Dmitrijs Laptevs

Vikipēdijas lapa

Dmitrijs Laptevs (krievu: Дмитрий Яковлевич Лаптев; dzimis 1701. gadā, miris 1771. gada 31. janvārī) bija krievu polārpētnieks un viceadmirālis.

Cēlies no Pleskavas guberņas muižnieku dzimtas. Pirmo reizi Laptevs saskārās ar ziemeļu ūdeņiem 1730. gada vasarā, kad ceļoja kopā ar kapteini Baršu. Viņi ceļoja pa Ziemeļu ledus okeānu gar Krievijas krastu. 1731. gadā viņu nozīmēja uz ziemeļu ekspedīciju ar mērķi pirmo reizi izpētīt un atzīmēt kartē milzīgo platību Krievijas ziemeļu piekrastē. Papildus bija vēl uzdevums izpētīt Sibīriju. Sākumā Laptevs nebija ekspedīcijas galvenais pārstāvis, bet 1736. gadā nomainīja leitnantu Lasiniusu. Viņš izpēti sāka no Jakutskas un izgāja Ziemeļu ledus okeānā. Tad ekspedīcija virzījās uz ziemeļaustrumiem un redzēja, ka visapkārt ir ledus. Laptevs nolēma atgriezties. Nākamā gada vasarā viņš saņēma pavēli turpināt krasta izpēti uz austrumiem no Ļenas un doties uz Kamčatku. 1739. gada 27. jūnijā Laptevs nonāca līdz Ļenas deltas sākumam un 5. jūlijā izbrauca okeānā. Sākās krasta izpēte. Viņš uzzināja, ka nav iespējams vasarā braukt pa to krastu, jo bija pārāk daudz ledāju. Turklāt vietējie iedzīvotāji čukči bija ļoti kareivīgi. 1741. gadā Laptevs vēl vienu reizi neveiksmīgi mēģināja pa jūru apiet Baranovkameņa ragu. Šī ekspedīcija ir viens no lielākajiem ieguldījumiem informācijas daudzuma un svarīguma ziņā visā Ziemeļu Ledus okeāna Eirāzijas piekrastes izpētes vēsturē. 10 gadu smaga darba rezultātā tika aprakstīta liela daļa Krievijas ziemeļu piekrastes.

Lapteva vārdā nosaukts Dmitrija Lapteva šaurums starp Jaunsibīrijas salām un kontinentu, kā arī viņa un viņa brālēna Haritona Lapteva vārdā — Laptevu jūra.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]