Dienvidu puslode

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidu puslode

Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora. Uz Zemes Dienvidu puslodē atrodas neliela daļa sauszemes un tajā dzīvo aptuveni tikai aptuveni 10—12% cilvēku.

Klimats un atšķirības no Ziemeļu puslodes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu puslodē Saule dienvidū atrodas ziemeļu pusē, līdz ar to ēnas dienas laikā virzās pretpulksteniski.

Dienvidu puslodē klimats kopumā ir nedaudz maigāks nekā Ziemeļu puslodē, jo šeit ir daudz mazāk sauszemes un daudz vairāk ūdens platības — ūdens iesilst un atdziest ievērojami lēnāk kā sauszeme.

Viesuļvētras Dienvidu puslodē Koriolisa spēka ietekmē griežas pulksteniski — pretēji kā Ziemeļu puslodē.

Dienvidpols ir vērsts Galaktikas centra virzienā tāpēc šeit naktīs debesis ir zvaigznēm bagātākas, un zvaigznes ir spožākas.

Tā kā Dienvidu puslodē ir mazāk cilvēku un sauszemes, tajā notiek daudz mazāka saimnieciskā darbība, un tādējādi daudz mazāks ir arī vides piesārņojums.

Kontinenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu puslodē atrodas šādi kontinenti:

Slavenais Zemes attēls, kas uzņemts no Apollo 17. Sākotnēji attēlam augšpusē atradās Dienvidpols, taču lai padarītu attēlu vieglāk uztveramu lielākajai daļai planētas iedzīvotāju, tas tika apgriezts otrādi — šeit attēls ir apskatāms oriģinālajā versijā. Kosmosā nav augšpuses un lejpuses.