Autobusu satiksme Rīgā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Autobusu satiksme Rīgā
Riga rs logo.png
Rīga Autobusu maršruti 2010.png
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga
Atklāts 1924. gads
Tehniskā informācija
Kopējais garums 883 km [1]
Līniju skaits 53
Pieturu skaits 1275 (2014)[2]
Transporta vienības 432 (2010) [1]
Depo 2
Pasažieri gadā 68 655 977 (2015) [2]
Papildinformācija
Mājas lapa rigassatiksme.lv

01 · 02 · 03 · 04 · 4z · 05 · 06 · 07
08 · 09 · 10 · 11 · 12 · 13 · 14 · 15
16 · 18 · 19 · 20 · 21 · 22 · 23 · 24
25 · 26 · 28 · 29 · 30 · 31 · 32 · 34
35 · 36 · 37 · 38 · 39 · 40 · 41 · 43
44 · 46 · 47 · 48 · 49 · 50 · 51 · 52
53 · 54 · 55 · 56 · 57 · 58 · 6000

Autobusu satiksme Rīgā ir viens no Rīgas sabiedriskā transporta veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "Rīgas Satiksme". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.[2] Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. Rīgā atrodas 2 autobusu parki, viens — Kleistos, otrs — Dārzciemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu autobusu sencis – zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu" [3] ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš - 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss - 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties - katru pusstundu. Maksa - 10 kap., pusceļš - 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena - tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss [4] vai vienkāršāk sakot – autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām - pat 1908. gadā [5]), taču pirms 1. pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaista Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau ir vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar Rolanda statuju atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.

1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. 2. pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc Otrā pasaules kara autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti Ungārijā ražotie Ikarus markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi - autobusu parks "Imanta" un autobusu parks "Tālava". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb Pārdaugavā, savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie Eiropā ražotie autobusi tika saņemti no Skandināvijas valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankas kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

Autobusu modeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ražotājs Modelis Izlaiduma gads Ekspluatācija Daudzums Papildinformācija
Mercedes-Benz (Türk) O345
1997, 1999
1997 - pašlaik
62 (?)
O345G
1997, 2000
1997 - pašlaik
25
Conecto O345
2002
2004 - pašlaik
1
Mercedes-Benz Citaro O530
2002 - 2004
2002 - pašlaik
34
Citaro O530L
2002 - 2004
2002 - pašlaik
25
Citaro O530G
2002 - 2004, 2006
2002 - pašlaik
58
Neoplan (Polska) Solaris Urbino 12
2001
2001 - pašlaik
11
Solaris Urbino 15
2001
2001 - pašlaik
8
Solaris Urbino 18
2001
2001 - pašlaik
13
Solaris Urbino 12
2002 - 2004
2002 - pašlaik
52
Urbino 15
2002 - 2004
2002 - pašlaik
39
Urbino 18
2002 - 2004, 2014
2002 - pašlaik
79
Ikarus E91
2001 - 2004, 2006
2001 - pašlaik
75

Dienesta autobusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ražotājs Modelis Izlaiduma gads Ekspluatācija Daudzums Papildinformācija
Solaris Vacanza 12
2003
2005 - pašlaik
1
Ikarus E13
2004
2004 - pašlaik
1
E91
2001, 2002
2001 - pašlaik
4
Līdz 2007. - 2009. gadam strādāja uz līnijas

Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ražotājs Modelis Izlaiduma gads Ekspluatācija Daudzums Papildinformācija
Ikarus 260
ap 2000
280
līdz 2005
E91
2001 - 2003
2001 - 2011
27
MAN SL200
1982
19952004 (?)
Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
Mercedes-Benz (Türk) O345
1997
1997 - 2014
4 (?)
O345G
2000
2000 - 2013
1
Den Oudsten
19811983
19972004
8 (?)
Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.

Izmēģinājuma modeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu

Autobusu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530L Bolderājas dispečeru punktā. 2005. gada 4. maijs.
Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā, 2005. gada 4. jūnijā.
Autobuss Ikarus E91 brauc pa Akmens tiltu, 2009. gads.

Esošie autobusu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šādi autobusu maršruti Rīgā eksistē kopš 2016. gada 1. novembra.

Nr. Sākums Beigas
1 Abrenes iela Berģuciems
2 Abrenes iela Vecmīlgrāvis
3 Pļavnieki Daugavgrīva
4 Abrenes iela Piņķi
4z Abrenes iela Zolitūde
5 Abrenes iela Mežciems
6 Dreiliņi Abrenes iela
7 Abrenes iela Stīpnieki
8 Stacijas laukums Zolitūde
9 Abrenes iela Mežaparks
10 Abrenes iela Jaunmārupe
11 Abrenes iela Suži, atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem
12 Abrenes iela Kooperatīvs "Ziedonis"
13 Babītes stacija Preču 2
14 Abrenes iela Zvēraudzētava
15 Jugla Dārziņi
16 Abrenes iela Garkalnes Mucenieki
18 Abrenes iela Dārziņi
19 Mežciems Sarkandaugava
20 Pļavnieku kapi Pētersalas iela
21 Imanta Jugla
22 Abrenes iela Lidosta "Rīga"
23 Abrenes iela Baloži
24 Abrenes iela Mangaļsala
25 Abrenes iela Mārupe atsevišķi reisi kursē arī līdz Tīrainei
26 Abrenes iela Katlakalns
28 Jugla Langstiņi
29 Mežciems Vecmīlgrāvis
30 Centrāla stacija Daugavgrīva
31 Jugla Dārziņi ( kursē pa Ulbrokas ielu)
32 Abrenes iela Piņķi
34 Centrāltirgus Saulīši
35 Abrenes iela Pleskodāle
36 Imanta Vakarbuļļi
37 Imanta Esplanāde
38 Abrenes iela Dzirciema iela
39 Abrenes iela Lāčupes kapi
40 Ziepniekkalns Jugla
41 Imanta Esplanāde
43 Abrenes iela Skulte
44 Zolitūde Ziepniekkalns
46 Zolitūde Ziepniekkalns
47 Abrenes iela Šķirotava
48 Pļavnieku kapi Sarkandaugava
49 Rumbula MAN-TESS
50 Abrenes iela TEC-2
51 Abrenes iela Ulbroka
52 Abrenes iela Pļavnieku kapi
53 Esplanāde Zolitūde
54 Abrenes iela Voleri
55 Abrenes iela Jaunmārupe
56 Daugavgrīva Ziepniekkalns
57 Abrenes iela Ķīpsala
58 Purvciems Vecmīlgrāvis
60 Ziepniekkalns Ķengarags

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs 6T. autobusu maršruts.

No 2013. gada 1. aprīļa 33.autobusu maršruts aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz Kundziņsalai, aizstājot 33.autobusu maršrutu.[8]

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs - Airu iela - Pagrieziens uz Vecāķiem - Skanstnieki - Stacija "Vecdaugava" - Zvejas iela - Pagrieziens uz Mangaļiem - Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

No 2016. gada 1. jūlija tika atklāts 60. autobusu maršruts, kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1.novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts[9], kas savieno Purvciemu uz Vecmīlgrāvi.

No 2011. gada 10. jūnija sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No 2014. gada 4. aprīļa tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem[10], līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

Nakts autobusi kursē šādos 9 maršrutos[11]:

  • N1 Centrs — Teika — Jugla
  • N2 Centrs — Sarkandaugava — Vecmīlgrāvis
  • N3 Centrs — Bolderāja
  • N4 Centrs — Imanta
  • N5 Centrs — Purvciems — Mežciems
  • N6 Centrs — Pļavnieki — Dreiliņi
  • N7 Centrs — Ķengarags
  • N8 Centrs — Āgenskalns — Zolitūde
  • N9 Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no 2012. gada 6. janvāra[12])
  • N10 Centrs — Vienības gatve — Ziepniekkalns.

Bijušie maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes:

  • e — Ekspresis
  •   Sezonālais
  •   Spec.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārdēvēti autobusu galapunkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde".
  • Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns".
  • Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti".
  • Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi".
  • Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi".
  • Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde".
  • Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Stacijas laukums", bet pēc tam - par "Centrālā stacija".
  • Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja".
  • Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam - par "Dzirciems".
  • Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS".

Reģionālie maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.

Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts - par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.

Autobusu parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. autobusu parks - "Imanta"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. autobusu parks - "Tālava"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārziņi, konečná stanice.jpg Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg Dārziņi, konečná.jpg
Autobusu pietura "Dārziņi". "Rīgas Satiksmes" autobusu galapunkts Abrenes ielā. Galapunkts Dārziņos.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Sabiedriskais transports, rdsd.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 2014.gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri, rigassatiksme.lv, 27.01.2015.
  3. [1]
  4. [2]
  5. [3]
  6. "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi., rigassatiksme.lv
  7. Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu
  8. No 1.aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu
  9. 58. autobusu maršruts (Rīga)
  10. No 4.aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme"
  11. [4]
  12. Nakts satiksme tiks nodrošināta arī 2012. gadā
  13. "Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums
  14. "1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā
  15. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.
  16. "Rīga - īsas ziņas" 1960., 1963.
  17. "Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.
  18. "Rīga - īsas ziņas" 1970.
  19. Rīgas plāns, 1975.
  20. Rīgas transporta shēma 1979
  21. "Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"
  22. Slēgtajos taksobusu maršrutos - papildu sabiedriskais transports
  23. Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem tvnet.lv
  24. 24,0 24,1 Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju, tvnet.lv
  25. No 1.jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu www.rigassatiksme.lv
  26. 26,0 26,1 26,2 No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu www.rigassatiksme.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]