Pāriet uz saturu

Dižpīļu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Dižpīļu apakšdzimta
Tadorninae
Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)
Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaDižpīļu apakšdzimta (Tadorninae)
Dižpīļu apakšdzimta Vikikrātuvē

Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas. Šajā apakšdzimtā ir tikai 2 mūsdienās dzīvojošas sugas (Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) un rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)), kas dzīvo ziemeļu puslodē. Arī cekulainā dižpīle (Tadorna cristata) mājo ziemeļu puslodē, bet daudzi uzskata, ka mūsdienās šī suga ir izmirusi. Toties straujūdens pīle (Merganetta armata) piemērojusies dzīvei Andu kalnos augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, mājojot spēcīgu un strauju kalnu upju krastos.

Lielākajai daļai dižpīļu ir krāšņs apspalvojums, bet šīm sugām nav vienotu apspalvojuma pazīmju pat vienas ģints robežās. Zinātniskais nosaukums Tadorninae ir cēlies no ķeltu vārda, kas nozīmē raibā ūdensvista. Paradīzes dižpīles (Tadorna variegata) apspalvojums ir izņēmums pīļu dzimtā, jo mātītei tas ir krāšņāks un krāsaināks nekā tēviņam.

Dižpīles Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orinoko zoss (Neochen jubata) lai arī tiek saukta par zosi, nav tuvu radniecīga īstajām zosīm no zosu cilts (Anserini)

Latvijā ir sastopamas abas ziemeļu puslodes dižpīles: samērā parasta ligzdotāja ir Sāmsalas dižpīle, bet dažas reizes novērota arī rudā dižpīle.[1] Latvijā ir novērota arī mandarīnpīle (Aix galericulata), kas šobrīd tiek sistematizēta peldpīļu apakšdzimtā, bet iespējams, ka tā pieder dižpīļu apakšdzimtai.

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižpīļu apakšdzimtā ir 24 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 11 ģintīs. Par vairākām ģintīm zinātniekiem nav vienprātības. Ir vairākas ģintis, kuras zinātnieki rosina iedalīt peldpīļu apakšdzimtā (Anatinae), kā paugurknābja pīles (Sarkidiornis) un tvaikoņpīles (Tachyeres). Toties sārtausu pīles (Malacorhynchus) iedalīt zilknābju apakšdzimtā (Oxyurinae). Vēl viena diskutabla grupa ir zilspārnu zosis (Cyanochen), kuras tiek rosināts apvienot ar Hartlauba pīlēm (Pteronetta) no peldpīļu apakšdzimtas un izveidot jaunu apakšdzimtu.

Mūsdienās pīlēm tiek veikti dažāda rakstura ģenētiskie pētījumi, un daudzie atklājumi ir jau ieviesuši izmaiņas sistemātikā un nākotnes atklājumi ieviesīs jaunas izmaiņas. Jau šobrīd DNS pētījumi ir pierādījuši, ka starp dažādajām pīļu apakšdzimtām (kopumā astoņas), lai arī pastāv morfoloģiskas līdzības, ir lielas ģenētiskas atšķirības un samērā attāla radniecība.[2]

Nīlas zoss (Alopochen aegyptiacus)
Austrālijas dižpīle (Tadorna tadornoides)
Rudgalvas zoss (Chloephaga rubidiceps)
Straujūdens pīles (Merganetta armata)

Iespējams, ka mandarīnpīles (Aix), gredzenkrīkļi (Callonetta), Austrālijas koku pīles (Chenonetta), muskuspīle (Cairina moschata) no tropu pīļu ģints (Cairina) un Keipbarena zosis (Cereopsis) patiesībā pieder dižpīļu apakšdzimtai nevis peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae) un zosu apakšdzimtai (Anserinae), kurās tās ir sistematizētas šobrīd.[2]