Dmitrijs Laptevs

Latpteva dzīves laikā izpētītā Sibīrijas piekraste (1773).

Dmitrijs Laptevs (krievu: Дмитрий Яковлевич Лаптев; dzimis 1701. gadā, miris 1771. gada 31. janvārī) bija krievu polārpētnieks un viceadmirālis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1701. gadā Pleskavas guberņas muižnieka ģimenē. 1730. gada vasarā viņš ceļoja Ziemeļu ledus okeānā kopā ar kapteini Baršu. 1731. gadā viņu uzaicināja piedalīties Vitusa Beringa ierosinātajā Lielajā Ziemeļu ekspedīcijā ar mērķi izpētīt un atzīmēt kartē Sibīrijas ziemeļu piekrasti no Ļenas upes līdz Anadiras upes ietekai.

1736. gadā ekspedīcija no Jakutskas nokļuva līdz Ziemeļu Ledus okeānam un gar krastu mēģināja virzīties uz austrumiem, bet ledus sastrēgumu dēļ bija spiesta atgriezties. Nākamā gada vasarā viņš saņēma Admiralitātes pavēli turpināt krasta izpēti uz austrumiem no Ļenas un sasniegt Kamčatku. 1739. gada 27. jūnijā Laptevs sasniedza Ļenas deltu, 5. jūlijā izbrauca okeānā un sasniedza Indigirkas upes ieteku. Pēc ziemošanas Laptevs lika uzbūvēt mazākas laivas, un 1740. gadā sasniedza Lielā Baranova ragu (Большой Баранов) uz austrumiem no Kolimas upes ietekas. Pēc vēl vienas ziemošanas Laptevs nolēma turpināt savu ceļojumu pa sauszemi līdz Anadiras upes ietekai Čukču pussalas dienvidu malā. Pēc Sibīrijas ekspedīcijas Laptevs dienēja Baltijas flotē līdz 1762. gadam.

Lapteva vārdā nosaukts Dmitrija Lapteva šaurums starp Jaunsibīrijas salām un kontinentu, kā arī viņa un viņa brālēna Haritona Lapteva vārdā — Laptevu jūra.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Dmitrija Laptjeva biogrāfija (krieviski)