: Pilnīgāko pārskatu par līdzšinējo atveides principu attīstību devis S. Karkonens-Svensons izdevumā "Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2003. g.). Tomēr arī šis pētījums neietver daudzus svarīgus faktus, viedokļus un jau pietiekami ilgās prakses atspoguļojumu.--Pirags (diskusija) 09:05, 18 janvārī, 2015 (EET)