Palearktika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Palearktikas teritorija

Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem. Tā stiepjas caur visu Eirāziju uz ziemeļiem no Himalajiem un Ziemeļāfriku un ietver sevī visu Vecās Pasaules netropisko daļu.[1]

Valstība sastāv no vairākiem ekoreģioniem: Eiro-Sibīrijas reģiona, Vidusjūras baseina, Sahāras un Arābijas tuksnešiem, kā arī Rietumu, Centrālās un Austrumu Āzijas. Palearktikas valstībā ietilpst arī daudzas upes un ezeri, kas veido vairākus saldūdens ekoreģionus.

Skleitera karte Vollesa grāmatā 1876. gadā

Termins “Palearktika” pirmo reizi tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā. Pirmais autors bija britu zoologs Filips Skleiters, kurš 1858. gada ziņojumā Linneja biedrībai kā pirmais identificēja sešas pasaules zooloģiskās zonas, kuru pamatā bija kopīga ģeogrāfija un plaša mēroga ģeogrāfiski šķēršļi migrācijai.[2] Alfrēds Volless pieņēma Skleitera shēmu savai grāmatai "Dzīvnieku ģeogrāfiskā izplatība", kas tika publicēta 1876. gadā. Šī shēma saglabājusies arī mūsdienās ar salīdzinoši nelielām izmaiņām, pievienojot vēl divas valstības: Okeāniju un Antarktīdu.

Palearktikas ekoloģiskie reģioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu Palearktikas biomas

Eiro-Sibīrijas reģions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boreālais un mērenais Eiro-Sibīrijas reģions ir Palearktikas lielākais bioģeogrāfiskais reģions, kas pāriet no tundras Krievijas un Skandināvijas ziemeļrietumos uz plašo taigu — boreālo skujkoku mežu, kas ved caur visu Eirāziju. Uz dienvidiem no taigas ir mērenā platlapju un jauktu mežu josla un mērenie skujkoku meži. Šo plašo Eiro-Sibīrijas reģionu raksturo daudzas kopīgas augu un dzīvnieku sugas, un tam ir daudz kopības ar Ziemeļamerikas Nearktikas valstības mērenajiem un boreālajiem reģioniem. Eirāziju un Ziemeļameriku agrāk nereti savienoja sauszemes Beringa tilts mūsdienu Beringa šauruma vietā, un tām ir ļoti līdzīga zīdītāju un putnu fauna, daudzas Eirāzijas sugas ir pārcēlušās uz Ziemeļameriku un mazāk Ziemeļamerikas sugu ir pārcēlušās uz Eirāziju. Daudzi zoologi Palearktiku un Nearktiku uzskata par kopīgu Holarktikas valstību. Palearktikā un Nearktikā ir arī kopīgas augu sugas, kuras botāniķi dēvē par arktoterciālo ģeofloru.

Vidusjūras baseins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemēs, kas robežojas ar Vidusjūru Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos, atrodas Vidusjūras baseina ekoreģions, kas veido reģionu ar parasti maigām, lietainām ziemām un karstu, sausu vasaru. Vidusjūras baseina mežu un krūmāju mozaīkā dzīvo ap 13 000 zināmu endēmisku sugu. Vidusjūras baseins ir arī viens no pasaulē visvairāk apdraudētajiem bioģeogrāfiskajiem reģioniem; no reģiona sākotnējās veģetācijas ir palikuši tikai 4%, un cilvēku darbības, tostarp pārlieka noganīšana, mežu izciršana un zemju pārveidošana ganībām, lauksaimniecībai un urbanizācijai, ir degradējušas lielu daļu reģiona. Agrāk šo reģionu pārsvarā klāja meži, taču intensīvā un ilgstošā cilvēku darbība lielu daļu reģiona pārvērtusi sklerofilos cietlapju krūmājos.

Sahāras un Arābijas tuksneši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzīga tuksnešu josla, ieskaitot Atlantijas piekrastes tuksnesi, Sahāras tuksnesi un Arābijas tuksnesi, atdala Palearktikas un Afrotropisko jeb Āfrikas valstību. Pasaules Dabas Fonda shēma ietver šos tuksnešu ekoreģionus Palearktiskajā valstībā; daži citi bioģeogrāfi nosaka tos kā pārejas zonu vai tuksnešus novieto Afrotropiskajā valstībā, bet citi robežu liek tuksneša vidū.

Rietumu un Centrālā Āzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaukāza kalni, kas stiepjas starp Melno jūru un Kaspijas jūru, ir izcili daudzveidīgs skujkoku, platlapju un jauktu mežu sajaukums, un tie ietver arī Melnās jūras dienvidu piekrastes (Eiksīnas—Kolhīdas) lapkoku mežu ekoreģiona mērenās joslas lietus mežus.

Vidusāzijā un Irānas plato ir sausi stepju zālāji un tuksneši, kā arī kalnu meži un pļavas reģiona augstajos kalnos un plato. Dienvidāzijā Palearktikas robeža galvenokārt noteikta pēc augstuma kalnos. Himalaju pakāje starp apmēram 2000—2500 metriem veido robežu starp Palearktikas un Indomalajas jeb Orientālo valstību.

Austrumāzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīna, Koreja un Japāna ir mitras un klimatā mērenākas nekā blakus esošās Sibīrija un Vidusāzija, un tajās vēl daļēji pastāv biezi mērenās joslas skujkoku, platlapju un jauktie meži, kuri tagad galvenokārt aprobežojas ar kalnu apgabaliem, jo blīvi apdzīvotās zemienes un upju baseini pārveidoti intensīvai izmantošanai lauksaimniecībā un augošajās pilsētās. Ledus laikmeta apledojums Austrumāziju maz ietekmēja, un tajā saglabājās 96 procenti pliocēna koku ģinšu, savukārt Eiropa saglabāja tikai 27 procentus. Ķīnas dienvidu subtropu reģionā un Himalaju dienvidu nogāzēs Palearktikas mērenie meži pāriet Indomalajas valstības subtropu un tropu mežos, radot bagātīgu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku sugu sajaukumu. Ķīnas dienvidrietumu kalni ir norādīti arī par bioloģiskās daudzveidības īpašas apdraudētības rajonu. Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas ziemeļos un Ķīnas dienvidos augstās kalnu grēdas veido Palearktikas floras un faunas iespraudumus. Izolētas mazas kalnu salas atrodas līdz dienvidiem līdz Mjanmas centram, vistālāk uz ziemeļiem esošajā Vjetnamas daļā un Taivānas augstākajos kalnos.

Saldūdens reģioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstībā ietilpst arī vairāki svarīgi saldūdens ekoreģioni, tostarp saimnieciski stipri attīstītās Eiropas upes, Krievijas upes, kas ietek Arktikas jūrās, Baltijas, Melnajā un Kaspijas jūrā, Sibīrijas Baikāla ezers, kurš ir dziļākais ezers uz planētas, un Japānas senais Bivas ezers.

Palearktikas ekoreģioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palearktikas tropu un subtropu mitrie platlapju meži
Guidžou plato platlapju un jauktie meži Ķīna
Juņnaņas plato subtropu mūžzaļie meži Ķīna
Palearktikas mērenie platlapju un jauktie meži
Apenīnu lapu koku meži Itālija
Atlantikas jauktie meži Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Nīderlande
Azoru salu mērenie jauktie meži Portugāle
Balkānu jauktie meži Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Serbija, Turcija
Baltijas jūras jauktie meži Dānija, Vācija, Polija, Zviedrija
Kantabrijas jauktie meži Portugāle, Spānija
Kaspijas Hirkānas jauktie meži Azerbaidžāna, Irāna
Kaukāza jauktie meži Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Krievija, Turcija
Ķeltu platlapju meži Īrija, Lielbritānija
Centrālās Anatolijas lapkoku meži Turcija
Vidusķīnas lesa plato jauktie meži Ķīna
Viduseiropas jauktie meži Austrija, Baltkrievija, Čehija, Vācija, Lietuva, Moldova, Polija
Viduskorejas lapu koku meži Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja
Čanbaišaņa kalnu jauktie meži Ķīna, Ziemeļkoreja
Čandzjanas līdzenuma mūžzaļie meži Ķīna
Krimas submediterāno mežu komplekss Krievija, Ukraina
Daba kalnu mūžzaļie meži Ķīna
Dināru kalnu jauktie meži Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Itālija, Melnkalne, Serbija, Slovēnija
Austrumeiropas meža stepe Bulgārija, Moldova, Rumānija, Krievija, Ukraina
Austrumu Anatolijas lapkoku meži Turcija
Anglijas zemienes dižskābaržu meži Apvienotā Karaliste
Eiksīnas—Kolhīdas lapkoku meži Bulgārija, Gruzija, Turcija
Hokaido lapkoku meži Japāna
Huanhe līdzenuma jauktie meži Ķīna
Madeiras mūžzaļie meži Portugāle
Mandžūrijas jauktie meži Ķīna, Ziemeļkoreja, Krievija, Dienvidkoreja
Nihonkai mūžzaļie meži Japāna
Nihonkai kalnu lapkoku meži Japāna
Ziemeļatlantijas mitrie jauktie meži Īrija, Lielbritānija
Ķīnas ziemeļaustrumu līdzenuma lapu koku meži Ķīna
Panonijas jauktie meži Austrija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina
Po baseina jauktie meži Itālija
Pireneju skujkoku un jauktie meži Andora, Francija, Spānija
Cjiņlinas kalnu lapkoku meži Ķīna
Rodopu kalnu jauktie meži Bulgārija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Serbija
Sarmātijas jauktie meži Baltkrievija, Dānija, Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Krievija, Zviedrija
Sičuaņas baseina mūžzaļie platlapju meži Ķīna
Dienvidsahalīnas un Kuriļu salu jauktie meži Krievija
Dienvidkorejas mūžzaļie meži Dienvidkoreja
Taiheiyo mūžzaļie meži Japāna
Taiheijo kalnu lapkoku meži Japāna
Tarimas baseina lapkoku meži un stepe Ķīna
Usūri platlapju un jauktie meži Krievija
Rietumsibīrijas platlapju un jauktie meži Krievija
Rietumeiropas platlapju meži Austrija, Čehija, Francija, Vācija, Šveice
Zāgrosa meža stepe Irāna, Irāka, Turcija
Palearktikas mērenie skujkoku meži
Alpu skujkoku un jauktie meži Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Slovēnija, Šveice
Altaja kalnu meži un meža stepe Ķīna, Kazahstāna, Mongolija, Krievija
Kaledonijas skujkoku meži Apvienotā Karaliste
Karpatu skujkoku meži Čehijas Republika, Polija, Rumānija, Slovākija, Ukraina
Lielā Hingana skujkoku meži Ķīna, Krievija
Austrumafganistānas kalnu skujkoku meži Afganistāna, Pakistāna
Elburza grēdas mežastepe Irāna
Helaņšana kalnu skujkoku meži Ķīna
Henduana kalnu subalpīnie skujkoku meži Ķīna
Hokaido kalnu skujkoku meži Japāna
Honsjū kalnu skujkoku meži Japāna
Hangaja kalnu skujkoku meži Mongolija
Vidusjūras skujkoku un jauktie meži Alžīrija, Maroka, Spānija, Tunisija
Ziemeļrietumu Himalaju subalpīnie skujkoku meži Ķīna, Indija, Butāna
Ziemeļu Anatolijas skujkoku un lapu koku meži Turcija
Nudzjanlankana grēdas alpīnie skujkoku un jauktie meži Ķīna
Cjiļaņa kalnu skujkoku meži Ķīna
Cjionlai—Miņšana skujkoku meži Ķīna
Sajānu skujkoku meži Mongolija, Krievija
Skandināvijas piekrastes skujkoku meži Norvēģija
Tjanšana skujkoku meži Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna
Palearktikas boreālie meži/taiga
Austrumsibīrijas taiga Krievija
Islandes boreālie bērzu meži un alpīnā tundra Islande
Kamčatkas–Kuriļu pļavas un skrajmeži Krievija
Kamčatkas–Kuriļu taiga Krievija
Ziemeļaustrumu Sibīrijas taiga Krievija
Ohotskas–Mandžūrijas taiga Krievija
Sahalīnas taiga Krievija
Skandināvijas un Krievijas taiga Somija, Norvēģija, Krievija, Zviedrija
Aizbaikāla skujkoku meži Mongolija, Krievija
Urālu tundra un taiga Krievija
Rietumsibīrijas taiga Krievija
Palearktikas mērenās joslas zālāji, savannas un krūmāji
Alajas–Rietumu Tjanšana stepe Kazahstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna
Altaja stepe un pustuksnesis Kazahstāna
Centrālās Anatolijas stepe Turcija
Daurijas meža stepe Ķīna, Mongolija, Krievija
Austrumu Anatolijas kalnu stepe Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Irāna, Turcija
Eminas ielejas stepe Ķīna, Kazahstāna
Farēru salu boreālie zālāji Farēru salas, Dānija
Gisāras–Alajas meži Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna
Kazahu mežastepe Kazahstāna, Krievija
Kazahu stepe Kazahstāna, Krievija
Kazahstānas augstiene Kazahstāna
Mongoļu–Mandžūrijas zālājs Ķīna, Mongolija, Krievija
Pontijas stepe Kazahstāna, Moldova, Rumānija, Krievija, Ukraina, Bulgārija
Sajānu starpkalnu stepe Krievija
Selengas–Orhonas mežastepe Mongolija, Krievija
Dienvidsibīrijas mežastepe Krievija
Tuvo Austrumu stepe Irāka, Jordānija, Sīrija
Tjanšana piekājes sausā stepe Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna
Palearktikas applūstošie zālāji un savannas
Amūras pļavu stepe Ķīna, Krievija
Bohai jūras sāļās pļavas Ķīna
Neņcjanas upes pļavas Ķīna
Nīlas deltas pārplūstošā savanna Ēģipte
Sahāras halofīti Alžīrija, Ēģipte, Mauritānija, Tunisija, Rietumsahāra
Tigras–Eifratas aluviālie sāļie purvi Irāka, Irāna
Usūri pļavas un mežu pļavas Ķīna, Krievija
Dzeltenās jūras sāļās pļavas Ķīna
Palearktikas kalnu zālāji un krūmāji
Altaja alpīnās pļavas un tundra Ķīna, Kazahstāna, Mongolija, Krievija
Centrālās Tibetas plato alpīnā stepe Ķīna
Austrumu Himalaju alpīnie krūmāji un pļavas Butāna, Mjanma, Ķīna, Indija, Nepāla
Goratas–Hazaradžatas alpīnās pļavas Afganistāna
Hindukuša alpīnās pļavas Afganistāna
Karakoramas–Rietumtibetas plato alpīnā stepe Afganistāna, Ķīna, Indija, Pakistāna
Hangaja kalnu alpīnās pļavas Mongolija
Kopetdaga meži un mežastepe Irāna, Turkmenistāna
Kūhrūdas un Austrumirānas kalnu meži Irāna
Vidusjūras Augstā Atlasa kadiķu stepe Maroka
Ziemeļtibetas plato–Kuņluņa kalnu alpīnais tuksnesis Ķīna
Himalaju ziemeļrietumu alpīnie krūmāji un pļavas Ķīna, Indija, Pakistāna
Ordosas plato stepe Ķīna
Pamira alpīnais tuksnesis un tundra Afganistāna, Ķīna, Kirgizstāna, Tadžikistāna
Cjiļana kalnu subalpīnās pļavas Ķīna
Sajānu alpīnās pļavas un tundra Mongolija, Krievija
Tibetas dienvidaustrumu krūmāji un pļavas Ķīna
Sulaimana grēdas alpīnās pļavas Afganistāna, Pakistāna
Tjanšana kalnu stepe un pļavas Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna
Tibetas plato alpīnie krūmāji un pļavas Ķīna
Himalaju rietumu alpīnie krūmāji un pļavas Indija, Nepāla
Jarlundzanpo sausā stepe Ķīna
Palearktikas tundra
Arktikas tuksnesis Krievija, Svalbāra (Norvēģija)
Bēringa tundra Krievija
Cherskijas–Kolimas kalnu tundra Krievija
Čukču pussalas tundra Krievija
Kamčatkas kalnu tundra un meža tundra Krievija
Kolas pussalas tundra Norvēģija, Krievija
Ziemeļaustrumu Sibīrijas piekrastes tundra Krievija
Ziemeļrietumu Krievijas–Novajazemļas tundra Krievija
Jaunsibīrijas salu arktiskais tuksnesis Krievija
Skandināvijas kalnu bērzu meži un pļavas Somija, Norvēģija, Zviedrija
Taimiras–Vidussibīrijas tundra Krievija
Trans-Baikal Bald Mountain tundra Krievija
Vrangela salas arktiskais tuksnesis Krievija
Jamalagidanskajas tundra Krievija
Palearctikas Vidusjūras meži un krūmāji
Egejas jūras un Rietumturcijas sklerofilu un jauktie meži Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Turcija
Anatolijas skujkoku un lapkoku jauktie meži Turcija
Kanāriju salu sausie meži Spānija
Korsikas kalnu platlapju un jauktie meži Francija
Krētas Vidusjūras meži Grieķija
Kipras Vidusjūras meži Kipra
Vidusjūras austrumu skujkoku–sklerofilu–platlapju meži Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Turcija
Ibērijas skujkoku meži Spānija
Ibērijas sklerofilu un jauktie meži Portugāle, Spānija
Ilīrijas lapkoku meži Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Grieķija, Itālija, Slovēnija
Itālijas sklerofilu un jauktie meži Francija, Itālija
Vidusjūras akāciju—argāniju sausie meži un sukulentu biezokņi Maroka, Kanāriju salas (Spānija)
Vidusjūras sausie meži un stepes Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija
Vidusjūras meži Alžīrija, Lībija, Maroka, Tunisija
Spānijas un Dienvidfrancijas Vidusjūras meži Francija, Monako, Spānija
Ziemeļrietumu Ibērijas kalnu meži Portugāle, Spānija
Pinda kalnu jauktie meži Albānija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija
Dienvidapenīnu jauktie kalnu meži Itālija
Ibērijas dienvidaustrumu krūmāji un meži Spānija
Dienvidu Anatolijas kalnu skujkoku un lapkoku meži Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Turcija
Ibērijas dienvidrietumu Vidusjūras sklerofilu un jauktie meži Portugāle, Spānija
Tirēnu un Adrijas jūras sklerofilu un jauktie meži Horvātija, Francija, Itālija, Malta
Palearktikas tuksneši un kseriskie krūmāji
Afganistānas kalnu pustuksneši Afganistāna
Alašaņas plato pustuksnesis Ķīna, Mongolija
Arābijas tuksnesis Ēģipte, Izraēla, Irāka, Jordānija, Kuveita, Palestīna, Saūda Arābija, Jemena
Atlantijas okeāna piekrastes tuksnesis Mauritānija, Rietumsahāra
Azerbaidžānas krūmu tuksneši un stepe Azerbaidžāna, Gruzija, Irāna
Badgīzas un Karabilas pustuksnesis Afganistāna, Irāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
Beludžistānas kseriskie meži Afganistāna, Pakistāna
Kaspijas zemienes tuksnesis Irāna, Kazahstāna, Krievija, Turkmenistāna
Centrālās Afganistānas kalnu kseriskie meži Afganistāna
Vidusāzijas ziemeļu tuksnesis Kazahstāna, Uzbekistāna
Vidusāzijas upmalu meži Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
Vidusāzijas dienvidu tuksnesis Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
Viduspersijas tuksneša baseins Afganistāna, Irāna
Austrumgobi tuksneša stepe Ķīna, Mongolija
Gobi ezeru ielejas tuksneša stepe Mongolija
Lielo ezeru baseina tuksneša stepe Mongolija, Krievija
Džungārijas baseina pustuksnesis Ķīna, Mongolija
Kazahstānas tuksnesis Kazahstāna
Kopetdaga pustuksnesis Irāna, Turkmenistāna
Mezopotāmijas krūmāju tuksnesis Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānija, Sīrija
Ziemeļsahāras stepe un meži Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Mauritānija, Maroka, Tunisija, Rietumsahāra
Paropamisusas kseriskie meži Afganistāna
Persijas līča tuksnesis un pustuksnesis Bahreina, Kuveita, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti
Caidamas baseina pustuksnesis Ķīna
Sarkanās jūras piekrastes tuksnesis Ēģipte, Sudāna
Sarkanās jūras Nubo–Sindas tropiskais tuksnesis un pustuksnesis Ēģipte, Jordānija, Omāna, Saūda Arābija, Jemena
Registānas–Pakistānas ziemeļu smilšu tuksnesis Afganistāna, Irāna, Pakistāna
Sahāras tuksnesis Alžīrija, Čada, Ēģipte, Lībija, Mali, Nigēra, Sudāna, Rietumsahāra
Dienvidirānas Nubo–Sindas tuksnesis un pustuksnesis Irāna, Irāka, Pakistāna
Dienvidsahāras stepe un meži Alžīrija, Čada, Mali, Mauritānija, Nigēra, Sudāna
Taklamakanas tuksnesis Ķīna
Tibesti–Džebeluveinata kalnu joslas meži Čada, Ēģipte, Lībija, Sudāna
Rietumsahāras kalnu kseriskie meži Alžīrija, Mali, Mauritānija, Nigēra

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]