Diskusija:Tramvaju satiksme Rīgā
10. ar 2. tramvaju ir apvienoti tikai pagaidām līdz augusta beigām, kamēr krastamalā pārbūvē sliežu ceļu. Tur aptiesībā gandrīz visas tramvaja līnijas ietekmētas. --Krishjaanis 00:06, 12 jūlijā, 2009 (UTC)
- Nezināju, ka 10. un 2. apvienošana ir pagaidu variants. Paldies par info ... sekošu līdzi. --Digital1 [uzrunāt] 00:58, 12 jūlijā, 2009 (UTC)
- Te ir sīka info, šeit - forums krievu valodā. --ScAvenger 19:40, 12 jūlijā, 2009 (UTC)
Trūkst informācijas par pašreizējo un vēsturisko tramvaju sistēmas garumu. Būtu jauki ja varētu arī pievienot kādu vēsturisku tramvaju sistēmas shēmu ar okupācijas periodā likvidētām līnijām.
Tramvaju depo[labot pirmkodu]
Man tā vien šķiet, ka vajadzētu izveidot atsevišķu rakstu par tramvaju depo Rīgā, jo pārāk daudz attēlu jau ir par šo tēmu. --Driver24 06:12, 2 aprīlī, 2010 (UTC)
- Starp citu ja kādam interesē dzelzceļš un vilcieni tad Vikikrātuvē ir arī dažas vilcienu bildes. --Driver24 06:13, 2 aprīlī, 2010 (UTC)
- Ja ir tāda vēlēšanās un pietiekami daudz informācijas, protams, ka par depo var rakstīt atsevišķi. Par dzelzceļiem mums ir atsevišķs projekts, tur arī vēl daudz darāmā. --ScAvenger 06:28, 2 aprīlī, 2010 (UTC)
- Vēlēšanās jau ir, bet ar to informāciju tā pašvaki. --Driver24 06:31, 2 aprīlī, 2010 (UTC)
Bijušie maršruti[labot pirmkodu]
Nezinu, vai visi šī anonīmā lietotāja uzrakstītie agrākie maršruti ir bijuši, zinot iepriekšējo šī lietotāja devumu. Būs vien jānoskaidro! --Driver24 15:56, 27 aprīlī, 2010 (UTC)
- Laikam jau ir pareizi. --Driver24 16:57, 27 aprīlī, 2010 (UTC)
Maršruti ņemti no dažādu laiku kartēm, personigajiem pierakstiem, TTP muzeja un novērojumiem. Diemžēl ik pa neilgam bridim maršruti ir mainiti, tapēc pat uz viena laika dažādām kartēm tie atšķiras. --85.234.184.40 15:53, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
- Ja tie ir ņemti no kādas avīzes vai no citurienes, kur var pielikt atsauci būtu vēlams to izdarīt. Starp citu iesaku piereģistrēt lietotājvārdu, lai būtu vieglāk sazināties. --Driver24 15:55, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
- Varbūt tu zini, kad precīzi tika izveidots 2/11 tramvajs un kurā gadā 3 tramvajs (t/c "Dole" - Jugla).
- Atbilde: 2/11 tramvaja maršruts izveidots 2002.gada 2.aprílí, 3. tramvaja maršruts 2002.gada 1.oktobrī.
- Varbūt tu zini, kad precīzi tika izveidots 2/11 tramvajs un kurā gadā 3 tramvajs (t/c "Dole" - Jugla).
--85.234.184.40 16:44, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
Vajadzētu izlabot šo - No 1901. līdz 1914. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Tas raksts ņemts no Enciklopēdija "Rīga", diemžēl neatbilst patiesibai, jo 16 tramvaja līnijas Rīgā nekad nav bijušas. Kilometrāža aptuveni ir precīza.--85.234.184.40 16:12, 28 aprīlī, 2010 (UTC) Man ir informācija par maršrutiem pirms 1.Pasaules kara. Vai to pievienot?--85.234.184.40 16:22, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
- Droši vari pievienot, jo vairāk informācijas jo labāk. --Driver24 16:38, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
- Kā man pareizāk to teikumu pārrakstīt? --Driver24 16:43, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
1914. gadā bija 9 līnijas. Pēc brīža ielikšu info tieši par 1914.gadu un tā laika maršrutiem.
Kā tur to atsauci pie 1916. gada maršrutu saraksta pareizi pievienot? Ir karte, pieejama te - http://zurbu.net/f/4 --85.234.184.40 20:40, 28 aprīlī, 2010 (UTC)
Labdien!
Nupat mazliet palaboju tramvaju maršrutu tabulas, ko zināju. Bet arī tā tur vēl, pēc manām domām, ir daudz neskaidrību.
1916. gads. Pēc manā rīcībā esošās informācijas (kura, protams, arī nav izsmeļoša) šajā tabulā ievietotie dati ir kļūdaini.
1. Maršrutu numerācija. M. Pāvele rakstā "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. gadam", kurš ir atrodams krājumā "Par tehnikas vēsturi LPSR 1962./3.", maršrutus 1914. gada beigās ir numurējusi šādi: 1a (1), 1b (12), 2a (2), 2b (11), 3 līdz 6 (sakrīt), 7a (7), 7b (10), 8a un 8b (8), 9 (9). Iekavās ir šeit lietotie maršrutu nummuri. Arī ši numerācija šķiet visai neticama, varbūt būtu vērts kaut ko sameklēt tā laika avīzēs, kuras man diemžēl nav pieejamas, bet bibliotēkā tās varētu būt. Katrā gadījumā 1914. gadā pavisam bija tikai 13 tramvaju līnijas. Tāpat man nav zināms, kad pagarinātās dubulttarifa līnijas līdz Bišumuižai, Mežaparkam, Juglai un Iļģuciemam ieguva patstāvīgus nummurus, bet ņemot vērā to, ka arī vairākos citos avotos līniju no Ķeizardārza uz Pļavas ielu, kura tika atklāta 1914. gada beigās, dēvē par 9. līniju, tas varēja notikt tikai vēlāk, varbūt pēc kara.
2. Satiksme 1916. gadā. Arī Vikipēdijā ir uzrādīts, ka 1915. gadā kara darbības rezultātā vairs brauca tikai deviņas līnijas (uz Strazdumuižu, Ķeizarmežu, Kuzņecovu, Sarkandaugavu un Bišumuižu), ti. Nr. 1, 2, 3, 5, 6, 7, 10, 11, 12. pēc šeit lietotās numerācijas. Bet 1915. gada rudenī bez tam vēl tika likvidētas sliedes priekšpilsētas līnijās, kā arī tika nojaukts pontontilts un līdz ar to nedarbojās arī Pārdaugavas tramvaju līnijas, tāpēc palika darbojoties tikai piecas: 1, 2, 3, 5, 6. Tabulā uzrādītās divpadsmit līnijas acīmredzot ir gluži neticams fakts.
Pēc pirmā Pasaules kara arī daļēji nesakrīt šeit minētais līniju skaits: 1920. gadā darbojās 6 līnijas, 1925. gadā - 9, 1928. gadā - 12 un 1929. gadā - 13 līnijas. Bet varbūt kāds lietpratējs man varētu paskaidrot, kā vispār no tehniskā viedokļa darbojās tramvaju satiksme pa pontontiltu 30. gados un pirmajos pēckara gados, kad tas atradās tag. Akmens tilta vietā, ti. kā tika nodrošināti sliežu savienojumi starp atsevišķiem tilta posmiem, kā arī kontaktvads, jo plūdu laikā tilts tika izjaukts.
Interesanti fakti. Vācu okupācijas laikā 1944. gadā darbojās šādas tramvaju līnijas:
Nr. 1/3. Ā. Hitlera (Brīvības) iela - Von der Goltz Ring (Aspāzijas bulv.) - Grīziņkalns.
Nr. 2/8. Miera iela (Brasa) - Zasulauks.
Nr. 4. nekursēja.
Nr. 5/7. Latgales (Maskavas) iela - Torņakalns.
Nr. 6/9. Sarkandaugava - Iļģuciems.
Nr. 10. Torņakalns - Bišumuiža.
Nr. 11. Brasa - Zoo.
Nr. 12. Vecpilsētas loks - Šmerlis.
Nr. 13. Sarkandaugava - Mīlgrāvis.
Avots: 1944. gada vasarā izdotais tūristu ceļvedis "Rīga" vācu valodā.
Pēc otrā Pasaules kara.
Nedaudz no vēstures. Tramvaju satiksme tika atklāta 1944. gada 17. novembrī Ļeņina (Brīvības) ielā posma no Padomju (Aspāzijas) bulvāra līdz Gaisa tiltam. Valdemāra (koka) tilts tika atklāts 1945. gada 15. martā un pa to brauca arī tramvajs (uz kurieni?). Pontontilts (pretī Rātslaukumam) tika atjaunots 1945. gada jūnijā un no 23. jūnija pa to atklāja tramvaju satiksmi uz Iļģuciemu. 1945. gada jūlijā tika atklāta jauna līnija "A loks" : Stacija - Padomju bulv. - Ļeņina - Pērnavas - Avotu - Suvorova (Marijas) ielas - Stacija. 1945. gada septembrī tramvajs sāka braukt līdz Juglai. Pavisam pirmajos pēckara gados darbojās apmēram piecas tramvaju un divas trīs autobusu līnijas. Pirmajā pēckara piecgadē tika izbūvēta arī jauna tramvaju līnija uz "Kvadrātu".
Neskaidrības. Nezinu, kad tika likvidēta tramvaju satiksme Brīvības ielā.
Maršruti Nr. 1. un 3. - galapunkts pie VEF kultūras pils tika pārcelts uz 45. vidusskolu 1965. vai jau daudz agrāk, pirms 1960. gada?
Nr. 2. - 1979. gada Rīgas transporta kartē ir trase Centrāltirgus - Tapešu iela, tātad uz 45. vidusskolu tas tika novirzīts vēlāk - starp 1986. -1988. gadiem.
Nr. 3. - (Keramika - Ropažu iela) tika slēgs 1984. gadā vai vēlāk (starp 1986. - 88. gadiem), jo 1986. gada Rīgas kartē šis maršruts vēl ir uzrādīts?
Nr. 5. - kāds bija tā maršruts pēc Vecpilsētas loka likvidēšanas? Brauca uzreiz uz Torņakalnu vai pa kādu citu trasi?
Nr. 7. un 9. - kad un pa kādu maršrutu tie brauca 40. un 50. gados? Kad tika slēgti?
Nr. 14. - (Centrāltirgus - Centrālā Upju stacija) kad tika atklāts, kad slēgts? Tas nevarēja notikt 60. gados, jo "Rīga - īsas ziņas" 1960. gada izdevumā šī līnija vairs nav minēta.
Nr. 15. - (Keramika - Ķengarags) kad un kuri maršruti tika apvienoti 9. maršrutā uz Centrāltirgu, un kad to slēdza?
Es meklēju arī jebkuru sīkāku informāciju par tramvaju satiksmi 1918. - 1929. un 1944. - 1959. gados - kādi maršruti brauca, kad atklāti, slēgti vai pārdēvēti, kā arī citu tamlīdzīgu šeit neievietotu informāciju līdz pat 1988. gadam. Lūdzu papildiniet!
Varbūt kādam ir saglabājusies arī lietotāja 85.234.184.40. sniegtā informācija 2010. gada aprīlī, ļoti gribētu ar to iepazīties un salīdzināt ar maniem datiem.
Par šo tematiku esmu ievietojis diskusiju arī rakstā Autobusu satiksme Rīgā Kubiks 16:31. 23. 2. 2012. (UTC)
Eksplutācijā esošie modeļi[labot pirmkodu]
Vai gadījumā modernizētie tramvaji nav sarakstīti divreiz (t.i. orģinālversija vispirms un tad tie paši modernizēti)? Manuprāt, tas ir maldinoši - sanāk, ka eksplutācijā joprojām ir abas versijas ~~Xil (saruna) 03:03, 12 oktobrī, 2012 (UTC)
Zirgu tramvaji 1901. gadā[labot pirmkodu]
Rakstā par tramvaju vēsturi ir citēts Ilustrēts Wadons pa Rīgu, izdevējs Ernst Plates 1901.g., precīzāk izsakoties, šī ceļveža atstāstījums krievu valodā ņemts no www.rigacv.lv.
Problēma ir tā, ka šim atstāstījumam nevaru īpaši ticēt, jo pats LNB esmu lasījis citu ceļvedi, Wadons pa Rīgu ar izstādes un pilsētas plāniem, izdots tā paša 1901. gada pavasarī - vasarā A. Freija apgādā, kurā gan zirgu tramvaju, gan arī omnibusu maršruti nesakrīt ar šeit minētajiem. A. Freija ceļvedī ir tikai četras zirgu tramvaja līnijas (bez jebkādiem pagarinājumiem) : Teātra bulvāris - Aleksandra tirgus (Lielais pumpis), Daugavmala - Dinaburgas (tag. Daugavpils) iela, Daugavmala - Pāvila baznīca un Pilsētas teātris - Bruņinieku iela. Šim ceļvedim pievienotajā pilsētas plānā gan jau ir iezīmētas paredzētās, bet vēl neatklātās elektriskā tramvaja līnijas : Loka līnija, pagarinātā Maskavas ielas līnija (ārpus kartes), Aleksandra ielas līnija līdz Aleksandra vārtiem, līnija pa Aleksandra, Rēveles un Miera ielu līdz pilsētas kapiem un līnija pa Ganību dambi līdz Sarkandaugavas tiltam; kā arī Marijas ielas un Suvorova (K. Barona) ielas līnijas, kuras bija vienādas gan zirgu, gan elektriskajam tramvajam.
Tas pats attiecas arī par omnibusiem rakstā par autobusu vēsturi.
Atstāstījumā ir minētas piecas līnijas : Birža - Sarkandaugava, Lielais pumpis - Jugla, Kuģu iela - Bišumuiža, Pontonu tilts - Torņakalns un Pontonu tilts - Āgenskalna tirgus. Bet A. Freija ceļvedī ir četras līnijas : Birža - Meldera muiža (Mūhlenhof), Aleksandra tirgus - Juglas tilts, Jelgavas priekšpilsēta - Bišumuiža un Sarkanā Gorka - Ķengarags.
Negribas ticēt, ka divi praktiski vienlaicīgi izdoti ceļveži tik ļoti atšķiras, bet ja tomēr, tad kurš no tiem ir pareizais? Kubiks (diskusija) 14:53, 9 martā, 2013 (EET)
- Varbūt rakstā var minēt arī otro, Freija apgāda Vadoni un tā sniegtos datus? Nav jau nekāds brīnums, ka informācijas nesakrīt. Mūsu laikos nav savādāk. Vēl šodien, 4. aprīlī, izlasīju Rīgas Viļņos, ievadrakstā, ka slaveno teicienu par politiku un desām esot teicis Vinstons Čerčils, lai gan īstenībā - Oto fon Bismarks. :) Ar sveicienu Ilmarinens. Mans pirmais ieraksts diskusijā. 19:06, 4. aprīlī, 2013.