Jaunsibīrijas salas

Jaunsibīrijas salas
	Beneta salas ainava
	Jaunsibīrijas salas Jaunsibīrijas salas Jaunsibīrijas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru
Koordinātas	75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°EKoordinātas: 75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°E
Salu skaits	~20
Platība	38 400 km²
Garums	700 km
Augstākais kalns	Delonga kalns; 426 m
Administrācija
	Krievija
Federācijas subjekts	Sahas republika
Demogrāfija
Iedzīvotāji	250 (2019)
	Jaunsibīrijas salas Vikikrātuvē

Jaunsibīrijas salas (krievu: Новосибирские острова, jakutu: Саҥа Сибиир арыылара) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.^[1] Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidos Dmitrija Lapteva šaurums to atdala no Āzijas krasta. Pirmie ziņas par salu eksistenci 1712. gadā izplatīja kazaki Jakovs Permjakovs un Merkurijs Vagins.^[2] Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai militārās bāzes un polārstaciju personāls, kas periodiski mainās rotācijas kārtībā.

Ģeogrāfija

Arhipelāgs stiepjas 700 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā. To veido trīs salu grupas — Anžū salas ziemeļrietumos, Ļahova salas dienvidrietumos un nelielās Delonga salas ziemeļaustrumos. Lielākās salas ir Koteļnija, Lielā Ļahova sala un Jaunsibīrija, kas kopā veido 88% no arhipelāga teritorijas. Salas veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un pazemes ledus. Pamatieži galvenokārt kaļķakmens un slāneklis ar granīta intrūzijām. Krastu nogāzēs, ko veido relikto ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas. Arhipelāga augstākā virsotne ir Delonga kalns klinšainajā Beneta salā Delonga salu grupā. Salās valda arktiskais klimats, no novembra līdz aprīlim atkušņu nav, sniega sega 9 mēnešus gadā. Valdošās temperatūras janvārī −28 °C līdz −31 °C, bet jūlijā ap +3 °C. Ainavā dominē arktiskā tundra ar nelieliem ezeriem un purviem. Anžū un Delonga salu teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».^[3]

Atsauces

↑ «Jaunsibīrijas salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 304. lpp.
↑ Определение "Новосибирские острова" в Большой Советской Энциклопедии
↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. februārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunsibīrijas salas.

[1] «Jaunsibīrijas salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 304. lpp.

[2] Определение "Новосибирские острова" в Большой Советской Энциклопедии

[3] «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. februārī.

[1]

[2]

[3]