Diskusija:Livonijas ordenis

Manuprāt, šo rakstu vajadzetu sadalīt divos atsevišķos - "Zobenbrāļu ordenis" un "Livonijas ordenis". Pašam šobrīd slinkums to darīt, tā ka ja kādam ir vēlme, varbūt var to izdarīt. Ja ne, tad gan jau es pats to kaut kad izdarīšu. :) --Neonz

Livonijas ordeņa nosaukums

Atcēlu Agnerts izmaiņas, jo gan latviešu, gan vācu historiogrāfijā ir stabili izveidojies Livonijas ordeņa kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no Zobenbrāļu ordeņa, autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc Prūsijas hercogistes izveides 1525. gadā. Nav vajadzības visur labot uz garāko Vācu ordeņa Livonijas atzars.--Pirags (diskusija) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST)

Livonijas ordeņa valsts ir latviešu vēsturnieku ieviets jēdziens, kas atbilst vāciskais variantam Līvzemes mestra teritorija (vācu: Meistertum Livland). Vārdam valsts nevajadzētu izraisīt "strīdus par nezinātniskumu", jo tikpat labi var strīdēties par Rīgas arhibīskapijas vai Tērbatas bīskapijas valstiskumu. Savā teritorijā Livonijas ordeņa mestri pieņēma lēmumus autonomi un bieži rīkojās suverēni, piemēram, 1409. gadā livonijas ordeņa mestrs noslēdza separātu miera līgumu ar Lietuvas dižkunigaiti Vītautu Dižo un nepiedalījās 1410. gada Grunvaldes kaujā. Tāpat Livonijas ordenis vēlēja savu kapitulu, kala savu naudu un piedalījās Livonijas landtāgos. Tas liecina par tā autonomiju, uz ko ir atsauces arī vācu avotos (piemēram, Wolfgang Sonthofen: Der Deutsche Orden; S. 100).--Pirags (diskusija) 2018. gada 8. jūnijs, plkst. 07.24 (EEST)