Jaunsibīrijas salas

Jaunsibīrijas salas
Beneta salas ainava
Jaunsibīrijas salas Jaunsibīrijas salas Jaunsibīrijas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru
Koordinātas	75°16′00″N 145°15′00″E
Salu skaits	~20
Platība	38 400 km²
Garums	700 km
Augstākais kalns	Delonga kalns 426 m
Administrācija
Krievija
Federācijas subjekts	Sahas republika
Demogrāfija
Iedzīvotāji	250 (2019)
Jaunsibīrijas salas Vikikrātuvē

Jaunsibīrijas salas (krievu: Новосибирские острова, jakutu: Саҥа Сибиир арыылара) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidos Dmitrija Lapteva šaurums to atdala no Āzijas krasta. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju, vienīgi karabāze "Ziemeļu āboliņš" (Северный клевер) un polārstaciju personāls, kas periodiski mainās rotācijas kārtībā.

Vēsture

Pirmie ziņas par salu eksistenci 1712. gadā izplatīja kazaki Jakovs Permjakovs un Merkurijs Vagins. Pēc 1809.—1810. gada kartogrāfiskās ekspedīcijas laikā Jakovs Saņņikovs un Rīgā dzimušais Matīss Hedenštrēms (Matthias Hedenström) ziņoja, ka uz ziemeļiem no Koteļnijas salas redzējuši zemi, kuru sāka dēvēt par Saņņikova zemi. Eduards Tolls 1900. gadā vadīja ekspedīciju uz šo reģionu, un viens no tās mērķiem bija atrast un izpētīt Saņņikova zemi, taču Tolls un vēl trīs ekspedīcijas dalībnieki pazuda bez vēsts, kad tie atstāja kuģi, kurš bija iesalis ledū, un pārsēdās suņu vilktās ragavās. 1937. gadā krievu ledlauzis "Sadko" arī neveiksmīgi meklēja Saņņikova zemi.

Kotelnijas salā atradās Bunges polārstacija, tagad Saņņikova polārā stacija, Jaunsibīrijas salā — Biruļi, Mazajā Ļahova salā — Fjodorova. 2012. gadā Koteļnija salā notika Krievijas Bruņoto spēku mācības. 2014. gada septembrī oficiāli paziņoja par pastāvīgas karabāzes izveidi.

Ģeogrāfija

Arhipelāgs stiepjas 700 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā. To veido trīs salu grupas — Anžū salas ziemeļrietumos, Ļahova salas dienvidrietumos un nelielās Delonga salas ziemeļaustrumos. Lielākās salas ir Koteļnija, Lielā Ļahova sala un Jaunsibīrija, kas kopā veido 88% no arhipelāga teritorijas. Salas veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un pazemes ledus. Pamatieži galvenokārt kaļķakmens un slāneklis ar granīta intrūzijām. Krastu nogāzēs, ko veido relikto ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas. Arhipelāga augstākā virsotne ir Delonga kalns klinšainajā Beneta salā Delonga salu grupā. Salās valda arktiskais klimats, no novembra līdz aprīlim atkušņu nav, sniega sega 9 mēnešus gadā. Valdošās temperatūras janvārī −28 °C līdz −31 °C, bet jūlijā ap +3 °C. Ainavā dominē arktiskā tundra ar nelieliem ezeriem un purviem. Anžū un Delonga salu teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».

• 
  Arhipelāga karte ap 1820. gadu
• 
  Mūsdienu karte
• 
  Karabāze Koteļnija salā (2016)
• 
  Karabāze Koteļnija salā (2019)
• 
  Karabāze

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunsibīrijas salas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• ЛАНДШАФТНО-ЭКОЛОГИЧЕСКОЕ ОБОСНОВАНИЕ НАЦИОНАЛЬНОГО ПАРКА ПАЛЕОНТОЛОГИЧЕСКОЙ НАПРАВЛЕННОСТИ НА НОВОСИБИРСКОМ АРХИПЕЛАГЕ
• Вячеслав Маркин. Тающие острова (Новосибирский архипелаг)
• ГОСУДАРСТВЕННАЯ ГЕОЛОГИЧЕСКАЯ КАРТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ Масштаб 1 : 1 000 000 (третье поколение) Серия Лаптево-Сибироморская Лист S-53 — о. Столбовой, S-54 — Ляховские о-ва^{[novecojusi saite]}
• Новосибирские острова Arhivēts 2021. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.