Jaunsibīrijas salas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas
Beneta salas ainava
Jaunsibīrijas salas (Jakutija)
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas (Krievija)
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas (Āzija)
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru
Koordinātas 75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°E / 75.266667; 145.25Koordinātas: 75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°E / 75.266667; 145.25
Salu skaits ~20
Platība 38 400 km²
Garums 700 km
Augstākais kalns Delonga kalns
426 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika
Demogrāfija
Iedzīvotāji 250 (2019)
Jaunsibīrijas salas Vikikrātuvē

Jaunsibīrijas salas (krievu: Новосибирские острова, jakutu: Саҥа Сибиир арыылара) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.[1] Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidos Dmitrija Lapteva šaurums to atdala no Āzijas krasta. Pirmie ziņas par salu eksistenci 1712. gadā izplatīja kazaki Jakovs Permjakovs un Merkurijs Vagins.[2] Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai militārās bāzes un polārstaciju personāls, kas periodiski mainās rotācijas kārtībā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhipelāgs stiepjas 700 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā. To veido trīs salu grupas — Anžū salas ziemeļrietumos, Ļahova salas dienvidrietumos un nelielās Delonga salas ziemeļaustrumos. Lielākās salas ir Koteļnija, Lielā Ļahova sala un Jaunsibīrija, kas kopā veido 88% no arhipelāga teritorijas. Salas veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un pazemes ledus. Pamatieži galvenokārt kaļķakmens un slāneklis ar granīta intrūzijām. Krastu nogāzēs, ko veido relikto ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas. Arhipelāga augstākā virsotne ir Delonga kalns klinšainajā Beneta salā Delonga salu grupā. Salās valda arktiskais klimats, no novembra līdz aprīlim atkušņu nav, sniega sega 9 mēnešus gadā. Valdošās temperatūras janvārī −28 °C līdz −31 °C, bet jūlijā ap +3 °C. Ainavā dominē arktiskā tundra ar nelieliem ezeriem un purviem. Anžū un Delonga salu teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]